• Tweet

2021. gadā vidējā alga Latvijā palielinājās par 135 eiro jeb 11,8%. Īpaši straujš pieaugums bija ceturtajā ceturksnī – 12,5%. Būtiski atzīmēt, ka pērnā gada pieaugumu nodrošināja algu samaksas fonda pieaugums par 9% un savukārt algoto darbinieku skaits, kas pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 18,6 tūkstošiem jeb 2,6%. Vidējās algas pieaugums bija vērojams visās tautsaimniecības nozarēs.

Ierasti, ka algu dinamikā ekonomikā notiekošais atspoguļojas ar zināmu laika aizturi un arī tad reakcija ir salīdzinoši piesardzīga. Šobrīd ir neiespējami noprognozēt, cik veiksmīgi katra no nozarēm spēs pārvarēt radušos šķēršļus. Gada sākums ir laiks, kad ierasti tiek pārskatīti darba līgumi un arī atalgojums, un Ukrainā notiekošais var paspēt ienest savas korekcijas. Tādēļ var pieļaut, ka vidējais temps var nedaudz kristies. Tomēr algas ir ļoti jutīgs jautājums un, visticamāk, sarežģījumi ekonomikā atspoguļosies bezdarba datos, nekā algu pieauguma korekcijās. No šāda aspekta darba tirgus, šķiet, saglabās elastību un aktivitāti, izvairoties no kaut cik būtiskas atsilšanas. Covid ierobežojumi tiks mazināti un pastiprināsies pieprasījums pēc darbiniekiem pakalpojumu nozarēs. Negatīvākās tendences varētu skart tranzīta sektoru, iespējams atsevišķus apstrādes rūpniecības sektorus, savukārt tūrisms jau ir situācijai pielāgojies un, līdzīgi kā citas nozares, nevarēs atļauties necelt, kur nu vēl mazināt algas. Tas pats attiecas uz būvniecību. Pārējās nozarēs notiekošais varētu nedaudz mazināt pārkaršanas riskus un spiedienu uz darba tirgu. Tādēļ skatījums, ka algu kāpums tuvākajos 2 gados būs vidēji 8%, saglabājas, kas šajos apstākļos varētu būt pietiekami, lai vidējā pirktspēja nepasliktinātos.

Dainis Gašpuitis
Ekonomists
AS “SEB banka”