Aptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju

Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs ceturtais jeb 24 % cer, ka situācija uzlabosies, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Igaunijas iedzīvotāji ir vispesimistiskākie Baltijā par finansiālo situāciju tuvākajā pusgadā.
Algas pieaugumu 10 % robežās nākamā gada pirmajā pusgadā sagaida ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju, savukārt vēl 5 % norāda, ka alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Tomēr kopumā iedzīvotājiem nav tik optimistisks noskaņojums par savu finansiālo situāciju – neraugoties uz algas pieaugumu, situācijas uzlabošanos paredz mazāka daļa iedzīvotāju. 17 % saka, ka finansiālā situācija uzlabosies mazliet, savukārt vēl 7 % sagaida būtisku finansiālās situācijas uzlabošanos nākamajā pusgadā, liecina veiktā aptauja.
Visbiežāk cerības par finanšu situācijas uzlabošanos nākamā pusgada laikā paudušas ģimenes ar bērniem un jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, savukārt bažas par pasliktināšanos biežāk izteikuši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji un tie, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 1000 eiro.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka situācija nākamajā pusgadā faktiski nemainīsies – 34 % norāda, ka alga paliks tāda pati un līdz ar to arī 35 % iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija būs nemainīga.
Daļai iedzīvotāju pagaidām arī vēl nav skaidrības, kā nākamgad mainīsies alga un finansiālā situācija – 18 % nezina, vai mainīsies samaksa par darbu, un 14 % ir grūti pateikt par savām finansēm kopumā.
“Alga uz papīra un arī kontā saņemtā summa var augt, tomēr jāņem vērā patēriņa cenu kāpums, kas ietekmē faktisko pirktspēju un noskaņojumu par savām finansēm. Aptauja liecina, ka iedzīvotāji nākamgad cer saņemt vairāk, vienlaikus ir piesardzīgi, vai ar to pietiks, lai uzlabotos kopējā finansiālā situācija. Tomēr zināmam optimismam ir pamats, jo tiek prognozēts, ka nākamgad vidējā atalgojuma pieaugums saglabāsies lielāks nekā patēriņa cenu kāpums, attiecīgi ap 7 % un 2,2 %. Tāpat izmaiņas darbaspēka nodokļos pozitīvi ietekmēs lielākās daļas darba ņēmēju faktiskos ikmēneša ienākumus,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.
Baltijas valstu iedzīvotāju vidū noskaņojums atšķiras. Vispesimistiskākie par savu finansiālo situāciju turpmākā pusgada laikā ir Igaunijas iedzīvotāji – 47 % domā, ka tā pasliktināsies, savukārt 16 % sagaida uzlabošanos. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ir visoptimistiskākie – tikai 20 % prognozē finansiālās situācijas pasliktināšanos un 28 % sagaida uzlabošanos. 35 % iedzīvotāju Lietuvā un 23 % Igaunijā paredz, ka tuvākajā pusgadā saņems lielāku algu.
Vēl par tēmu:
Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālākSaeima pieņem jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu
Ceturtdien, 12. februārī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, padarot speciālo pensiju sistēmu ilgtspējīgāku un sabalansētāku....
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālākĪres mājas varēs būvēt arī uz valsts un pašvaldību zemes
Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Saeima ceturtdien, 5. februārī, pieņēma jaunu Dzīvojamo īres māju apbūves tiesību likumu. Likums...
Lasīt tālākNo 1. marta iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild 10 darbdienās
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības turpmāk būs jāatbild 10 darbdienu laikā. To paredz ceturtdien, 5. februārī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Iesniegumu...
Lasīt tālāk