Aptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs ceturtais jeb 24 % cer, ka situācija uzlabosies, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Igaunijas iedzīvotāji ir vispesimistiskākie Baltijā par finansiālo situāciju tuvākajā pusgadā.
Algas pieaugumu 10 % robežās nākamā gada pirmajā pusgadā sagaida ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju, savukārt vēl 5 % norāda, ka alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Tomēr kopumā iedzīvotājiem nav tik optimistisks noskaņojums par savu finansiālo situāciju – neraugoties uz algas pieaugumu, situācijas uzlabošanos paredz mazāka daļa iedzīvotāju. 17 % saka, ka finansiālā situācija uzlabosies mazliet, savukārt vēl 7 % sagaida būtisku finansiālās situācijas uzlabošanos nākamajā pusgadā, liecina veiktā aptauja.
Visbiežāk cerības par finanšu situācijas uzlabošanos nākamā pusgada laikā paudušas ģimenes ar bērniem un jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, savukārt bažas par pasliktināšanos biežāk izteikuši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji un tie, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 1000 eiro.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka situācija nākamajā pusgadā faktiski nemainīsies – 34 % norāda, ka alga paliks tāda pati un līdz ar to arī 35 % iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija būs nemainīga.
Daļai iedzīvotāju pagaidām arī vēl nav skaidrības, kā nākamgad mainīsies alga un finansiālā situācija – 18 % nezina, vai mainīsies samaksa par darbu, un 14 % ir grūti pateikt par savām finansēm kopumā.
“Alga uz papīra un arī kontā saņemtā summa var augt, tomēr jāņem vērā patēriņa cenu kāpums, kas ietekmē faktisko pirktspēju un noskaņojumu par savām finansēm. Aptauja liecina, ka iedzīvotāji nākamgad cer saņemt vairāk, vienlaikus ir piesardzīgi, vai ar to pietiks, lai uzlabotos kopējā finansiālā situācija. Tomēr zināmam optimismam ir pamats, jo tiek prognozēts, ka nākamgad vidējā atalgojuma pieaugums saglabāsies lielāks nekā patēriņa cenu kāpums, attiecīgi ap 7 % un 2,2 %. Tāpat izmaiņas darbaspēka nodokļos pozitīvi ietekmēs lielākās daļas darba ņēmēju faktiskos ikmēneša ienākumus,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.
Baltijas valstu iedzīvotāju vidū noskaņojums atšķiras. Vispesimistiskākie par savu finansiālo situāciju turpmākā pusgada laikā ir Igaunijas iedzīvotāji – 47 % domā, ka tā pasliktināsies, savukārt 16 % sagaida uzlabošanos. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ir visoptimistiskākie – tikai 20 % prognozē finansiālās situācijas pasliktināšanos un 28 % sagaida uzlabošanos. 35 % iedzīvotāju Lietuvā un 23 % Igaunijā paredz, ka tuvākajā pusgadā saņems lielāku algu.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk