Ar e-parakstu darījumi kļūst virtuāli
Lai gan Latvijā elektroniskais paraksts ir ieviests 2006. gadā un kopš šā februāra darbojas arī Eiropā unikālais virtuālais eParaksts, tikai 32 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka valsts iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniska formāta dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
Aptauja arī liecina, ka 45% iedzīvotāju labprātāk izvēlas pakalpojumu saņemt personiski, apmeklējot attiecīgo valsts vai pašvaldības iestādi. Un tikai 34% dod priekšroku elektroniskai lietu kārtošanai. Tajā pašā laikā puse aptaujāto atzina, ka atbalstītu valsts un pašvaldību iestāžu iniciatīvu nodrošināt izziņu izsniegšanu un atsevišķu pakalpojumu sniegšanu elektroniski, tas ir, izmantojot internetu, e-pastu. VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti un privātā sektora uzņēmumiem – SEB banku, UniCredit Leasing un IZZI – aicina iedzīvotājus aktīvāk izmantot e-pastu kā oficiālo saziņas formu un kārtot darījumus e-vidē, parakstot dokumentus ar virtuālo eParakstu un tādējādi taupot gan savu laiku, gan finanšu resursus, kas nepieciešami dokumentu sagatavošanai un nogādāšanai adresātam. Ņemot vērā jaunā eParaksta lietošanas vienkāršību, privātā sektora uzņēmumi ir ieviesuši absolūti jaunu pieeju atsevišķu pakalpojumu attālinātai nodrošināšanai. Pašlaik, piemēram, iespējams noslēgt līzinga līgumu ar UniCredit Leasing, savukārt SEB banka ir pirmā banka, kas ieviesusi iespēju atvērt jaundibināta uzņēmuma pagaidu kontu, izmantojot eParakstu.
«Latvijā ir labs potenciāls e-darījumu vides attīstībai,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāji ir gatavi darījumu kārtošanai interneta vidē, ir internetbankas. Tās izmanto aptuveni miljons cilvēku. Šobrīd valsts sektors ir izveidojis daudz dažādu līmeņu e-pakalpojumu, kas ļauj mazināt administratīvo slogu un izmaksas. Taču, tā kā iedzīvotāji daudz biežāk ikdienā darījumus kārto ar privātā sektora uzņēmumiem, tieši šeit saredzu lielu potenciālu, lai radinātu iedzīvotājus pie dokumentu elektroniskas parakstīšanas un arī elektroniskas iesniegšanas iespējām. Tas uzlabos gan darījumu kārtošanas ātrumu, gan samazinās uzņēmumu izmaksas iedzīvotāju apkalpošanā, bet iedzīvotājiem – pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un piepūli.»
Patlaban Latvijā elektronisko parakstu izmanto gandrīz 12 000 iedzīvotāju. Aptuveni puse no tiem jeb 6572 lieto virtuālo eParakstu. Visaktīvāk interesi par virtuālā eParaksta lietošanas iespējām līdz šim ir izrādījis tieši finanšu sektors, īpaši bankas. To visuzskatāmāk apliecina SEB banka, kas pirmā un pagaidām vienīgā nodrošina saviem klientiem virtuālā eParaksta saņemšanas iespēju dažu minūšu laikā pilnībā attālināti – interneta vidē. Turklāt banka šobrīd ir kardināli mainījusi arī pieeju jaundibināta uzņēmuma pagaidu konta atvēršanas nodrošināšanā – uzņēmēji to var izdarīt jebkurā laikā un vietā e-vidē, parakstot konta atvēršanas dokumentus ar eParakstu un tos arī elektroniski iesniedzot. «Zinot, ka birokrātiskie šķēršļi bieži tiek uzskatīti par laika zagļiem, SEB banka ievieš tirgū jaunu pakalpojumu, kas būtiski atvieglo jaundibināmo uzņēmumu reģistrāciju. Uzņēmējs, neizejot no mājas, ar eParaksta palīdzību var atvērt pagaidu norēķinu kontu SEB bankā, veikt nepieciešamās iemaksas un saņemt no bankas ar e-parakstu apstiprinātu maksājuma uzdevumu par pamatkapitāla iemaksu kontā, ko kopā ar dibinājuma dokumentiem uzreiz var iesniegt Uzņēmumu reģistrā,» skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Savukārt UniCredit Leasing šobrīd piedāvā klientiem ne vien parakstīt dokumentus ar eParakstu, bet nodrošina arī eParaksta pieteikumu pieņemšanu un to apstrādi, kļūstot par virtuālā eParaksta klientu apkalpošanas centru. Par šādiem centriem kļuvusi arī Latvijas Universitāte, Latvijas bibliotēkas un IZZI.
Lai rosinātu iedzīvotājus pamēģināt, cik vienkāršs ir darbs ar virtuālo eParakstu, no 22. novembra līdz 22. decembrim viena parakstīšanas reize maksās tikai piecus santīmus līdzšinējo 29 santīmu vietā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk