Ar Latvijas steiku lutina turkus
«Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir diezgan izplatīta, taču lielākoties visi jaunlopi tiek pārdoti uz ārzemēm, jo tur cena ir labāka. Latvijas iedzīvotājiem veikalos savukārt tiek piedāvāta importēta liellopu gaļa, tai skaitā saldēta, ar milzīgi garu realizācijas termiņu. Taču galvenais, ka lēta,» Neatkarīgajai atzīst Viļānu novada Dekšāres pagasta zemnieku saimniecības Lazdu mājas saimnieks Antons Ikaunieks.
Zemnieku saimniecībā Lazdu mājas ganās 12 gaļas liellopi. «Deviņas mammas, pāris meitiņas un dēliņi,» – tā savu ganāmpulku raksturo pats saimnieks A. Ikaunieks. Taču pastāvīgas iemītnieces Lazdu mājās ir tikai deviņas gaļas govis, jaunlopi dzīvā veidā tiek pārdoti uz Turciju. Pats saimnieks ar gaļas jaunlopu eksportu gan nenodarbojas. «Uzņēmēji no Vācijas ir izveidojuši firmu, kas iepērk gaļas jaunlopus Latvijā un nogādā tos Turcijā, kur tos nobaro līdz kaušanai. Vidējā cena, ko saņemam par bullīti vai telīti, ir 1,80 lati dzīvsvara kilogramā. Ja jaunlops sver vairāk nekā 300 kilogramu, cena ir zemāka,» stāsta A. Ikaunieks. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aptuveni trešā daļa no visiem eksportētajiem dzīvajiem liellopiem šā gada deviņos mēnešos aizvesti pārdošanai uz Turciju. Divas trešdaļas savukārt nonākušas Beļģijā, Vācijā, Lietuvā un Nīderlandē.
Iemesls, kāpēc daļa jaunlopu tiek eksportēta, ir komerciāls. Ārvalstīs par bullīti, jo īpaši gaļas jaunlopu, var saņemt augstāku samaksu, nekā piedāvā Latvijas gaļas pārstrādes kombināti un uzpircēji. Tiesa, ne jau vienmēr visi jaunlopi no saimniecībām tiek pārdoti uz ārzemēm. A. Ikaunieks stāsta, ka savulaik piedalījušies arī izsolēs, kas tiek organizētas Latvijā. Vienu reizi Lazdu māju saimnieki izsolē par jaunlopu saņēmuši 1,90 latus par dzīvsvara kilogramu, taču citā reizē – tikai 1,30 latu. Pēc viņa teiktā, parasti liellopu gaļas iepirkuma cena samazinās rudenī, un tad pārdot bullīšus ir visneizdevīgāk.
Tomēr, neraugoties uz to, A. Ikaunieks uzskata, ka gaļas liellopu audzēšana ir izdevīga, jo to aprūpei jāvelta mazāk darba nekā piena lopiem, kuri katru dienu jāslauc, jāgādā par piena kvalitātes prasību ievērošanu, jāraizējas, vai piena cena nesamazināsies. Gaļas liellopi gan ir jābaro vairāk nekā piena govis, taču ēdienkartē tie ir neizvēlīgāki.
Par gaļas liellopu audzēšanu ir ieinteresējušies arī citi Latgales zemnieki. Vairāki vietējie zemnieki ir interesējušies par iespēju nopirkt telīti audzēšanai. «Diemžēl pagaidām ir jāatsaka, jo mums nav tik liels ganāmpulka pieaugums,» teic Lazdu māju saimnieks.
Arī Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība Tēvzeme saimnieks Igors Mednis atzīst, ka bullīši lielākoties tiek pārdoti uz ārzemēm dzīvā veidā. Pati saimniecība ar to nenodarbojas. Tas esot citu uzņēmēju bizness. Pārsvarā par jaunlopiem maksājot 1,60 latus dzīvsvara kilogramā. «Liellopu gaļas cenas svārstības ir atkarīgas no piedāvājuma un pieprasījuma attiecības. Tā kā Latvijā ir daudz mazo saimniecību, lielākoties bullīši tiek pārdoti rudenī, un tad arī cena parasti krītas,» stāsta Tēvzemes saimnieks.
