Arestē Krājbankas vadītāju īpašumus
Līdz ar kriminālprocesā aizdomās turamā statusa noteikšanu Latvijas Krājbankas prezidentam Ivaram Priedītim, tās līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam un bankas valdes locekļiem Dzintaram Pelcbergam un Mārtiņam Zalānam policija vakar uzlika arestu viņu mantai.
«Viņu pastrādātie likumpārkāpumi kvalificējami kā sevišķi smagi noziegumi,» paskaidroja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.
Arestēto īpašumu saraktā nonācis I. Priedīša nekustamais īpašums, automašīnas un kapitāldaļas, Dz. Pelcberga nekustamais īpašums un automašīna, M. Zalāna nekustamais īpašums, kapitāldaļas un pat vairāki transporta līdzekļi. Londonā dzīvojošā V. Antonova īpašumi Latvijā vai nu nav pamanīti, vai tādu te nav. Uz viņa īpašumiem pasaulē pretendēt gribētu Lietuva.
I. Priedīša un M. Zalāna advokāts Saulvedis Vārpiņš pastāstīja, ka abiem viņa aizstāvamajiem lēmumi par viņu atzīšanu par aizdomās turētajiem papildināti ar jauniem Krimināllikuma pantiem, kuri paredz smagākus sodus nekā tie, kas tika nosaukti saistībā ar viņu aizturēšanu. Pēc tam apcietinājumā palika tikai I. Priedītis. Advokāta versija ir tāda, ka policija gatavojas nākamajai pirmdienai, kad jānotiek I. Priedītim noteiktā drošības līdzekļa pārskatīšanai. Advokāta vārdiem runājot, tādējādi policija radot «iespaidu par lietas nopietnību», «lai tiesai neienāktu prātā izmeklēšanas tiesneša lēmumu par apcietinājuma piemērošanu atcelt». Tomēr grūti noticēt, ka sabiedrība par Krājbankas lietas nopietnību vēl ir jāpārliecina.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Baltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālāk