Aptauja: Sabiedrības saliedētība ir augusi vai palikusi nemainīgā līmenī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā
Latvijā 59% iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrības saliedētība ir augusi vai palikusi tāda pati, kāda bija pirms tam – tā nav mainījusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, savukārt katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 34% norāda, ka sabiedrība šobrīd ir sašķeltāka nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, rāda jaunākie SKDS aptaujas dati pēc Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījuma. Biežāk kritiski sabiedrības saliedētību vērtē krieviski runājošā sabiedrības daļa.
No Latvijas iedzīvotājiem, kas ikdienā ģimenē izmanto latviešu valodu, 43% atzīst, ka sabiedrība pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi saliedētāka, 23% norāda, ka palikusi tādā pat līmenī, kā pirms kara, savukārt 26% – ka sabiedrība ir kļuvusi sašķeltāka. Kritiskāk uz sabiedrības saliedētību pēc kara sākuma skatās tie Latvijas iedzīvotāji, kas ikdienā izmanto krievu valodu ģimenē – 49% uzskata, ka sabiedrība kļuvusi sašķeltāka, 8% – saliedētāka, bet 36%, ka tā ir palikusi tādā pašā līmenī kā pirms kara.
Veiktās aptaujas dati arī rāda, ka pārliecinoši lielākā daļa respondentu jeb 80% kopumā neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, tikai 8% respondentu kopumā atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Savukārt tie, kas ikdienā ģimenē sarunājas krievu valodā, 53% neatbalsta karu Ukrainā, 20% atbalsta, bet 26% respondentu bijis grūti atbildēt. “Ilgstoši bija ierasts par krieviski runājošo sabiedrības daļu domāt kā par vienotu, lielu, vienādu uzskatu masu, taču tā tas nav bijis iepriekš un nav arī šobrīd. Aptaujas dati ļoti spilgti demonstrē to, ka vislielākā viedokļu šķelšanās ir novērojama tieši krieviski runājošo cilvēku vidū – vairums neatbalsta karu Ukrainā, savukārt ievērojama daļa ir apjukusi, nonākot pretrunās ar to, kam līdz šim ir ticējuši,” aptaujas rezultātus skaidro SIF sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
Pēc neatkarības atjaunošanas integrācijas politikā ir izdarīti būtiskākie priekšdarbi – pieaugusi latviešu valodas prasme, kā arī veidota vienota vēstures izpratne un veicināta mazākumtautību pārstāvju piederības sajūta Latvijai, ko attaino arī socioloģiskie dati, taču joprojām ir vēl, kur augt. “Tieši piederības sajūta Latvijai šobrīd ir ļoti nozīmīga. Emocionāli uzlādētā atmosfērā svarīgi ir neatgrūst cilvēkus, kuri jūtas piederīgi mūsu valstij, bet pēc ilgiem gadiem Krievijas informatīvā telpā vēl formulē savu viedokli attiecībā uz notikumiem Ukrainā. Labākais, ko varam šobrīd darīt, lai palīdzētu šim viedoklim veidoties, ir mierīgi un cieņpilni sarunāties un kopīgi iestāties par vienotām vērtībām un demokrātiju,” norāda Zaiga Pūce.
Iepriekš integrācijas politika bija fokusēta uz konkrētu rīcības mērķu sasniegšanu – valodas apguve, piederības sajūta, vienota vēstures izpratne. Šobrīd mēs jau skatāmies plašāk. Sabiedrības saliedētība, kas balstīta vienotās demokrātijas vērtībās, politikas līmenī veidojusies tikai pēdējo divu gadu laikā, pieņemot Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un uzsākot to īstenošanu. Pamatnostādnes nodrošina nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pēctecību, kā arī atbilst Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam prioritātes “Vienota, droša un atvērta, sabiedrība” mērķiem un uzdevumiem. Tās veidotas, ievērojot saliedētas sabiedrības politikas virsmērķi – tā ir nacionāla, solidāra, atvērta un pilsoniski aktīva sabiedrība, kuras pastāvēšanas pamats ir Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesības, latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa.
Pamatnostādnes paredz rīcības virzienus, kuros veicami ieguldījumi, lai Latvijas iedzīvotāji būtu zinošāki, aktīvāki, piedalītos un līdzdarbotos valsts attīstībā septiņu gadu laikā. Noteikti šādi rīcības virzieni: nacionālā identitāte un piederība, demokrātijas kultūra un iekļaujošs pilsoniskums, integrācija. Pamatnostādnes paredz SIF kā lielāko saliedētības politikas īstenotāju Latvijā.
“Redzam, ka mūsdienu sabiedrības vajadzībām ar līdzšinējo pieeju ir par maz, jo liela sabiedrības daļa ir apguvusi un lieto valodu, kā arī jūtas piederīga Latvijai. Turpmāk jāskatās plašāk caur sabiedrības saliedēšanas prizmu. Sabiedrības saliedētība balstās Satversmes vērtībās, eiropeiskās vērtībās un izpratnē, ka Latvijas valstiskums, neatkarība un drošība ir mūsu pamats, gan mūsu kopīga, gan katra individuāla atbildība un pienākums. Sabiedrības saliedētība nodrošina cilvēktiesības, viedokļu dažādību un ļauj visām sabiedrības grupām sasniegt savu potenciālu, tā arī aizsargā mazaizsargātās grupas, tostarp bērnus, seniorus, cilvēkus ar invaliditāti. Tas ir laikietilpīgs un konstants darbs, pie kā valstij ir jāstrādā katru dienu,” rezumē SIF sekretariāta direktore.
Vēl par tēmu:
Preses izdevējiem piegādes izmaksas nākamajā gadā nepalielināsies
Kultūras ministrija kopā ar Satiksmes ministriju radusi risinājumus, kas paredz, ka nākamgad maksa par drukātas preses piegādi latviešu valodā preses izdevējiem nepieaugs. Vienlaikus Kultūras...
Lasīt tālākAicina atbalstīt “ManaBalss.lv” iniciatīvu, lai stiprinātu finansiālo un sociālo drošību ģimenēm ar bērniem
Biedrība “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” aicina atbildīgās nozares ministrijas un Finanšu ministriju steidzami mazināt ģimeņu ar bērniem nevienlīdzību, īstenojot trīs biedrības...
Lasīt tālākLai mazinātu noziedzību un neformālo hierarhiju, cietumos tiks ierobežota spēļu konsoļu lietošana
Otrdien, 26. augustā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos noteikumus, kas nosaka brīvības atņemšanas iestāžu iekšējo kārtību. Jauno noteikumu mērķis ir ierobežot...
Lasīt tālākUzulnieks: uzlabojam un vienkāršojam bāriņtiesu prasības
Ir paredzētas konceptuālas izmaiņas bērnu un aizgādnībā esošo personu tiesību aizsardzības sistēmā, veidojot mūsdienīgāku, profesionālāku un sabiedrības uzticības cienīgāku bāriņtiesu...
Lasīt tālākDoma laukumā turpinās publiskās lasītavas programma
Turpinot Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālās bibliotēkas sākto iniciatīvu, vides objekts “Kopā pie Doma” Doma laukumā šovasar kļuvis par vietu, kur iedzīvotāji tiek aicināti...
Lasīt tālākŠogad jau piektais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē; PVD atgādina par biodrošību
Mārupes novada Babītes pagastā mājas cūku novietnē ar 65 cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Šogad tas ir piektais konstatētais ĀCM uzliesmojums Latvijā. Pārtikas un veterinārais...
Lasīt tālākValsts prezidents: iespējami drīz jāapstiprina tiesiskais regulējums austrumu robežas aizsardzības un apsardzības stiprināšanai
19. augustā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja valsts austrumu robežu, lai klātienē izvērtētu progresu robežapsardzības infrastruktūras izbūvē, pretmobilitātes materiāltehnisko...
Lasīt tālākIerobežos robežu šķērsošanu starptautisko neregulāro pasažieru pārvadājumiem uz Baltkrieviju un Krieviju
Publiskajai apspriešanai tiesību aktu projektu publiskajā portālā ir iesniegts Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais normatīvais regulējums par ierobežojumu noteikšanu Latvijas Republikas–Baltkrievijas...
Lasīt tālākDabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 20. līdz 24. augustam dārzkopības entuziastus un visus interesentus priecēs simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu. Izstāde “Tomāti un garšaugi...
Lasīt tālākNotiks ikgadējais Mūziķu labdarības skrējiens
Jau ceturto reizi norisināsies Mūziķu labdarības skrējiens, ko organizē nodibinājums “Fonds Līdzskaņa”. Ikgadējā pasākuma mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību mūzikas nozares...
Lasīt tālāk