Gaļas pārstrādes uzņēmums Rīgas miesnieks savukārt skaidro, ka vietējā tirgū iespējams nopirkt apmēram 50% no mēnesī nepieciešamās liellopu gaļas. Vietējie piegādātāji iepērk lopus Latvijā un Lietuvā. Pārējais daudzums nāk no Eiropas saldētā veidā, pārsvarā no Polijas. Pēdējos 10 mēnešos liellopu gaļas cenas, pēc Rīgas miesnieka vērtējuma, pieaugušas par aptuveni 60%.
«Liellopu gaļa ir dārgāka par cūkgaļu un putnu gaļu, tāpēc pieprasījums pēc tās Latvijā nav tik augsts kā pēc cita veida gaļas. Līdz ar to arī veikalos šīs gaļas piedāvājums ir mazāks nekā veikalu vitrīnās izliktā cūkgaļa un putnu gaļa. Tomēr jāuzsver, ka liellopu gaļa ir augstvērtīgāka, diētiskāka un veselīgāka nekā cūkgaļa. Cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni cūkgaļa nav ieteicama, tās vietā ir jāizvēlas teļa gaļa vai putna gaļa bez ādas. Savukārt cūkgaļa ir treknāka un garšīgāka, turklāt saglabā labas garšas īpašības gan siltā, gan aukstā veidā,» Neatkarīgajai teic Rīgas miesnieka mārketinga vadītāja Juliāna Juškeviča.
Arī Neatkarīgās aptaujātie tirgotāji atzīt, ka pēdējā laikā novērojams cenu paaugstinājums liellopu gaļai, jo īpaši teļa gaļai. Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņs to skaidro ar piedāvājuma samazinājumu vietējā tirgū, jo Latvijas zemnieki ir atraduši noietu ārzemēs. Savukārt Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere kā liellopu gaļas sadārdzināšanās iemeslu min patēriņa pieaugumu pasaules tirgū, it īpaši Āzijas valstīs.
Tomēr, par spīti tam, pieprasījums Latvijā pēc liellopu gaļas pieaug. I. Andiņš stāsta, ka liellopu gaļas pārdošana Maxima tīklos šā gada 11 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kāpusi par 1,5%. Vistas gaļas pārdošana augusi daudz jūtamāk – pat par 18,9%.
Maxima secinājusi, ka, neraugoties uz nelielo pieprasījuma pieaugumu, liellopu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā samazinājies no 5,8% līdz 5,0, jo citu veidu pārdošana pieaugusi straujāk. Piemēram, putnu gaļai gada laikā kāpums bijis par 21%. Rezultātā putnu gaļas īpatsvars kopējā gaļas pārdošanā palielinājies no 64,2% līdz 65,6%. Tikmēr cūkgaļas īpatsvars saucis no 30% līdz 29,4 procentiem.
«Apmēram 99% liellopu gaļas, tātad praktiski visu, iepērkam Latvijā, un gaļai ir laba kvalitāte. Tikai žēl, ka šogad jūtami kāpusi teļa gaļas cena – mūsu ražotāji atraduši labu noietu ārzemēs, tāpēc arī vietējā tirgū grib saņemt augstāku cenu,» teic Maxima preses sekretārs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākGaidāmajā apkures sezonā palielinās mājokļa pabalstu un paplašinās tā saņēmēju loku
Kurināmā tirgū, kopš vasaras sākuma, bijusi saspringta situācija, savukārt šā gada sākumā piedzīvotais sals aktualizējis jautājumu par gatavību nākamajai apkures sezonai. Lai gan vēl ir...
Lasīt tālākSaeima pieņem grozījumus degvielas cenu samazināšanai
Lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem, Saeima ceturtdien, 24.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas...
Lasīt tālākFM: kopbudžeta nodokļu ieņēmumi astoņos mēnešos sasnieguši teju 10 miljardus eiro
Šā gada astoņos mēnešos kopbudžeta nodokļu ieņēmumu perioda plāns (neieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) tika izpildīts 99,2% apmērā, ieņēmumiem par 81,5 miljoniem eiro nesasniedzot...
Lasīt tālāk71 % iedzīvotāji prognozē mājokļu cenu kāpumu; tirgus tendences to apstiprina
Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu kāpumu, liecina Luminor bankas jaunākā aptauja*....
Lasīt tālākCik patiesībā vērts tavs īpašums? Pirms pārdošanas to uzzini bez maksas vietnē Kadastri.lv
Plānojot pārdot dzīvokli, māju vai zemes gabalu, viens no pirmajiem un vissvarīgākajiem lēmumiem ir cena, ko norādīt sludinājumā. Pārāk augsta cena nozīmē, ka īpašums mēnešiem ilgi...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālāk