• Tweet

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība kārtējo reizi lems par iespējamām protestu akcijām, paužot neapmierinātību ar valdības destruktīvo pieeju veselības nozares finansēšanai.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pirmdien, 8. augustā preses konferencē informēs plašsaziņas līdzekļus par valdības destruktīvo pieeju veselības nozares finansēšanai.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pārstāvji 7. jūlijā tikās ar veselības ministri Andu Čakšu, lai pārrunātu iespējas uzlabot situāciju nozarē. Arodbiedrības vadība un veselības ministre konstatēja, ka abām pusēm ir vienots viedoklis par to, ka nozares finansējuma reforma nedrīkst pasliktināt veselības aprūpes pieejamību un mazināt valsts atbildību par savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību.

Vienlaikus LVSADA norāda uz satraucošu faktu: neraugoties uz Veselības ministrijas izstrādātajiem un valdībai iesniegtajiem nozares finansēšanas reformas modeļiem, joprojām nav signālu, kas liecinātu par valdības gatavību nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu veselības aprūpei. Drīzāk otrādi: Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes laikā Ministru prezidents paziņoja par papildu finansējuma ierobežošanu veselības aprūpei nākamajā gadā: “Runa ir par 35 miljoniem un punkts.”

Dīvaini, ka tā pati M. Kučinska valdība Latvijas Stabilitātes programmā 2016. – 2019. gadam šī gada aprīlī ir lūgusi Eiropas Komisijai (EK) atļauju palielināt budžeta deficītu par 0,5% no IKP (2017. gadā tie būtu aptuveni 130 – 140 milj. EUR) ar mērķi steidzami palielināt veselības nozares finansējumu; programmā ir norādīti arī iespējamie naudas avoti. EK oficiālajos ieteikumos Latvijai šādu atļauju arī ir devusi un pat uzsvērusi nepieciešamību strauji palielināt veselības aprūpes finansējumu. Un nu, saņēmis EK atļauju, Māris Kučinskis pēkšņi atsakās to darīt!

Tātad lielā ažiotāža, kas sacelta ap nozares finansēšanas modeļa izvēli, ir tikai kārtējais dūmu aizsegs tālākai virzībai uz veselības aprūpes privatizēšanu. Kā lai citādi izskaidro to, ka darbaspēka nodokļi (IIN + VSAOI) ir aptuveni vienādi visās trijās Baltijas valstīs (56,6 – 57,6%), bet, kamēr Igaunija un Lietuva 12 – 13% ir nodalījusi veselības aprūpei, Latvijas valdība atsakās iezīmēt pat 1%?

LVSADA priekšsēdētājs V. Keris secina: “Melnais caurums ir nevis veselības aprūpe, bet valsts budžeta plānošana. Ņemot piemēru no Igaunijas, Finanšu ministrijai nekavējoties uzskatāmā veidā jāpublisko valdības izdevumu sadalījums pa nozarēm procentos no IKP. Tad izgaisīs daudzas neskaidrības un būs vieglāk pieņemt politiskus lēmumus, kas atbilst labai starptautiskai praksei.”

Foto: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība