• Tweet

Laužot stereotipus par divkopienu valsti, Zaļo un zemnieku savienība vienojusi latviski runājošo un krievvalodīgo elektorātu, liecina laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” pasūtītā un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

NRA.lv raksta, ka abās sabiedrības grupās partija kļuvusi par vēlamāko nākamās koalīcijas veidotāju. Tas gan nenozīmē, ka ZZS, iegūstot tiesības veidot nākamo valdību, partneros tiešām aicinās Saskaņu. Pirmkārt, tāpēc, ka pret šādu savienību būtu 72% zaļzemnieku atbalstītāju, otrkārt, tāpēc, ka pret Saskaņas pieaicināšanu valdībā ir arī absolūts vairākums pārējo ar potenciālu iekļauties valdībā partiju atbalstītāju. Turklāt ir labi zināms, ka ZZS līderis Augusts Brigmanis socioloģiskajām aptaujām pievērš ļoti lielu uzmanību un partijas līderi visi kā viens apliecinājuši – Saskaņas iekļaušana valdībā nav iespējama.

Savukārt Saskaņa, par spīti publiski paustajiem apgalvojumiem, joprojām balstās galvenokārt krievvalodīgajos vēlētājos.

Par to, ka Saskaņas elektorāta otrā izvēle ir Zaļo un zemnieku savienība, politologi runā jau gadiem, taču Neatkarīgās pasūtītā un SKDS veiktā sociālā aptauja liecina, ka ZZS kā koalīcijas flagmanis ir vispopulārākā partija abās vēlētāju grupās. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem valdības veidotāja tiesības ZZS gatavi piešķirt 31,7% vēlētāju, bet Saskaņai – 22%. Turklāt ZZS uzticību teju vienādās daļās pauduši gan latviski, gan krieviski savās ģimenēs runājošie pilsoņi, kamēr Saskaņu atbalstošo latviešu un krievvalodīgo attiecība ir viens pret pieci.

Arī citu partiju atbalstītājos vērojama izteikta vēlētāju segregācija. Nacionālās apvienības, Latvijas Reģionu apvienības, Vienotības un Jaunās konservatīvās partijas atbalstītājos ir pārliecinošs latvisko vēlētāju pārsvars.

Vēl interesantāka aina paveras padziļinātā aptaujas rezultātu analīzē. Proti, starp tiem vēlētājiem, kas kā pirmo izvēli valdības veidošanā nosaukuši Saskaņu, 37% ZZS labprāt redzētu kā tās sabiedroto. Tiesa, abu grupu vēlētāju politiskās simpātijas nav abpusējas. Starp ZZS atbalstītājiem tikai 18% būtu ar mieru, ja valdošajā koalīcijā tiktu uzņemta, šķiet, mūžīgai opozīcijai nolemtā Saskaņa.

Politologs Filips Rajevskis atgādina, ka socioloģiskie pētījumi liecina – krievvalodīgie valsts iedzīvotāji aizvien biežāk izmanto latviskos medijus, kur partijām veltītā uzmanība relatīvi līdzvērtīgi tiek sadalīta visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem un tāpēc vēlētājam ir iespēja izdarīt izsvērtāku izvēli.

«ZZS nav nacionālisti, kaut arī diezgan konservatīva partija. Ja skatās uz Saskaņas darba kārtību, viņi lielā mērā iesprūduši tajos rāmjos ap valodas jautājumu. Tā latviešu vēlētājam ir sarkanā līnija, bet krievvalodīgie ir gatavi atbalstīt pragmatisko ZZS,» saka eksperts, kurš uzskata, ka Saskaņai aptaujas rezultāti pirms 13. Saeimas vēlēšanām ir vērā ņemams brīdinājums par potenciālajiem apdraudējumiem.

Jāpiebilst, ka šajā pret Saskaņu vērstajā vēlētāju noskaņojumā ir niecīga, bet ļoti amizanta deviance. Piemēram, 6% Saskaņas vēlētāju labprāt savu favorītu valdībā redzētu sadarbojamies ar Nacionālo apvienību. Šādu savienību atbalstītu arī 3% Nacionālās apvienības elektorāta.

Nacionālā apvienība ir arī trešā populārākā partija, kurai vēlētājs uzticētu valdības veidošanu. Tai atbilstoši jaunākajiem politisko partiju reitingiem seko Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Vienotība, kura partiju reitingos jau ilgāku laiku nespēj pārsniegt liktenīgo 5% barjeru.

Apliecinājums tam, ka pēdējās zvaigzne mērķtiecīgi tuvojas horizontam, ir arī tas, ka sarūk vēlētāju vēlme vispār redzēt šo politisko spēku valdībā. ZZS vēlētājiem Vienotība ir tikai otrā izvēle pēc Nacionālās apvienības. Turklāt tikai divu procentpunktu attālumā tai mīdās LRA, ar kuru ZZS pagājušā gada nogalē sāka neslēpti koķetēt.

Nacionālās apvienības vēlētājam sadarbība ar Vienotību vispār vairs nešķiet apspriežama, jo kā pirmo partneri koalīcijā tas min ZZS, kurai seko LRA un Jaunā konservatīvā partija. Ar šo spēku Nacionālo apvienību gan saista tikai elektorāta romantiskās jūtas, jo abu partiju sadarbība varētu būt pārlieku komplicēta JKP līdera Jāņa Bordāna un apvienības attiecību dēļ.

Foto: Saeimas kanceleja