• Tweet

Ceturtdien, 10.jūlijā, Jūrmalas pilētas dome apstiprināja pašvaldības 2013.gada publisko pārskatu. Pērn Jūrmalas konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 39,17 miljoni latu, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2012.gadā. Budžeta izdevumu struktūrā trešdaļa finansējuma novirzīta izglītībai (32,8%), gandrīz 15% izdevumi saistīti ar kultūras nozari, savukārt trešo lielāko izdevumu pozīciju sastādīja iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 4,9 miljonu latu apmērā, kas ir vairāk nekā 11% no kopējiem budžeta izdevumiem.

“Pārskata gadā apstiprinājām Jūrmalas pilsētas Attīstības programmu 2014.-2020.gadam, izvirzot trīs galvenās prioritātes: kūrorts, komunālā un transporta infrastruktūra un sociālā infrastruktūra. Jūrmala saviem iedzīvotājiem nodrošina stabilu sociālā atbalsta sistēmu, kura mērķtiecīgi izveidota pēdējo divu gadu laikā. Tā iever gan dažādus pabalstus, gan daudzveidīgus sociālās un veselības aprūpes pakalpojumus visām iedzīvotāju grupām, gan ievērojamu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi jūrmalniekiem,” norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektore Gunta Smalkā uzsver: “Ikviens, kurš viesojies Jūrmalā pēdējā gada laikā, pamanīs notiekošās pārmaiņas – kūrortpilsētā ir arvien vairāk sakārtotu ielu, sakoptu un labiekārtotu parku. Visiem, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, pieejamas baltā kvarca smilšu pludmales. Turklāt trešdaļa Latvijas Zilo karogu plīvo tieši virs Jūrmalas pludmalēm, apliecinot pašvaldības rūpes par ilgtspējīgu attīstību, zaļo domāšanu un peldvietu atbilstību visiem ūdens kvalitātes, vides aizsardzības un labiekārtošanas, kā arī drošības prasībām”.

2013.gada budžeta galvenās prioritātes bija nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšana pašvaldības iedzīvotājiem, izglītības nozares materiāli tehniskās bāzes nodrošinājuma līmeņa paaugstināšana un rotaļlaukumu atjaunošana pirmsskolas izglītības iestādēs, kultūras un sporta infrastruktūras attīstība, kā arī pašvaldības teritorijas un īpašumu sakārtošana, labiekārtojot pilsētvidi jūrmalnieku un pilsētas viesu ērtībām. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Jūrmala ir pastāvīga dzīvesvieta 57 385 iedzīvotājiem, kas ir par nepilniem 2% vairāk nekā 2012.gadā.

2013.gadā pašvaldība turpināja nozīmīgu projektu īstenošanu, tostarp apjomīgo Dzintaru koncertzāles Mazās zāles rekonstrukcijas un restaurācijas projektu, jauna bērnudārza būvniecību Ķemeros, sociālās aprūpes ēkas rekonstrukciju, vēsturiskās Aspazijas mājas rekonstrukciju un restaurāciju, Majoru kultūras nama rekonstrukciju. Pilsētas ielu uzturēšanai, asfaltēšanai un kapitālajiem remontiem izlietoti gandrīz 1,6 miljoni latu, vides aizsardzībai, tostarp, parku un pludmales sakopšanai, meliorācijas un ūdenssaimniecības sistēmas apsaimniekošanai izlietoti gandrīz 2,7 miljoni latu. 3,8 miljoni latu pērn izlietoti pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai – ielu apgaismojumam, mājokļu uzturēšanai un īpašumu pārvaldīšanai, sociālo dzīvokļu remontdarbiem u.c.

Sociālajai aizsardzībai izlietoti 4,4 miljoni latu. Kopumā vērojama tendence, ka sociālā situācija pilsētā 2013.gadā turpina uzlaboties – samazinās garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalsta saņēmēju skaits, bet trūcīgo personu skaits nepieaug.

Izglītības jomā, līdzīgi, kā visā valstī kopumā, turpina samazināties kopējais izglītojamo skaits, taču vērojama tendence pirmsskolas izglītojamo skaita pieaugumam. Jūrmalas pilsētas domes pārraudzībā ir 31 izglītības iestāde, no kurām 16 ir vispārējās izglītības iestādes, 10 – pirmsskolas izglītības iestādes, 4 – profesionālās ievirzes izglītības iestādes un viena interešu izglītības iestāde. Izglītības nozares finansējums pērn bija 14,5 miljoni latu. Izglītības iestāžu attīstībai, tajā skaitā mācību grāmatu, mācību līdzekļu iegādei un inventāra nodrošināšanai izlietoti vidēji 117,4 lati uz vienu bērnu. Tāpat pašvaldība kopš 2013.gada 1.septembra nodrošina brīvpusdienas visiem skolēniem līdz 12.klasei, kā arī 5-6 gadus vecajiem bērniem pirmsskolā.

Tūrisma attīstības veicināšanai 2013.gadā izlietoti 132 tūkstoši latu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Jūrmalas naktsmītnēm, kūrortpilsētu apmeklējuši gandrīz 148 tūkstoši viesu, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2012.gadā. Ceturtā daļa (26%) no kopējā tūristu skaita bija Latvijas iedzīvotāji, bet ¾ ārvalstu viesi. Jūrmalas lielākie ārvalstu tūrisma tirgi joprojām ir Krievija, Igaunija un Lietuva, vērojama tendence tūristu skaita pieaugumam no Skandināvijas valstīm.

2013.gadā notika 31 Jūrmalas pilsētas domes sēde, no tām 12 ārkārtas sēdes, kurās pieņemti 752lēmumi, 42 nolikumi, 79 saistošie noteikumi un vieni noteikumi. Domes sastāvā darbojas 15 deputāti. Pēc 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām domes priekšsēdētājs ir Gatis Truksnis (ZZS). Domes sēdes ir atklātas.