Aptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs ceturtais jeb 24 % cer, ka situācija uzlabosies, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Igaunijas iedzīvotāji ir vispesimistiskākie Baltijā par finansiālo situāciju tuvākajā pusgadā.
Algas pieaugumu 10 % robežās nākamā gada pirmajā pusgadā sagaida ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju, savukārt vēl 5 % norāda, ka alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Tomēr kopumā iedzīvotājiem nav tik optimistisks noskaņojums par savu finansiālo situāciju – neraugoties uz algas pieaugumu, situācijas uzlabošanos paredz mazāka daļa iedzīvotāju. 17 % saka, ka finansiālā situācija uzlabosies mazliet, savukārt vēl 7 % sagaida būtisku finansiālās situācijas uzlabošanos nākamajā pusgadā, liecina veiktā aptauja.
Visbiežāk cerības par finanšu situācijas uzlabošanos nākamā pusgada laikā paudušas ģimenes ar bērniem un jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, savukārt bažas par pasliktināšanos biežāk izteikuši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji un tie, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 1000 eiro.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka situācija nākamajā pusgadā faktiski nemainīsies – 34 % norāda, ka alga paliks tāda pati un līdz ar to arī 35 % iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija būs nemainīga.
Daļai iedzīvotāju pagaidām arī vēl nav skaidrības, kā nākamgad mainīsies alga un finansiālā situācija – 18 % nezina, vai mainīsies samaksa par darbu, un 14 % ir grūti pateikt par savām finansēm kopumā.
“Alga uz papīra un arī kontā saņemtā summa var augt, tomēr jāņem vērā patēriņa cenu kāpums, kas ietekmē faktisko pirktspēju un noskaņojumu par savām finansēm. Aptauja liecina, ka iedzīvotāji nākamgad cer saņemt vairāk, vienlaikus ir piesardzīgi, vai ar to pietiks, lai uzlabotos kopējā finansiālā situācija. Tomēr zināmam optimismam ir pamats, jo tiek prognozēts, ka nākamgad vidējā atalgojuma pieaugums saglabāsies lielāks nekā patēriņa cenu kāpums, attiecīgi ap 7 % un 2,2 %. Tāpat izmaiņas darbaspēka nodokļos pozitīvi ietekmēs lielākās daļas darba ņēmēju faktiskos ikmēneša ienākumus,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.
Baltijas valstu iedzīvotāju vidū noskaņojums atšķiras. Vispesimistiskākie par savu finansiālo situāciju turpmākā pusgada laikā ir Igaunijas iedzīvotāji – 47 % domā, ka tā pasliktināsies, savukārt 16 % sagaida uzlabošanos. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ir visoptimistiskākie – tikai 20 % prognozē finansiālās situācijas pasliktināšanos un 28 % sagaida uzlabošanos. 35 % iedzīvotāju Lietuvā un 23 % Igaunijā paredz, ka tuvākajā pusgadā saņems lielāku algu.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk