• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
12/12/2016, Kategorija: Bizness, Ekonomika, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Šis gads aizsardzības nozarē sākās ar pozitīvu ziņu par strauju naudas pieplūdumu. Līdz tam Latviju pat Igaunija bija nodēvējusi par vājāko posmu Baltijā. Kaimiņi mums pārmeta, ka neattīstītā armija radot draudus arī viņiem. Tomēr gada noslēgums Latvijas ekonomikai nav spīdošs. Attīstība krīt. Krīt ienākumu prognozes arī nākamajiem gadiem. Tāpēc valdība veikusi pārrēķinus un aizsardzības ministrijai atņēmusi 24 miljonus eiro. Finanšu ministre skaidro, ka tas bijis valdībā kopīgi izsvērts lēmums un Aizsardzības ministrs neesot iebildis, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tikmēr Krievija un Baltkrievija nākamajā gadā mūsu pierobežā plāno grandioza apjoma militāros manevrus ZAPAD 2017. Kā liecina Krievijas aizsardzības ministrijas veiktais iepirkums, tā militārās tehnikas pārvietošanai uz Baltkrieviju plāno izmantot vairāk nekā 4000 vilcienu vagonus.

Nākamgad plānotas militārās mācības ZAPAD 2017. Kā liecina Krievijas aizsardzības ministrijas rīkots iepirkums – nākamajam gadam tā pasūtījusi 5265 vilcienu vagonus. Un lielākā daļa no tiem – 4126 paredzēti, lai nogādātu militārās kravas uz Baltkrieviju. Salīdzinājumam – pagājušogad no Krievijas uz Baltkrieviju armijas tehnika vesta ar 125 vagoniem. Šogad – tikai ar 50. Ja vidēji viens vagons ir 25 metrus garš, tad pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem nākamgad no Krievijas uz Baltkrieviju pārvesto militāro kravu vilcienu sastāvu kopējais garums pārsniegs 100 kilometrus.

“ZAPAD 2017 viņi ņems vērā, ka Polija palīdzēs Baltijas valstīm, ka mūsu teritorijā jau ir NATO vienības un līdz ar to viņiem vajag stiprākus spēkus, lai viņi varētu uzvarēt. Lai vingrinājums būtu sekmīgs. Tas nozīmē, ka būs ļoti liela koncentrācija. Runa ir par smago tehniku. Viņi pārvietos tankus, būs smagā artilērija,” stāsta Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš.

Krievijai un Baltkrievijai nākamgad plānotas 130 kopīgas militārās operācijas. Baltkrievijas aizsardzības ministrs Andrejs Ravkovs šonedēļ pārāk plaši neizziņotā vizītē uz divām dienām ieradās Latvijā un tikās arī ar Latvijas kolēģi Raimondu Bergmani. Vairākkārtēji “Nekā Personīga” lūgumi intervijai ar baltkrievu ministru palika bez atbildes. Līdz šim viņš publiski aktīvi kritizējis NATO un rietumus.

Pēc Andreja Ravkova aizlidošanas uz Minsku nerunīga bija arī Baltkrievijas vēstniece Latvijā. Tā ir loģiska reakcija pret NATO agresīvo bruņošanos Baltijā. Tā plānotās mācības ZAPAD skaidro Krievijas vēstnieks Latvijā.

“Ja notiek NATO spēku mācības Krievijas pierobežā ar visu tās apjomīgāko infrastruktūru… Jūs taču zināt, ka NATO salīdzinot ar Krieviju tērē 10-15 reižu vairāk naudas. Tāpēc iedomājieties sevi Krievijas iedzīvotāju vietā. Kāpēc šajā gadījumā šis bloks tērē tik ļoti daudz līdzekļu armijas vajadzībām? Ņemot vērā faktu, ka tas ne vienmēr rīkojas, lai rūpētos mieru,” norāda Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Līdzās grandiozajām mācībām pierobežā, Krievijas aizsardzības ministrija visu šo gadu zondējusi iespēju uzsākt politiska līmeņa dialogu ar trim Baltijas valstīm. Mūsu aizsardzības ministrija tā pat kā Lietuva un Igaunija šādam aicinājumam no Maskavas nav piekritusi. Tomēr šonedēļ starptautiskās sadarbības departamenta direktors no Krievijas aizsardzības ministrijas klusu atbraucis uz Rīgu. Mūsu ministrija viņam piedāvājusi, ka abu valstu eksperti varētu doties izpētīt viena otras armijas spēku vienības pierobežā. Līdzīgu lūgumu Latvija Krievijai izteikusi jau iepriekš un saņēmusi pārliecinošu “nē”. Krievijas ministrijas ierēdņi nav arī plašāk paskaidrojuši, kāpēc nākamgad notiks tik apjomīga militārās tehnikas pārvietošana uz Baltkrieviju.

