Ar grozījumiem PVN likumā atvieglos prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). To paredz Eiropas Savienības (ES) Direktīvas prasības. Ar likuma grozījumiem tiek pārskatīts esošais atvieglojums, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.
Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās ES dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts. Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.
Svarīgi, ka PVN reģistrācijas slieksnis, sākot ar nākamo gadu, tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā līdz šim, bet gan par kalendāra gadu. Tiek precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildus ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. Pie tam, ja vienā kalendāra gadā ir sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, tad nākamajā gadā MVU ir jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas ir attiecināms arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024. gadā. Tādējādi likuma grozījumos ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka PVN maksātāju rīcību gadījumā, ja atbilstoši jaunajam regulējumam 2024. gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis.
Ar likuma grozījumiem tiek ieviests, tā saucamais, pārejas periods tiem PVN maksātājiem, kam apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%. Latvijā tie ir 5 000 eiro. Šādā gadījumā PVN maksātājiem jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par ar PVN apliekamiem darījumiem tikai no nākamā kalendārā gada. Tomēr, ja MVU kalendāra gada laikā pārsniedz 55 000 eiro tam ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.
Likumprojektā ir iekļauti arī citi grozījumi, kas izstrādāti, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, nozaru ministrijām un nevalstisko sektoru. Tie ir vērsti uz:
PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām;
preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu;
pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem;
PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.
Paredzēts, ka likuma normām jāstājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk