Aprīlī strauji audzis gan preču eksports, gan imports
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2021. gada aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 33%. Savukārt, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, preču eksports pieauga par 16%, kas nozīmē, ka šā gada pieaugums ir daļēji skaidrojams ar bāzes efektu. Preču importa apjomi aprīlī gada griezumā pieauga īpaši strauji – par 45,7%.
Šā gada aprīlī gada griezumā eksporta vērtība palielinājās gandrīz visās preču grupās. Strauji auga koksnes un tās izstrādājumu, sauszemes transporta līdzekļu, minerālo produktu, dzelzs un tērauda, kā arī elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt samazinājās graudaugu kultūru eksports.
Aprīlī gada griezumā, līdzīgi strauji kā kopējais eksports, pieauga preču eksporta vērtība uz ES valstīm – par 37,5%. Eksports uz ES valstīm straujāk auga uz Lietuvu (minerālie produkti, elektroierīces), Igauniju (transporta līdzekļi, dzelzs un tērauds), Vāciju (transporta līdzekļi, farmācijas produkti), Franciju (koksne, dārzeņi), Poliju (dzelzs un tērauds) un Zviedriju (transporta līdzekļi), bet samazinājās uz Horvātiju (mehānismi).
Vienlaikus pieauga eksports arī uz NVS valstīm – par 11,4%. Būtiskāk eksporta vērtība palielinājās uz Krieviju (dzelzs un tērauda izstrādājumi) un Ukrainu (elektroierīces, mehānismi, farmācijas produkti).
Aprīlī strauji auga eksports arī uz pārējām valstīm – par 19,4%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Turciju (dzelzs un tērauds) un ASV (koksne), bet samazinājās uz Nigēriju (graudaugi).
Preču importa pieaugumu aprīlī gada griezumā veicināja sauszemes transporta līdzekļu, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda, mehānismu un ierīču, minerālo produktu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā gada pirmajos četros mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada attiecīgā perioda apjomus par 14%. Preču imports šajā laika posmā bija par 12,5% lielāks nekā pirms gada.
Eksporta attīstības perspektīvas 2021. gadā tiek vērtētas arvien pozitīvāk. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicina vakcinācija, pakāpeniski aug ekonomiskā aktivitāte un eksporta apjomi. Tomēr, joprojām saglabājas nenoteiktība, galvenokārt, jaunu vīrusa paveidu izplatības dēļ.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk