Arī šogad skolēnu skaits gājis mazumā
Skolēnu skaits Latvijas pašvaldību izglītības iestādēs sarucis par 1% jeb 3086. Vairāk bērnu nekā pērn šogad mācās sākumskolas posmā, taču vidusskolās vērojams kritums – pat par 9%.
Mācības pašvaldību izglītības iestādēs šogad uzsākuši 248 113 bērni un jaunieši, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par izglītojamo skaitu pašvaldību izglītības iestādēs uz 2013. gada 2. septembri. Salīdzinot ar iepriekšējā mācību gada sākumu, šogad skolēnu skaits samazinājies par 1% jeb 2158 izglītojamajiem.
Pašvaldību iesūtītie dati rāda, ka no kopējā skaita 1. līdz 12. klašu grupā mācās 204 891 skolēns, pirmsskolas obligātajā sagatavošanā no piecu gadu vecuma – 41 861 bērns, pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs – 1361 audzēknis. Procentuāli šī bilance ir: par 1% jeb 3086 sarucis skolēnu daudzums 1.–12. klasēs (vislielākā lejupslīde – par 9% jeb 3830 – konstatēta vidusskolās), bet pašvaldību profesionālajās mācību iestādēs audzēkņu ir par
149 jeb 10% mazāk nekā pērn. Savukārt piecgadīgo un sešgadīgo grupā vērojams kāpums: bērnu ir par 1077 jeb 3% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Tāpat šogad par 887 izglītojamajiem jeb 1% vairāk ir 1.–4. klasēs. Abos mācību gados nav mainījusies skolēnu skaita proporcija pa klašu grupām 1.–4. klasēs (36%), 5.–9. klasēs (44%) un 10.–12. klasēs (20%).
Mazajās skolās mācības šogad uzsākuši 13 344 skolēni, kas ir 7% no kopējā izglītojamo skaita valstī 1.–12. klasēs. Salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu šis īpatsvars ir krities par 83 skolēniem jeb 1%.
IZM vērš uzmanību, ka kopējais izglītojamo skaits pašvaldību izglītības iestādēs atšķiras no valsts finansētā izglītojamo skaita. Šī atšķirība rodas, jo valsts finansē arī tos bērnus, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī tos, kas līdz piecu gadu vecumam izglītojas speciālajās internātskolās un rehabilitācijas centros, taču šie audzēkņi netiek uzrādīti kopējā izglītojamo skaitā.
Tāpat kopējos skaitļus ietekmē tas, ka pašvaldību profesionālās izglītības iestādes tiek finansētas no valsts un Eiropas Sociālā fonda budžeta (ESF). Audzēkņiem, kuri kvalifikāciju vēlas iegūt pēc vidējās izglītības iestādes pabeigšanas un mācās ESF finansētās izglītības programmās, valsts finansējums netiek nodrošināts.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Latvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālāk