Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju nevar pateikt, kāds ir viņu asinsspiediens un kad tas vispār pēdējo reizi mērīts, lai gan tas ir nozīmīgs sirds darbības rādītājs un tā izmaiņas var palīdzēt laikus konstatēt sirdsdarbības nepilnības.

Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir informēti, ka vesela cilvēka asinsspiediens ir 120/80 mmHg, tomēr ievērojama daļa to pateikt īsti nevar, secināts aptaujā, kuras mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par paaugstināta asinsspiediena riskiem un to ietekmi uz sirds veselību. Pēc aptaujas datiem, 58 procenti aptaujāto zina, kāds ir vesela cilvēka asinsspiediens, bet vairāk nekā 40 procenti Latvijas iedzīvotāju nezina, kādam jābūt vesela cilvēka asinsspiedienam, minot tādus rādītājus kā 90/60 mmHg un 140/60 mmHg. Gandrīz 40 procenti iedzīvotāju uzskata, ka paaugstināta asinsspiediena gadījumā jālieto medikamenti, bet kopumā 60 procenti ir pārliecināti, ka paaugstinātu asinsspiedienu var mazināt atpūšoties, dzerot zāļu tējas, ēdot dilles un regulāri nodarbojoties ar seksu.

Lai uzturētu sirds veselību formā, ir svarīgi zināt savu asinsspiedienu un mērīt to regulāri. Aptauja atklāj, ka 38 procenti aptaujāto nezina vai viņiem ir grūti pateikt, kāds ir viņu asinsspiediens (puse no tiem ir vīrieši un trešdaļa sievietes). Savukārt seši procenti aptaujāto asinsspiedienu nav mērījuši ne reizi dzīvē.

Saskaņā ar aptaujas datiem, lielākā daļa cilvēku apzinās, ka paaugstināta asinsspiediena sekas var būt infarkts un insults. Tomēr, konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu, pie ārsta dotos tikai 68 procenti aptaujāto, savukārt vairāk nekā 17 procenti šo faktu ignorētu un nedarītu neko. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis par rezultātiem saka: «Gandrīz piektā daļa cilvēku, zinot, ka viņiem var draudēt smaga slimība vai pat nāve, izturas pret to vienaldzīgi. Tas neko nedod, ja zina un neko nedara. Lai mainītu cilvēku attieksmi pret sevi, vēlamies pastiprināti pievērst uzmanību asinsspiedienam un aicināt cilvēkus vismaz reizi pusgadā izmērīt spiedienu un, ja tas ir paaugstināts, lūgt palīdzību savam ģimenes ārstam.»

Puse aptaujāto atzīst, ka mēra asinsspiedienu reizi divas gadā vai biežāk, kas ir pietiekami, ja cilvēks ir vesels. Tomēr, ja ir konstatēts paaugstināts asinsspiediens, atklāti citi sirds slimību riski, diagnosticēta koronārā sirds slimība vai veikta kāda sirds un asinsvadu operācija, kardiologi iesaka asinsspiedienu mērīt biežāk. Katrs piektais kļūdaini uzskata, ka paaugstināts asinsspiediens ir normāla parādība cilvēkiem gados. Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja Iveta Mintāle uzsver: jāatceras, ka jebkurā vecumā neatkarīgi no dzimuma asinsspiedienam ir jābūt 120/80 mmHg. Tas pats attiecas arī uz svaru, vidukļa apkārtmēru, holesterīna līmeni un daudziem citiem rādītājiem.

Ar šo aptauju Latvijas Kardiologu biedrības Sirds veselības veicināšanas komanda aizsāk informatīvu kampaņu Izmēri asinsspiedienu!, kas norisināsies oktobrī un novembrī un kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vienam no biežākajiem sirds slimību cēloņiem – paaugstinātam asinsspiedienam.

Avots: nra.lv

***

UZZIŅA

Paaugstināts asinsspiediens jeb hipertensija ir 45,4% Latvijas iedzīvotāju

Rīgā hipertensija konstatēta 57,2% vīriešu, 40,8% sieviešu

ārpus Rīgas – 49,9% vīriešu, 39,9% sieviešu

Kā samazināt asinsspiedienu?

• Jāatmet smēķēšana

• Jāsamazina liekais svars

• Jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm

• Jāsamazina sāls patēriņš uzturā

• Ja nepieciešams, jālieto atbilstoši medikamenti, kurus ieteikt drīkst tikai ģimenes ārsts vai kardiologs

Avots: Kardiologu biedrība