“Šo jautājumu uzrunājām gan ar Baltkrieviju, gan arī ar Krievijas pārstāvjiem un paudām savas bažas par šādu te informāciju un, protams, arī Krievijas pārstāvjiem norādījām, ka šis te īsti nesakrīt ar oficiāli deklarētajiem skaitļiem, jo Krievija ir oficiāli deklarējusi diezgan mazu skaitli karavīru, kas piedalīsies ZAPAD mācībās. Šajā gadījumā mēs sekojam līdzi gan kādā veidā notiks gatavošanās, gan arī kādā veidā pašas mācības noritēs. Bet mums jābūt gataviem arī bruņotajos spēkos un attiecīga arī NATO būt gataviem šajā laikā, kad notiek mācībām,” uzsver aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Pirms nedēļas “Nekā personīga” Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais kritizēja valdību, ka šajā starptautiski saspringtajā laikā, pārskatot iekšzemes kopprodukta prognozes, nākamgad samazināts aizsardzības ministrijas budžets. Procentuāli mēs izpildām solīto sabiedrotajiem, ka armijai pakāpeniski līdz 2020.gadam novirzīsim 2% no budžeta. Bet absolūtās summās samazinājums būs. 24 miljoni eiro 2017.gadā (23 946 422 eiro) un 31,6 miljoni eiro 2018.gadā (31 618 544 eiro). Par to Valdība vienojusies aiz slēgtām durvīm augustā. Tas ir pretrunā ar, piemēram, Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces teikto pirms gada, ka būtu daudz ātrāk jāsasniedz solītie divi budžeta procenti armijai un ka “nav jādomā par nākotni, bet jādara šodien”.

Finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola uz jautājumu, vai pareizi atņemt līdzekļus aizsardzībai, norāda, ka šajā jautājumā pats svarīgākais ir nozares ministra viedoklis. “Ja aizsardzības ministrs būtu uzstājis, ka šie līdzekļi ir ļoti svarīgi, tad es domāju, ka valdība būtu arī ieklausījusies un būtu pieņemts cits lēmums,” norāda ministre, skaidrojot, ka viņš saprot, ka ir arī citas prioritātes. “Tajā skaitā arī iekšējā drošība, kas ir tik pat svarīga cik ārējā un tāds bija kopīgs valdības lēmums. Bet jebkurā gadījumā nozares ministri ir tie, kas saka galveno viedokli. Un šogad valdība pieņemot budžetu bija ļoti koleģiāla un visos ieklausījās. Un ka aizsardzībai novirzām finansējumu atbilstoši IKP, kas solīts,” norāda ministre.

Raimonds Bergmanis norāda, ka jebkurš aizsardzības ministrs jebkurā pasaules valstī būtu priecīgs, ja viņam piešķirtu arī vairāk naudas un 2%, protams, nav akmenī cirsti. “Tas ir tas mērķis, uz kuru mēs virzāmies. Bet lai to visu realizētu, tam visam ir vajadzīgs arī cilvēki, kas to var realizēt un to mēs cenšamies izpildīt un realizēt. Tā kā man bažas par to, ka būs kaut kādas, ko mēs neesam izdarījuši… Mēs nevienu programmu, nevienu spēju neesam atcēluši,” norāda Bergmanis.

Tomēr Aizsardzības ministrija pēc naudas pārdales šobrīd veicot aprēķinus un iespējams dažus ieplānotos darbus nāksies atlikt vai darīt ne tik strauji kā plānots iepriekš. Vairākus gadus pēc kārtas naudas trūkuma dēļ aizsardzības nozare būtiski samazinājusi darbinieku skaitu. Tāpēc šobrīd kadru iztrūkums jūtams visur – sākot ar iepirkumu speciālistiem un beidzot ar labi apmācītiem militāristiem, kuriem jāapkalpo no jauna iepirktā militārā tehnika. Trūkst arī naudas algu celšanai.

Foto: Latvijas armija

1,087 skatījumi




Video

2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%

04/02/2026

[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Tautsaimniecības komisija atbalsta siltumenerģijas cenu griestu noteikšanu

04/02/2026

Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 4. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja...

Lasīt tālāk
Video

Janvārī Latvijā rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena

03/02/2026

Aizvadītajā janvārī cenas Nord Pool elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8 % salīdzinājumā ar decembri un...

Lasīt tālāk
Video

Tiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā

03/02/2026

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts

02/02/2026

61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļa pabalsts pienākas tikai tām mājsaimniecībām, kas atbilst kritērijiem

02/02/2026

Pēc aukstā janvāra daudzi iedzīvotāji ir norūpējušies par komunālo pakalpojumu rēķiniem, jo īpaši – apkures izmaksām. Būtiski uzsvērt, ka atbalsts šādu izdevumu segšanai netiek...

Lasīt tālāk
Video

Sala periods turpināsies: vietām gaiss atdzisīs līdz -30°

02/02/2026

Februāra sākumā ziema neatkāpsies – naktī uz pirmdienu teju visā valstī gaisa temperatūra būs zemāka par -20°, vietām valsts dienvidos tā sasniegs arī -30° atzīmi (spēkā dzeltenās...

Lasīt tālāk
Video

VSAA brīdina par telefonkrāpniekiem

29/01/2026

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...

Lasīt tālāk
Video

FM: mazumtirdzniecībā 2025. gada otrais pusgads nodrošinājis gada kopējo izaugsmi 1,4% apmērā

29/01/2026

Mazumtirdzniecības apjomi 2025. gadā kopumā pieauga par 1,4% pret 2024. gadu, kas ir straujākais pieaugums kopš 2022. gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi sāka...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari

29/01/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...

Lasīt tālāk