Ar 1. janvāri FKTK būs integrēta Latvijas Bankā

Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas.
“Vēlos pateikt paldies gan kolēģiem FKTK un Latvijas Bankā, gan mūsu partneriem Saeimā, Finanšu ministrijā un Eiropas Centrālajā bankā, gan arī finanšu tirgus dalībniekiem par aktīvu iesaisti un līdzdarbību Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesā. Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: “Kopīgi ar Latvijas Banku un sadarbības institūcijām esam paveikuši apjomīgu darbu, lai īstenotu Saeimas lēmumu apvienot abas institūcijas. Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā ar finanšu nozari spēj rast jaunus risinājumus sektora pilnveidei un turpmākai attīstībai.”
Kopš Saeimas lēmuma pieņemšanas veikti nozīmīgi priekšdarbi, lai izveidotu jaudīgu, profesionālu un mūsdienīgu institūciju, koncentrējot resursus finanšu sektora stabilitātes un attīstības koordinēšanai un veicināšanai un vienlaikus raugoties, lai šis process būtiski neietekmētu finanšu tirgus dalībniekus un tiktu panākts iespējami liels resursu ietaupījums.
Integrācija vienā institūcijā nozīmēs arī Latvijas Bankas un FKTK darbinieku un zināšanu saplūšanu vienā komandā un dos virkni ieguvumu, piemēram, labāku iespēju veicināt finanšu stabilitāti, mazināt sistēmiskos riskus un nodrošināt koordinētāku finanšu sektora attīstību. Efektīvāka rīcība vienas institūcijas ietvaros gaidāma arī satricinājumu un krīzes situācijās.
EFEKTĪVĀKA RESURSU PĀRVALDĪBA
Abu institūciju integrācijas rezultātā iespējams efektīvāk izmantot gan darbaspēka, gan citus resursus (piemēram, IT, telpas u. c.).
2023. gada 1. janvārī Latvijas Bankā pēc FKTK integrācijas strādās 539 darbinieki – par trešdaļu mazāk nekā pirmajā gadā pēc FKTK nodalīšanas no Latvijas Bankas (2001. gada beigās Latvijas Bankā strādāja 732 darbinieki, bet FKTK – 95). Lielākā daļa FKTK darbinieku turpinās darbu Latvijas Bankā un nodrošinās līdz šim veikto funkciju turpmāko izpildi. Jau pirms FKTK integrācijas un tās laikā abās institūcijās īstenoti pasākumi, lai vēl efektīvāk izmantotu darbinieku resursus, t. sk. samazināts vadības komandas cilvēku skaits. Vienlaikus mazāks darbinieku skaits nav pašmērķis – mērķis ir jaudīga un efektīva institūcija, kas spēj kvalitatīvi pildīt visus tai uzticētos uzdevumus.
Latvijas Bankas padomes sastāvs no 2023. gada 1. janvāra būs par diviem padomes locekļiem mazāks nekā Latvijas Bankas un FKTK padomes locekļu kopskaits līdz integrācijai. Mainīta arī Latvijas Bankas organizatoriskā struktūra: līdz šim FKTK pildītās funkcijas veiks deviņas Latvijas Bankas pārvaldes (sk. jauno struktūru).
Paredzēts, ka vidējā termiņā arī kopējie vienotās institūcijas darbības izdevumi būs mazāki nekā divu atsevišķu iestāžu izdevumi kopā.
Abas institūcijas strādās trijās ēkās četru iepriekš izmantoto vietā (energokrīzes laikā īslaicīgi – divās ēkās). FKTK klientu un sadarbības partneru vērībai! FKTK darbinieki jau tagad klātienē strādā ēkā Rīgā, K. Valdemāra ielā 2A (iepriekš – Rīgā, Kungu ielā 1), un arī turpmāk strādās esošajās Latvijas Bankas ēkās.
JAUNAIS LATVIJAS BANKAS LIKUMS
2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā jaunais Latvijas Bankas likums, bet spēku zaudēs likums “Par Latvijas Banku” un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Arī pēc 2023. gada 1. janvāra FKTK noteikumi, t. sk. tie, kuri ietekmē finanšu tirgus dalībniekus, paliek spēkā.
Jaunajā Latvijas Bankas likumā noteikts funkciju nošķirtības princips, piemēram, atsevišķa komiteja uzraudzības lēmumiem, atsevišķa – noregulējumam; paredzētas dažādas informācijas plūsmas, kā arī pienācīga iekšējās kontroles sistēma. Ir izveidota divpakāpju lēmumu pieņemšanas kārtība uzraudzības jautājumos. Uzraudzības komiteja būs primārā lēmumu pieņēmēja finanšu tirgus uzraudzības jomā. Latvijas Bankas padome uzraudzības jomā darbosies kā institūcija, kurā var apstrīdēt uzraudzības lēmumus, raugoties vispusīgi, arī no citu Latvijas Bankas atbildības jomu viedokļa. Tiks stingri ievērots princips par monetārās politikas un finanšu tirgus uzraudzības funkciju nošķiršanu.
Integrācija neietekmē uzraudzības ietvaru un uzraudzības finansēšanas noteikumus.
Vēl par tēmu:
Brīdina par telefonkrāpniecības shēmu VSAA vārdā
Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš informē par šobrīd populāro krāpniecības shēmu – zvanu Valsts sociālās...
Lasīt tālākAptauja: 92% iedzīvotāju izjūt finanšu stresu, trešdaļai tas ietekmē darba sniegumu
Finanšu stress Latvijā joprojām ir plaši izplatīta problēma, kas ietekmē ne tikai iedzīvotāju emocionālo labsajūtu, bet arī darba produktivitāti. Jaunākā Swedbank Finanšu institūta veiktā...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālāk