• Tweet

Hands using computer

Mākslīgais intelekts Latvijā arvien plašāk tiek integrēts ikdienas darba procesos, tomēr darba tirgus kopējā sagatavotība šīm pārmaiņām joprojām ir nepietiekama. 2026. gada februārī pēc ERDA un Nākotnes darba institūta pasūtījuma pētījumu kompānijas Norstat veiktā reprezentatīvā aptauja liecina, ka tikai 23% strādājošo pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši apmācību mākslīgā intelekta jomā, tādējādi iezīmējot būtisku prasmju attīstības izaicinājumu darba tirgū.

Saskaņā ar aptaujas datiem aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju jau izmanto mākslīgā intelekta rīkus darbā vai ikdienā. Tomēr to ieviešana lielākoties notiek fragmentāri – bez vienotas pieejas un skaidras attīstības stratēģijas, kā arī bez vienlīdzīgas piekļuves zināšanām. Strukturētas apmācības saviem darbiniekiem šobrīd nodrošina tikai neliela daļa darba devēju.

Tikai 16,2% gadījumu apmācības ir nodrošinājis darba devējs, savukārt būtiska daļa darbinieku zināšanas ir apguvuši par saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas darba ņēmēju strādā MI vidē bez sistemātiska atbalsta.

“Šāda situācija rada ne vien individuālus produktivitātes riskus, bet arī plašākus konkurētspējas izaicinājumus valstij kopumā. Ja mākslīgais intelekts kļūst par būtisku darba efektivitātes, inovāciju un pievienotās vērtības veidošanas faktoru, nepietiekama un nevienmērīga prasmju attīstība var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi un uzņēmumu spēju konkurēt starptautiskā vidē,” sacīja ERDA un Nākotnes darba institūta vadītāja Zane Čulkstēna.

Aptaujas rezultāti vienlaikus iezīmē divas būtiskas strukturālas atšķirības. Pirmkārt, vērojama paaudžu plaisa – mākslīgā intelekta izmantošanas rādītāji samazinās līdz ar vecumu. Jaunāko vecuma grupu vidū MI rīku lietošana ir plaši izplatīta, savukārt vecākajās grupās tā ir ievērojami zemāka, kas ilgtermiņā var mazināt daļas darba spēka konkurētspēju. Otrkārt, izteikta ir arī ienākumu plaisa – jo zemāki ienākumi, jo retāka MI rīku izmantošana. Augstāko ienākumu grupās šo tehnoloģiju lietojums ir būtiski augstāks nekā zemāko ienākumu segmentā, radot risku, ka MI var padziļināt jau esošo sociālekonomisko nevienlīdzību un veidot jaunu digitālo plaisu darba tirgū.

Vienlaikus 46% aptaujāto uzskata, ka valstij būtu aktīvāk jāiesaistās mākslīgā intelekta prasmju attīstības veicināšanā, savukārt 57% norāda, ka lielāka atbildība šajā jomā jāuzņemas uzņēmumiem. Šie dati apliecina, ka ar individuālu iniciatīvu vien nepietiek – nepieciešama koordinēta un sistēmiska pieeja, kas apvieno valsts, izglītības sektora un uzņēmēju rīcību, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi zināšanām un stiprinātu darba tirgus konkurētspēju.