Ar e-parakstu darījumi kļūst virtuāli
Lai gan Latvijā elektroniskais paraksts ir ieviests 2006. gadā un kopš šā februāra darbojas arī Eiropā unikālais virtuālais eParaksts, tikai 32 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka valsts iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniska formāta dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
Aptauja arī liecina, ka 45% iedzīvotāju labprātāk izvēlas pakalpojumu saņemt personiski, apmeklējot attiecīgo valsts vai pašvaldības iestādi. Un tikai 34% dod priekšroku elektroniskai lietu kārtošanai. Tajā pašā laikā puse aptaujāto atzina, ka atbalstītu valsts un pašvaldību iestāžu iniciatīvu nodrošināt izziņu izsniegšanu un atsevišķu pakalpojumu sniegšanu elektroniski, tas ir, izmantojot internetu, e-pastu. VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti un privātā sektora uzņēmumiem – SEB banku, UniCredit Leasing un IZZI – aicina iedzīvotājus aktīvāk izmantot e-pastu kā oficiālo saziņas formu un kārtot darījumus e-vidē, parakstot dokumentus ar virtuālo eParakstu un tādējādi taupot gan savu laiku, gan finanšu resursus, kas nepieciešami dokumentu sagatavošanai un nogādāšanai adresātam. Ņemot vērā jaunā eParaksta lietošanas vienkāršību, privātā sektora uzņēmumi ir ieviesuši absolūti jaunu pieeju atsevišķu pakalpojumu attālinātai nodrošināšanai. Pašlaik, piemēram, iespējams noslēgt līzinga līgumu ar UniCredit Leasing, savukārt SEB banka ir pirmā banka, kas ieviesusi iespēju atvērt jaundibināta uzņēmuma pagaidu kontu, izmantojot eParakstu.
«Latvijā ir labs potenciāls e-darījumu vides attīstībai,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāji ir gatavi darījumu kārtošanai interneta vidē, ir internetbankas. Tās izmanto aptuveni miljons cilvēku. Šobrīd valsts sektors ir izveidojis daudz dažādu līmeņu e-pakalpojumu, kas ļauj mazināt administratīvo slogu un izmaksas. Taču, tā kā iedzīvotāji daudz biežāk ikdienā darījumus kārto ar privātā sektora uzņēmumiem, tieši šeit saredzu lielu potenciālu, lai radinātu iedzīvotājus pie dokumentu elektroniskas parakstīšanas un arī elektroniskas iesniegšanas iespējām. Tas uzlabos gan darījumu kārtošanas ātrumu, gan samazinās uzņēmumu izmaksas iedzīvotāju apkalpošanā, bet iedzīvotājiem – pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un piepūli.»
Patlaban Latvijā elektronisko parakstu izmanto gandrīz 12 000 iedzīvotāju. Aptuveni puse no tiem jeb 6572 lieto virtuālo eParakstu. Visaktīvāk interesi par virtuālā eParaksta lietošanas iespējām līdz šim ir izrādījis tieši finanšu sektors, īpaši bankas. To visuzskatāmāk apliecina SEB banka, kas pirmā un pagaidām vienīgā nodrošina saviem klientiem virtuālā eParaksta saņemšanas iespēju dažu minūšu laikā pilnībā attālināti – interneta vidē. Turklāt banka šobrīd ir kardināli mainījusi arī pieeju jaundibināta uzņēmuma pagaidu konta atvēršanas nodrošināšanā – uzņēmēji to var izdarīt jebkurā laikā un vietā e-vidē, parakstot konta atvēršanas dokumentus ar eParakstu un tos arī elektroniski iesniedzot. «Zinot, ka birokrātiskie šķēršļi bieži tiek uzskatīti par laika zagļiem, SEB banka ievieš tirgū jaunu pakalpojumu, kas būtiski atvieglo jaundibināmo uzņēmumu reģistrāciju. Uzņēmējs, neizejot no mājas, ar eParaksta palīdzību var atvērt pagaidu norēķinu kontu SEB bankā, veikt nepieciešamās iemaksas un saņemt no bankas ar e-parakstu apstiprinātu maksājuma uzdevumu par pamatkapitāla iemaksu kontā, ko kopā ar dibinājuma dokumentiem uzreiz var iesniegt Uzņēmumu reģistrā,» skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Savukārt UniCredit Leasing šobrīd piedāvā klientiem ne vien parakstīt dokumentus ar eParakstu, bet nodrošina arī eParaksta pieteikumu pieņemšanu un to apstrādi, kļūstot par virtuālā eParaksta klientu apkalpošanas centru. Par šādiem centriem kļuvusi arī Latvijas Universitāte, Latvijas bibliotēkas un IZZI.
Lai rosinātu iedzīvotājus pamēģināt, cik vienkāršs ir darbs ar virtuālo eParakstu, no 22. novembra līdz 22. decembrim viena parakstīšanas reize maksās tikai piecus santīmus līdzšinējo 29 santīmu vietā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk