• Tweet

Šā gada beigas ir termiņš, līdz kuram Saeimai un valdībai jāgroza tagadējā kārtība par zaudējumu kompensāciju Latvijas pastam (LP), lai tas spētu darboties arī laukos.

Pašreizējā Pasta likuma pārejas noteikumi nosauc 2012. gada 31. decembri, līdz kuram «pasta komersantam, kas sniedz universālo pasta pakalpojumu, no valsts budžeta kompensē zaudējumus, kas radušies, sniedzot abonētās preses piegādes pakalpojumus». Finanšu konsolidācijas veicēji droši vien uzskata, ka tādējādi nākamā gada 1. janvāris atbrīvos valsti no pienākuma izmaksāt valstij piederošajam LP aptuveni trīs miljonus latu gadā. Šī nauda ir kompensācija, ko LP saņem faktisko zaudējumu apmērā pēc tam, kad konkrētās LP darbības radītie zaudējumi ir fiksēti uzņēmuma iepriekšējā gada pārskatā. Pēdējā fiksētā un arī saņemtā summa ir 2,8 miljoni latu par preses piegādēm 2010. gadā. Finanšu ministrija apstiprina, ka ar kompensāciju izmaksu šogad par pagājušo gadu un nākamgad par šo gadu problēmu nebūšot, bet tālākais ir likumdevēju ziņā. «Ja abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojums netiks iekļauts universālajā pasta pakalpojumā, tad nevienam komersantam, arī LP, nebūs noteiktas saistības sniegt šādus pakalpojumus visā Latvijas Republikā, kā arī tarifus par šādu pakalpojumu sniegšanu noteiks paši komersanti. Tādējādi var prognozēt, ka šādu pakalpojumu sniegšanu, iespējams, piedāvās tikai tādās teritorijās, kur to sniegšana ir rentabla,» brīdina LP.

Valda Dombrovska trešā valdība ir pamanījusi šā gada 31. decembra ietekmi uz pasta darbību. Pirmkārt, beigsies valstij piederošajam LP piešķirtās monopoltiesības uz vēstuļu u.c. nelielo pasta sūtījumu piegādi. Otrkārt, ir jāizstrādā jauna kārtība, kā garantēt šādu piegādi visā Latvijas teritorijā. Šīs jaunās kārtības izstrāde sākās ar 2007. gada jūlijā toreiz vēl Aigara Kalvīša valdības izdotu rīkojumu izveidot attiecīgu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Piecu gadu laikā ne darba grupa, ne Ekonomikas ministrija, ne vēl kāda valsts iestāde šīs kārtības izstrādei tomēr nespēja izdarīt neko. Neveiksmes pamatā bija tipisks trekno gadu sapnis par to, kā valsts ekonomika attīstīšoties ar pieaugumu desmit un vairāk procentu gadā. Tādā gadījumā iedzīvotāji pirks gan kopumā, gan pa pastu aizvien vairāk preču. Dažādu piegāžu organizētāji cīnīsies par Latvijas valsts atļauju piegādāt preces Latvijas iedzīvotājiem, tāpēc darba grupai atliks tikai izrēķināt, cik lielu speciālo nodevu viņiem uzlikt, lai uz šīs nodevas rēķina segtu preses u.c. pasta sūtījumu izmaksas vistālākajos valsts nostūros. Īstenībā valsts ekonomika nevis auga ar ātrumu +10% gadā no iekšzemes kopprodukta, bet saruka ar ātrumu –20% gadā. Pamanījis šo pārvērtību, A. Kalvītis 2007. gada beigās atkāpās no sava posteņa. Ekonomikas ministrijas un pārējo iestāžu ierēdņi viņa atstāto uzdevumu vienkārši ignorēja. Sarūkošais pasta pakalpojumu tirgus nevienam nekādu peļņu nesolīja un nesola. Valsts vismaz uz laiku apņēmās uzturēt pati savu uzņēmumu.

Pamanot pasta nozarei svarīgā 31. decembra tuvošanos, V. Dombrovska valdība lika sarosīties Satiksmes ministrijai. Tā patiešām sagatavoja Pasta likuma grozījumu projektu, bet tas izrādījās nederīgs. Ministru kabineta komiteja 5. martā nolēma prasīt gatava projekta vietā no Satiksmes ministrijas vismaz informatīvu ziņojumu. Atklājās, ka likumprojekts nemaz nav likumprojekts, bet iegansts, «lai būtu pamats turpmākām diskusijām par priekšlikumiem universālā pasta pakalpojuma finansēšanas mehānismam», kā Satiksmes ministrija paskaidroja Neatkarīgajai. Ziņojumam jābūt gatavam 11. aprīlī. Uz tā pamata ministri izlemšot, vai arī turpmāk dot naudu LP darbības uzturēšanai.

Reālas izmaiņas LP ir aizvietotas ar ļoti biežu uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un visa sastāva nomaiņu. Pašreizējā valde Māra Kleinberga vadībā strādā kopš šā gada 20. janvāra. Kārtējo vadītāju nomaiņu pavadīja satiksmes ministra Aivja Roņa solījums, ka LP jaunā vadība tuvākajā laikā nākšot klajā ar radikālu reformu plānu. Uz Neatkarīgās lūgumu pagaidām iepazīstināt ar šīs reformas uzdevumu tika saņemta šāda Satiksmes ministrijas atbilde: «Būtu apsveicami, ja LP rastu kādu unikālu risinājumu, lai nebūtu nepieciešama preses piegādes kompensēšana no valsts budžeta līdzekļiem.» Vēlreiz pārskatījusi visas savas iespējas, LP jaunā vadība izlēma ar Neatkarīgās starpniecību savlaicīgi un publiski brīdināt, ka nekādi unikāli risinājumi nav iespējami. Kā jau sen zināms un iepriekš teikts, ja nebūs kompensāciju, tad «pakalpojumu sniegšanu, iespējams, piedāvās tikai tādās teritorijās, kur to sniegšana ir rentabla».

Stingri ņemot, kompensācija attiecas tikai uz preses izdevumu piegādi, nevis citiem pasta pakalpojumiem. Tomēr grūti iedomāties, kas tie varētu būt par pasta pakalpojumiem, kuru sniegšana nesadārdzinātos tajās teritorijās, kur LP atteiktos no preses izdevumu piegādes: vai tiešām aizvest uz vienu pasta nodaļu 1–2 vēstules (sūtījumus) dienā būs tikpat rentabli, cik aizvest šīs vēstules reizē ar 10–20 preses izdevumiem? Vai pasta ekonomika uzlabotos, ja valsts Sabiedrisko pakalpojumu regulatora personā atļautu vēstuļu tarifu, piemēram, dubultot līdz 64 santīmiem par vēstuli un tad – sakarā ar degvielas cenu celšanos – pacelt līdz latam un tālāk atbilstoši degvielas litra cenām?

Diez vai būs iespējams novērst preses un visu citu pasta piegāžu tarifu pieaugumu vispār, bet valsts atteikšanās no daļējas preses piegāžu izdevumu kompensēšanas nozīmētu šo piegāžu cenas dubultošanos vienā paņēmienā. Šobrīd abonētās preses piegādes caurmēra izmaksas ir noteiktas 17 santīmu par vienu piegādātu preses izdevumu, no kuriem 8 santīmus sedz tā izdevējs, bet 9 santīmus – valsts. Gan Satiksmes ministrija, gan LP paredz, ka šo 9 santīmu pieprasīšana no preses izdevumu abonentiem nozīmētu strauju abonēšanas sarukumu un pakalpojuma cenu celšanu atlikušajiem abonentiem, kamēr par preses piegādi nevarēs vai negribēs samaksāt neviens. Lai neiznīcinātu preses piegādi vispār, to nāktos saglabāt tikai blīvāk apdzīvotajā Latvijas daļā. «Presi nesīs Rīgā, Liepājā un Daugavpilī,» Neatkarīgajai teica Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Lai nu tā būtu krāsu sabiezināšana, kas izceļ problēmu, bet patiešām nav nozīmes, vai presi nepiegādās pusē vai tikai trešajā daļā Latvijas teritorijas. Ar šādiem rādītājiem Latvija tik un tā pielīdzinātos Āfrikas valstīm.

G. Līcim tomēr nevar pārmest situācijas dramatizēšanu. Viņš tagadējo Pasta likumu skaidro tā, ka gadījumā, ja valdība un Saeima to šogad ne(pa)spēs grozīt, tagadējā norma par piegāžu kompensācijām automātiski pāries uz nākamo gadu, nevis zaudēs spēku. Viņaprāt, valstij būs jāpilda savas saistības līdzšinējā apjomā. Tālāk viņš sakās saņēmis apliecinājumus no visām esošās Saeimas frakcijām, ka pasta atteikšanos no preses izdevumu piegādēm visā valsts teritorijām tās tomēr nepieļaušot. Viennozīmīgi, ātri un vienkārši, t.i., atbilstoši valdības un Saeimas intelektuālajai kapacitātei to varētu izdarīt, nomainot vienu ciparu esošā likuma pārejas noteikumos: tātad 2012. gada 31. decembra vietā nosakot 2013. gada decembri utt. vēl ne vienu gadu vien.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis