• Tweet

Ir sajūta, ka valsts šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem, Latvijas Radio izteicās Eiropas Latviešu apvienības pārstāve Elīna Pinto, komentējot nodokli, ar kuru apliek no ārzemēm sūtīto naudu.

Viņa uzsvēra, ka daudzu ārvalstīs strādājošo un viņu radinieku neapmierinātību raisa fakts, ka par sūtīto naudu uz dzimteni ir jāmaksā nodoklis.

Viņa norādīja, ka nav zināms, vai cilvēki šo nodokli maksā, jo, visticamāk, viņi cenšas no tā izvairīties. Pēc Pinto domām, šāds nodoklis apgrūtina gan naudas sūtītājus un saņēmējus, gan Latvijas valsts institūcijas, kam šādas naudas aprites ir jāuzmana.

“Ir sajūta, ka valsts šauj ar lielgabalu pa zvirbuļiem,” sacīja Pinto, piebilstot, ka tas vairo pārliecību, ka valsts nepieņem likumus, kas ir atbilstoši cilvēku vajadzībām.

Ziņots, ka portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti, lai no ārzemēm sūtīto naudu neapliktu ar nodokli Latvijā.

Ārvalstīs dzīvojošie ap 370000 Latvijas piederīgie ik gadu uz Latviju nosūta vairāk kā pusmiljardu eiro jeb 5% no Latvijas IKP – tikpat, cik valdības gada tēriņi valsts aizsardzībai un veselības aprūpei kopā. Šī nauda nav tikai abstrakti skaitļi. Daudziem jo daudziem Latvijā ir “dzīvības līnija”. Tie ir iztikas pamatlīdzekļi, par ko gados vecākiem vai slimības skartajiem iegādāties zāles un apmaksāt ārstus, tā ir skolas nauda gados jaunākiem, tas ir atbalsts mājokļa vai saimniecības uzturēšanai Latvijā. Tas ir emigrējušo brīvprātīgs un bieži smagā darbā nopelnīts ieguldījums Latvijas cilvēkos un ekonomikā. Tas ir atspaids ne tikai tuviniekiem, bet visai valstij, kam citādi nāktos risināt daudz asāku sociālo spriedzi, norāda iniciatīvas autori Eiropas Latviešu apvienība.

“VID ārvalstīs dzīvojošos latviešus brīdina, ka naudas saņēmējiem Latvijā šīs summas jādeklarē (laulātajam/tuviem radiem – virs 4000 EUR/gadā, bet citiem – virs 1425 EUR/gadā) un par tām jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā (virs 1425 EUR, izņemot laulātos/tuvus radus). Šīs summas pat nesasniedz minimālo iztikas apmēru Latvijā. Eiropas Latviešu apvienība aicina Saeimu paredzēt iespēju ārvalstīs strādājošo Latvijas cilvēku tuviniekiem Latvijā saņemt atbalstu bez dubulta nodokļu sloga un administratīviem šķēršļiem.

ELA aicina veikt grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot, ka: 1. ar IIN neapliek dāvinājumus iztikai, ko fiziskām personām sniedz Latvijas valstspiederīgie ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu; 2. fiziskai personai ir pienākums iesniegt deklarāciju tikai par tādiem dāvinājumiem iztikai, kuru vērtība no viena Latvijas valstspiederīgā ar ārvalstīs reģistrētu dzīvesvietu taksācijas gadā pārsniedz 12 minimālo mēnešalgu apmēru.

Tādējādi ārvalstīs dzīvojošo Latvijas cilvēku tuviniekiem Latvijā tiks dota iespēja arī turpmāk saņemt iztikai tik noderīgo atbalstu bez dubulta nodokļu sloga un bez nesamērīgiem sodāmiem administratīviem pienākumiem. Skaidrs un objektīvi pamatots diasporas pārskaitījumu regulējums stiprinās Latvijas piederīgo paļāvību tiesiskajai noteiktībai un labai pārvaldībai Latvijā, kā arī ticību Latvijas vēlmei uzturēt saikni ar diasporu. Pateicoties šādiem grozījumiem, tiks novērstas trīs pašreiz pastāvošas sociāli un pilsoniski nozīmīgas problēmas: 1. Uz Latviju sūtītajiem līdzekļiem nodokļus piemēro divkārt. Par ārvalstīs nopelnīto jau ir nomaksāti nodokļi mītnes zemē, bet naudas saņēmējam Latvijā nodoklis jāmaksā atkal. Tas ir pretrunā ar dubultās nodokļu neaplikšanas regulējuma jēgu. Tas turklāt ir īpaši smagi attiecībā uz summām, kas nepārsniedz cilvēka minimālo iztikas vajadzību apmēru Latvijā. 2. Nodokļa piemērošana “svešiem” naudas saņēmējiem faktiski īpaši smagi skar sociāli mazaizsargātus tuviniekus. Iztikas līdzekļi no ārvalstīm uz Latviju bieži tiek sūtīti izpalīdzīgiem tālākiem radiem, draugiem, kaimiņiem, lauku pastniekiem. Viņi naudiņu Latvijā tālāk nodod aprūpētajiem saņēmējiem – sirmgalvjiem, bērniem, lauku cilvēkiem, kam vecuma, slimības vai attāluma dēļ naudas saņemšana bankā vai bankomātā nav risinājums. Paredzot 23% nodokli šādos gadījumos, tiek īpaši smagi skarti šie jau tā sociāli mazaizsargātie cilvēki, par ko uz vietas Latvijā palīdz gādāt kāds līdzcilvēks. Šis nodoklis jāmaksā arī ārvalstīs strādājošo neprecētiem dzīvesbiedriem, kas palikuši Latvijā. 3. Ar sodiem pastiprināts deklarēšanas pienākums par saņemto atbalstu, kas gadā pat nesasniedz minimālās algas apmēru, ir nesamērīgs birokrātisks šķērslis cilvēkiem, kas bieži vai nu paši ir sociāli mazaizsargāti vai par šādiem cilvēkiem izpalīdzīgi gādā.

Foto:JESHOOTS/https://pixabay.com/en/users/JESHOOTS-264599//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/