• Tweet

Apdrošinātāji mudina samazināt attaisnoto izdevumu griestus, nevis atcelt nodokļu atvieglojumus. Kā intervijā Latvijas Radio uzsver Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins, valdības iecere atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus, novedīs pie situācijas, kad cilvēki vairs neveidos uzkrājumus.

Viņš uzsvēra, ka, ja šos nodokļu atvieglojumus noņemtu pilnībā, tad gan apdrošinātāju, gan pensiju fondu pārvaldnieku prognoze paredz, ka šis tirgus saruktu uz pusi.

Viņš min, ka atšķirībā no Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem Latvijas iedzīvotāji uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši reti. Galvenokārt daudziem ir grūti atlicināt naudu uzkrājumu veidošanai.

Apdrošinātāju aplēses liecina, ka iespēju iesniegt ienākumu deklarāciju un saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli izmanto aptuveni puse klientu. Īpaši nozīmīga šī iespēja esot tieši tiem, kuru ienākumi ir salīdzinoši pieticīgi.

Viņš uzskata, ka Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma, kurā galvenais akcents likts tieši uz ienākuma nodokļiem, iecirstu pamatīgu robu valsts un pašvaldību budžetos. Tāpēc apdrošinātāji būtu gatavi kompromisam.

“Ja mēs skatāmies uz tuvējām valstīm, tad gandrīz visur ir kaut kādi griesti. Mums šie griesti līdz šim bija 10%, kas ir diezgan daudz. Respektīvi, šos griestus noteikti var un vajag samazināt. Cita lieta, ka samazinājumam jābūt daudz maz saprātīgam. Piemēram, Igaunijā šie griesti ir 6000 eiro gadā,” norāda Abāšins.

Jau vēstīts, ka nodokļu reformas plāns tiks izstrādāts līdz šīs nedēļas beigām, nākamās nedēļas sākumam, un tas būs galīgais variants, par kuru tālāk tiks spriests valdības koalīcijā.

Pēdējā gada laikā vairākas organizācijas kopā ar Finanšu ministriju, Latvijas Banku un dažādiem ekspertiem strādā pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izstrādes, kuras pamata būtība ir samazināt darbaspēka nodokļus, kā arī radīt investīcijām un uzņēmējiem pievilcīgu vidi. Notiek regulāras ekspertu tikšanās, un norit darbs ne tikai pie galvenajām plānotajām izmaiņām, bet arī detaļām un valsts budžeta iztrūkuma būtiskāko kompensējamo mehānismu izstrādes. Visas iesaistītās puses, pamatojoties uz pētījumiem un aprēķiniem, diskutē par pieņemamākajiem kompromisiem, lai tādējādi panāktu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto “ekonomikas izrāvienu”.

Foto: Kschneider2991/https://pixabay.com/en/users/kschneider2991-4936815//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/