Ar e-parakstu darījumi kļūst virtuāli
Lai gan Latvijā elektroniskais paraksts ir ieviests 2006. gadā un kopš šā februāra darbojas arī Eiropā unikālais virtuālais eParaksts, tikai 32 procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zina, ka valsts iestādēm ir pienākums pieņemt elektroniska formāta dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu.
Aptauja arī liecina, ka 45% iedzīvotāju labprātāk izvēlas pakalpojumu saņemt personiski, apmeklējot attiecīgo valsts vai pašvaldības iestādi. Un tikai 34% dod priekšroku elektroniskai lietu kārtošanai. Tajā pašā laikā puse aptaujāto atzina, ka atbalstītu valsts un pašvaldību iestāžu iniciatīvu nodrošināt izziņu izsniegšanu un atsevišķu pakalpojumu sniegšanu elektroniski, tas ir, izmantojot internetu, e-pastu. VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitāti un privātā sektora uzņēmumiem – SEB banku, UniCredit Leasing un IZZI – aicina iedzīvotājus aktīvāk izmantot e-pastu kā oficiālo saziņas formu un kārtot darījumus e-vidē, parakstot dokumentus ar virtuālo eParakstu un tādējādi taupot gan savu laiku, gan finanšu resursus, kas nepieciešami dokumentu sagatavošanai un nogādāšanai adresātam. Ņemot vērā jaunā eParaksta lietošanas vienkāršību, privātā sektora uzņēmumi ir ieviesuši absolūti jaunu pieeju atsevišķu pakalpojumu attālinātai nodrošināšanai. Pašlaik, piemēram, iespējams noslēgt līzinga līgumu ar UniCredit Leasing, savukārt SEB banka ir pirmā banka, kas ieviesusi iespēju atvērt jaundibināta uzņēmuma pagaidu kontu, izmantojot eParakstu.
«Latvijā ir labs potenciāls e-darījumu vides attīstībai,» uzsver VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. «Lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāji ir gatavi darījumu kārtošanai interneta vidē, ir internetbankas. Tās izmanto aptuveni miljons cilvēku. Šobrīd valsts sektors ir izveidojis daudz dažādu līmeņu e-pakalpojumu, kas ļauj mazināt administratīvo slogu un izmaksas. Taču, tā kā iedzīvotāji daudz biežāk ikdienā darījumus kārto ar privātā sektora uzņēmumiem, tieši šeit saredzu lielu potenciālu, lai radinātu iedzīvotājus pie dokumentu elektroniskas parakstīšanas un arī elektroniskas iesniegšanas iespējām. Tas uzlabos gan darījumu kārtošanas ātrumu, gan samazinās uzņēmumu izmaksas iedzīvotāju apkalpošanā, bet iedzīvotājiem – pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un piepūli.»
Patlaban Latvijā elektronisko parakstu izmanto gandrīz 12 000 iedzīvotāju. Aptuveni puse no tiem jeb 6572 lieto virtuālo eParakstu. Visaktīvāk interesi par virtuālā eParaksta lietošanas iespējām līdz šim ir izrādījis tieši finanšu sektors, īpaši bankas. To visuzskatāmāk apliecina SEB banka, kas pirmā un pagaidām vienīgā nodrošina saviem klientiem virtuālā eParaksta saņemšanas iespēju dažu minūšu laikā pilnībā attālināti – interneta vidē. Turklāt banka šobrīd ir kardināli mainījusi arī pieeju jaundibināta uzņēmuma pagaidu konta atvēršanas nodrošināšanā – uzņēmēji to var izdarīt jebkurā laikā un vietā e-vidē, parakstot konta atvēršanas dokumentus ar eParakstu un tos arī elektroniski iesniedzot. «Zinot, ka birokrātiskie šķēršļi bieži tiek uzskatīti par laika zagļiem, SEB banka ievieš tirgū jaunu pakalpojumu, kas būtiski atvieglo jaundibināmo uzņēmumu reģistrāciju. Uzņēmējs, neizejot no mājas, ar eParaksta palīdzību var atvērt pagaidu norēķinu kontu SEB bankā, veikt nepieciešamās iemaksas un saņemt no bankas ar e-parakstu apstiprinātu maksājuma uzdevumu par pamatkapitāla iemaksu kontā, ko kopā ar dibinājuma dokumentiem uzreiz var iesniegt Uzņēmumu reģistrā,» skaidroja SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.
Savukārt UniCredit Leasing šobrīd piedāvā klientiem ne vien parakstīt dokumentus ar eParakstu, bet nodrošina arī eParaksta pieteikumu pieņemšanu un to apstrādi, kļūstot par virtuālā eParaksta klientu apkalpošanas centru. Par šādiem centriem kļuvusi arī Latvijas Universitāte, Latvijas bibliotēkas un IZZI.
Lai rosinātu iedzīvotājus pamēģināt, cik vienkāršs ir darbs ar virtuālo eParakstu, no 22. novembra līdz 22. decembrim viena parakstīšanas reize maksās tikai piecus santīmus līdzšinējo 29 santīmu vietā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālākGandrīz puse Latvijas iedzīvotāju nezina savu elektroenerģijas tarifu
Līdz ar plašām izvēles iespējām energopakalpojumu tirgū aug arī klientu energopratības nozīme. Ko zinām par dažādiem tarifiem un pakalpojumu plāniem un vai vispār iedziļināmies savos...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālāk