Ar kampaņu popularizēs vietējos pārtikas produktus

3. oktobrī startēs ikgadējā Karotīšu kampaņa kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšanai, ko organizē Zemkopības ministrija ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju sadarbībā ar pārtikas veikalu tīkliem Rimi un Maxima.
“Šoruden vēlamies uzrunāt ne tikai patērētājus un atgādināt viņiem, kāpēc ir svarīgi izvēlēties vietējos pārtikas produktus, bet gribam uzrunāt arī pārtikas ražotājus, kuri vēl nav spēruši soli, lai pieteiktos Pārtikas un veterinārajā dienestā, veiktu sertifikāciju un iegūtu savai produkcijai Zaļās vai Bordo karotītes kvalitātes zīmi. Mēs esam uzrunājuši četru uzņēmumu vadītājus, kuri piekrituši kļūt par Karotītes vēstnešiem,” šā gada kampaņas ieceri atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Kampaņas vēstneši būs maizes ceptuves “Lāči” saimnieks un maizniekmeistars Normunds Skauģis, AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, zemnieku saimniecības “Zūmaņi” īpašniece Digna Skrodere un SIA “Kronis” vadītājs Aivars Svarenieks.
“Izvēloties Latvijā ražoto, mēs naudu atstājam mūsu valsts ekonomikā. Šāda rīcība ir ne tikai patriotiska, bet arī labāka klimatam, jo tas nozīmē, ka mēs izvēlamies īsākas pārtikas piegādes ķēdes, nevis produktus, kas ceļojuši pāri pus-Eiropai vai pat pāri okeāniem. Aicinām pircējus sekot līdzi produktu izcelsmes valstij, jo latviskais zīmols ne vienmēr būs Latvijā ražots,” atgādina LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
“Izcili produkti nes mūsu valsts slavu pasaulē. Izmantojot Zaļo karotīti, mēs apliecinām mūsu produktu ražošanu saskaņā ar paaugstinātām kvalitātes prasībām. Aicinu arī citus ražotājus pievienoties, jo kopā mēs varam celt Latvijā augstas kvalitātes pārtikas līmeni!” uzsver maizniekmeistars Normunds Skauģis.
“Karotītes mums dod priekšrocības startēt valsts un pašvaldību iepirkumos,” vienu no svarīgākajām Zaļās un Bordo karotītes priekšrocībām norāda AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Zemnieku saimniecības “Zūmaņi” īpašniece Digna Skrodere atgādina, ka arī daudzi lauksaimnieki ir pievienojušies Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai.
SIA “Kronis” vadītājs Aivars Svarenieks pircējiem atgādina, ka uzņēmuma produkcija, kas marķēta ar izcilības zīmi “Bordo karotīte”, tiek ražota tepat, Bauskā. “Bordo karotīte apliecina to, ka viss produktu pārstrādes cikls ir veikts tepat Latvijā,” uzsver Aivars Svarenieks.
“Nacionālajai pārtikas un kvalitātes shēmai turpina pievienoties jauni ražotāji, un man ļoti patika, kā pateica “Pūpolu maizes” ražotājs, kurš pavisam nesen pievienojās karotīšu saimei. Zaļās karotītes iegūšanu “Pūpolu maize” nodēvēja par viņu ceptās maizes kvalitātes “legalizāciju”, cerot uz lielāku atpazīstamību ne tikai Ziemeļkurzemē, bet arī citviet Latvijā,” stāsta Ināra Šure.
Saglabājot maizes cepšanas tradīcijas un recepti, Talsu uzņēmums SIA “ZJC” piedāvā svaigi ceptus maizes un konditorejas izstrādājumus jau vairāk nekā 30 gadus. Viņu ražotā produkcija pēc sastāva vienmēr esot atbildusi Zaļās karotītes kvalitātes standartiem, taču maizes ceptuve ir maza un attīstās pakāpeniski, izaugsmē investējot tikai pašu nopelnīto. Līdz ar to nākamais izaugsmes solis un Pārtikas un veterinārā dienesta sertifikācija vairākiem produktiem veikta tikai nesen, skaidro LPUF padomes priekšsēdētāja.
“Rudens ir ražas laiks, kad veikalu plauktos nevajadzētu būt problēmām ar latviešu produktiem. Izvēloties preces, kas marķētas ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmi, vari būt drošs, ka izvēlies Latvijā ražotu pārtiku. Būsim modri un dosim priekšroku vietējai pārtikai,” aicina Ināra Šure.
Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta 134 uzņēmumu 593 produktiem, bet Bordo karotīte – 52 uzņēmumu 279 produktiem. Zaļā karotīte tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā no vietējām izejvielām un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām, bet ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās.
Vēl par tēmu:
EM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālāk