Aptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju

Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs ceturtais jeb 24 % cer, ka situācija uzlabosies, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Igaunijas iedzīvotāji ir vispesimistiskākie Baltijā par finansiālo situāciju tuvākajā pusgadā.
Algas pieaugumu 10 % robežās nākamā gada pirmajā pusgadā sagaida ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju, savukārt vēl 5 % norāda, ka alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Tomēr kopumā iedzīvotājiem nav tik optimistisks noskaņojums par savu finansiālo situāciju – neraugoties uz algas pieaugumu, situācijas uzlabošanos paredz mazāka daļa iedzīvotāju. 17 % saka, ka finansiālā situācija uzlabosies mazliet, savukārt vēl 7 % sagaida būtisku finansiālās situācijas uzlabošanos nākamajā pusgadā, liecina veiktā aptauja.
Visbiežāk cerības par finanšu situācijas uzlabošanos nākamā pusgada laikā paudušas ģimenes ar bērniem un jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, savukārt bažas par pasliktināšanos biežāk izteikuši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji un tie, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 1000 eiro.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka situācija nākamajā pusgadā faktiski nemainīsies – 34 % norāda, ka alga paliks tāda pati un līdz ar to arī 35 % iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija būs nemainīga.
Daļai iedzīvotāju pagaidām arī vēl nav skaidrības, kā nākamgad mainīsies alga un finansiālā situācija – 18 % nezina, vai mainīsies samaksa par darbu, un 14 % ir grūti pateikt par savām finansēm kopumā.
“Alga uz papīra un arī kontā saņemtā summa var augt, tomēr jāņem vērā patēriņa cenu kāpums, kas ietekmē faktisko pirktspēju un noskaņojumu par savām finansēm. Aptauja liecina, ka iedzīvotāji nākamgad cer saņemt vairāk, vienlaikus ir piesardzīgi, vai ar to pietiks, lai uzlabotos kopējā finansiālā situācija. Tomēr zināmam optimismam ir pamats, jo tiek prognozēts, ka nākamgad vidējā atalgojuma pieaugums saglabāsies lielāks nekā patēriņa cenu kāpums, attiecīgi ap 7 % un 2,2 %. Tāpat izmaiņas darbaspēka nodokļos pozitīvi ietekmēs lielākās daļas darba ņēmēju faktiskos ikmēneša ienākumus,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.
Baltijas valstu iedzīvotāju vidū noskaņojums atšķiras. Vispesimistiskākie par savu finansiālo situāciju turpmākā pusgada laikā ir Igaunijas iedzīvotāji – 47 % domā, ka tā pasliktināsies, savukārt 16 % sagaida uzlabošanos. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ir visoptimistiskākie – tikai 20 % prognozē finansiālās situācijas pasliktināšanos un 28 % sagaida uzlabošanos. 35 % iedzīvotāju Lietuvā un 23 % Igaunijā paredz, ka tuvākajā pusgadā saņems lielāku algu.
Vēl par tēmu:
Latvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālāk