• Tweet

Lai arī pagājušā nedēļā politiķa Aivara Lemberga aizstāvība pieteica lūgumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – aizstāšanu ar mājas arestu, Rīgas apgabaltiesa lēmusi Lembergu paturēt cietumā. Ārsti Pēteris Apinis un Gundars Daudze gan ir vienisprātis – Lembergam steidzami nepieciešama operējošā ķirurga konsultācija, kura, viņam atrodoties apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, šobrīd nav pieejama.

Kā jau vēstīts, Rīgas apgabaltiesa atkārtoti nolēmusi paturēt apcietinājumā bijušo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Lai arī Lemberga aizstāvība lūgumu par drošības līdzekļa maiņu pamatoja ar strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos, neatliekamās medicīniskās palīdzības nepieejamību brukas, kā arī citu kaišu ārstēšanai, tiesu tas neuztrauca.

“Neatkarīgā” vēsta, ka tā kā Latvijas Cietumu slimnīca Olainē nepraktizē brukas operācijas, viņam nav pieejama atbilstoša medicīniskā palīdzība. Savukārt ārsti uzskata, ka brukas gadījumā nepieciešama Satversmē garantētā neatliekamā medicīniskā palīdzība, pretējā gadījumā pacientam var sākties zarnu atmiršana, kam seko letāls iznākums.

Ilggadējais Ārstu biedrības prezidents, šobrīd žurnāla “Latvijas Ārsts” galvenais redaktors Pēteris Apinis medijam skaidroja: “Bruka prasa neatliekamo palīdzību, jo tā ir jāoperē. Mēs nezinām, kāda tā ir Lemberga gadījumā. Tas jānovērtē speciālistam ķirurgam. Šobrīd viņam (Lembergam) ir svarīgi nonākt pieredzējuša ķirurga rokās, kurš to var izvērtēt. Tas šajā brīdī ir pats galvenais. Ja reiz cietuma ārsts ir konstatējis, ka viņam ir bruka, tad ir nepieciešama steidzama konsultācija pie operējošā ķirurga, kurš izlemj par operācijas apjomu un operācijas veidu.”

Vaicāts, vai cietuma apstākļos ir iespējams šādu kvalificētu konsultāciju saņemt, Apinis atbildēja: “Neesmu bijis cietumā un tādēļ nezinu arī cietuma kolēģus. Taču, ja mēs zinām, ka pašlaik Cietumu slimnīcā neoperē, tad Lembergs jānogādā pie tāda ārsta, kurš operē. Rīgā ir vairākas slimnīcas, kurās bruku operē. Tā kā ar Covid-19 sasirgušo skaits samazinās, neredzu nekādu iemeslu, kādēļ viņu nevarētu vest, piemēram, uz Rīgas 1. slimnīcu. Ceru, ka kovida krīze tuvāko divu nedēļu laikā beigsies, un neredzu nekādu pamatu, lai viņu nevarētu operēt kādā no Rīgas slimnīcām. Neesmu redzējis, ka kāds pacients būtu no operācijas galda aizmucis.”

Līdzīgi sprieda arī bijušais Ventspils slimnīcas galvenais ārsts Gundars Daudze: “Bruka ir jāoperē. Tā var iesprūst, un tad veidojas zarnu nekroze. Tādā gadījumā būs nepieciešams veikt operāciju akūti neatliekamā kārtā. Vissliktākajā gadījumā izveidojas zarnu nekroze. Tad jāveic zarnu rezekcija. Tas jau ir ļoti nopietni un var visādi beigties. Standarta situācijā tā nenotiek, ar nosacījumu, ja bruku savlaicīgi izoperē. Tā ir jāizoperē, jo tā agri vai vēlu iesprūdīs. Ja tā iesprūst, tad ir jautājums, vai tā reponējas vai arī izveidojas zarnas nekroze. Pēdējais variants ir dzīvībai visbīstamākais, un tieši tāpēc bruka ir jāoperē. Satversmes 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Ja šādos gadījumos netiek sniegta medicīniskā palīdzība, tad tās būs klajš Satversmes pārkāpums.”

Foto: F64