• Tweet

Honkongā, vienā no lielākajām un bagātākajām Ķīnas pilsētām, kuras iedzīvotāju skaits pārsniedz septiņus miljonus, ar pārsteidzošām ovācijām savu pirmizrādi 9. oktobrī piedzīvojusi režisora Andreja Žagara un latviešu radošās komandas iestudētā Riharda Štrausa opera „Salome”. Pēc pirmizrādes A. Žagars ir saņēmis piedāvājumus veidot iestudējumu Sanpaulu Brazīlijā nākošgad un 2016. gadā – atkal Honkongā.

„Salomes” iestudēšanai Honkongas operā Andrejs Žagars pulcējis savus ilggadējos kolēģus un opermākslas domubiedrus – scenogrāfu Reini Suhanovu, kostīmu mākslinieci Kristīni Pasternaku, video mākslinieci Inetu Sipunovu un gaismu mākslinieku Kevinu Vinu-Džonsu. Pie Honkongas filharmonijas orķestra diriģenta pults stājās iestudējuma muzikālais vadītājs Maestro Džons Nešlings. Iestudējums var lepoties ar izcilu solistu sastāvu: jaunais, daudzsološais amerikāņu soprāns Kirstena Čambera (Salome), kura šosezon debitējusi arī Eiropā, piedaloties Savonlinnas festivālā, polis Tomašs Koņečnijs (Johanaāns), basbaritons, kurš dzied uz pasaules vadošo opernamu skatuvēm un ir strādājis ar Andri Nelsonu pie „Salomes” koncertizpildījuma, dānis Stigs Andersens (Herods) – viens no pieprasītākajiem Vāgnera tenoriem pasaulē, mecosoprāns Nataša Petrinski (Herodeja), kura dzied arī Milānas La Scala, Venēcijas La Fenice, Briseles La Monnaie un Baireitas festivālā. Izrādes producents – Latvijas publikas iemīļotais ķīniešu tenors Vorens Moks. Iestudējums tapis kā Honkongas operas un Slovēnijas Nacionālās operas un baleta teātra kopražojums. Iestudējuma pirmizrāde Ļubļanā plānota 2015.gada 22.janvārī.

Mūzikas pasaulē šis gads tiek atzīmēts kā Riharda Štrausa 150. dzimšanas dienas gads, tādēļ tieši šogad daudzos pasaules opernamos tiek iestudēti šī dižā vācu komponista darbi. ”Riharda Štrausa 1905.gadā sarakstītā opera “Salome” nav pašsaprotama repertuāra izvēle operas kompānijai Āzijā. Citi šī komponista darbi ir labāk zināmi. Turklāt šis muzikālais materiāls ir ļoti prasīgs. Ir tikai godīgi apgalvot, ka Honkongas Opera riskēja, iestudējot „Salomi”. Taču risks ir atmaksājies ar uzviju, mākslinieciskajā aspektā noteikti. Paralēli vokālajām un muzikālajām kvalitātēm, jāatzīmē arī iestudējuma kā skatuves darba panākumi. Tas ir pārliecinošs gan režijas, gan aktieriskā ziņā, gan arī savā vokālajā meistarībā,” raksta Pīters Gordons, The Asian Review of the Books redaktors.

Operas liberts aizgūts no Oskara Vailda lugas „Salome”, kuru iedvesmojis Bībeles stāsts par izaicinoši skaisto un vīriešu iekāroto jūdu princesi Salomi, kuru pārņem nevaldāma kaisle pret Johanaānu jeb Jāni Kristītāju. Saņēmusi pravieša atraidījumu, savas apsēstības pārņemta, viņa ir gatava uz visu, lai atriebtu. Kā maksu par jutekliski pavedinošo deju, savam patēvam Herodam viņa pieprasa Johanaāna galvu. Operas atpazīstamākā epizode ir fināla aina, kurā Salome, uz sudraba paplātes saņemot nokautā Jāņa Kristītāja galvu, to noskūpsta un atzīstas mīlestībā. Andrejs Žagars operas darbību pārcelis uz mūsdienu Tuvajiem Austrumiem, uz valsti, kurā valda militāra diktatūra. Operas dramatiskie notikumi risinās diktatoriskā valsts līdera mītnē, ko var nosaukt par „smart house” jeb „gudro māju”, – ārēji lakonisku, bet hipermodernu māju, kas aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām. Uz sienām projicējas Hēroda vērīgā un baisā acs, kas seko līdzi visam, kas mājā notiek.

„Andreja Žagara iestudētā „Salome” ir neticami smalki nopulēta. Tā ir vizuāli iespaidīga un vērienīga savā mērogā. Šis nav tipiskais mūsdienu režisoru centiens parādīt notikumus modernā vidē. Šī iestudējuma scenogrāfa Reiņa Suhanova veikums ir viens no labākajiem, kādu uz skatuves esmu redzējis. Kad paceļas priekškars, skatītājs acumirklī nonāk citā pasaulē. Kevina Vina-Džonsa gaismu režija ir ļoti meistarīga. Izmantojot asus kontrastus starp gaišo un tumšo, gaismu partitūra veiksmīgi spēlējas ar scenogrāfiju, veidojot vizuāli iespaidīgas un atmosfēriskas faktūras. Inetas Sipunovas video režija ļoti atbalsta vispārējo uzstādījumu. Uz sienām tiek projicētas vizuāli spēcīgas un saturiski ietilpīgas zīmes (..) Izbaudīju arī Kristīnes Pasternakas kostīmu dizainus. Ļoti patika Herodias kostīmu izvēle. Viņa izskatījās tik glamūrīgi un dārgi (..) „Septiņu plīvuru deja” skatītājam brīžiem šķita neērta, mulsinoša, bet tieši tā tas noteikti bija paredzēts. Skatītājiem, manuprāt, vajadzētu justies neērti, kad viņi ir liecinieki uz skatuves notiekošajam incestam. Arī Salomes kailums atrisināts pārsteidzoši gaumīgi (..) Žagara iestudējumā veiksmīgi izraudzīts solistu sastāvs. Uz skatuves ir lieliski dziedātāji ar spēcīgām balsīm un aktieriski ļoti pārliecinoši, ” raksta portāls hkeeld.com.