airBaltic pienākas viss, izņemot naudu
Nav izpildīts valdības 3. oktobra ārkārtas sēdes lēmums līdz 14. oktobrim aizdot valsts aviokompānijai airBaltic 16 miljonus latu.
Lēmuma izpildes termiņš pagāja piektdien, bet lēmuma nepildīšana arī pirmdien vairs neļauj atrunāties par aizkavēšanos kādu nejaušu apstākļu sakritību dēļ. Iepriekšējā pieredze liktu brīnīties par lēmuma izpildi. Proti, tas paredz, ka valsts šoreiz dos naudu airBaltic tikai tik, cik iepriekš jau ir iedevis privātais akcionārs. Ar privāto akcionāru domāts uzņēmuma bijušais pārvaldnieks Bertolts Fliks, – no kurienes lai viņam būtu savi 16 miljoni latu?
Savas īpašumtiesības B. Fliks vai kādi citi, kuri izvēlējušies B. Fliku uzdot par uzņēmuma līdzīpašnieku, pārvērta naudas aizņēmumā jau tad, kad atpirka daļu airBaltic pamatkapitāla no skandināvu aviokompānijas SAS. Pēc tam airBaltic ir nevis pelnījis, bet kopumā zaudējis vairāk nekā 100 miljonus latu. Ja airBaltic līdzīpašnieks būtu juridiska vai fiziska persona ar kapitālu, kas ļautu segt kaut daļu no šādiem zaudējumiem, būtu lieka B. Flika līdzdalība uzņēmuma īpašnieku sarakstā.
airBaltic zaudējumus vismaz daļēji var izskaidrot ar to, ka airBaltic maksāja par pakalpojumiem citām B. Flikam piederošām firmām pēc B. Flika noteikta cenrāža. Citiem vārdiem sakot, airBaltic zaudējumi varētu būt B. Flika jeb viņa un kompanjonu ieguvumi. Kāpēc lai viņi atdotu savu naudu atpakaļ uzņēmumam, no kura legālas dividendes saņemt pārskatāmā nākotnē nebūs iespējams? Kā viņi paši norēķināsies ar saviem kreditoriem, ja savu naudu atdos airBaltic kreditoriem? Vai viņi ir spējīgi savā starpā vienoties par naudas atdošanu? Salīdzinot ar šādiem jautājumiem, nav būtiska dažu citu valsts naudas ieguldīšanai izvirzītu priekšnoteikumu izpilde, par ko piektdienas vakarā informēja Satiksmes ministrija: «Satiksmes ministrija ir saņēmusi apstiprinājumu, ka Uzņēmumu reģistrs ir veicis visus nepieciešamos ierakstus par aviokompānijas airBaltic padomes, valdes, statūtu grozījumu reģistrāciju. Līdz ar to valstij pēc 16 gadiem ir de facto reģistrēta pilna juridiska kontrole pār aviosabiedrības airBaltic akcionāru sapulces, padomes un valdes lēmumu pieņemšanu. Vienlaikus oficiāli ir novērstas nepilnības un dzēsta pamatkapitāla starpība starp reģistrēto un apmaksāto pamatkapitālu, ko bijušais airBaltic valdes priekšsēdētājs B. Fliks bija nelikumīgi apmaksājis un realizējis. Līdz ar to Latvijas Republika ir izpildījusi visus priekšnosacījumus, kas minēti šā gada 3. oktobrī noslēgtajā vienošanās. Saņemot finanšu konsultanta Prudentia atzinumu par privātā akcionāra nosacījumu izpildi, valsts varēs veikt nepieciešamās investīcijas airBaltic turpmākajai attīstībai.»
Līdz vakardienai nebija devusi efektu arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesaistīšanās. Septembra beigās KNAB veica kratīšanu ar airBaltic saistītajos B. Flika uzņēmumos un pēc tam nenoliedza, kaut arī neapstiprināja, ka sācis kriminālprocesu par B. Flika iespējamajām krāpnieciskajām darbībām. Pēc tam tika noplūdināti KNAB veikti bijušā satiksmes ministra Aināra Šlesera sarunu ierakstu atstāsti, no kuriem noprotams, ka viņš varētu būt ne vien avīzes Diena, bet arī airBaltic līdzīpašnieks. Tomēr ar to nepietika, lai airBaltic privātie līdzīpašnieki atdotu naudu uzņēmumam apmaiņā pret vienošanos vai cerībām, ka KNAB nevirzīs savu izmeklēšanu.
Viens no iemesliem valdības 3. oktobra lēmuma nepildīšanai varētu būt arī neziņa par Latvijas nākamo valdību. Aizejošās valdības vadītājam Valdim Dombrovskim un viņa finanšu ministram Andrim Vilkam ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai varas zaudēšanas gadījumā netiktu apsūdzēti valsts naudas izsaimniekošanā, jo naudas ieguldījums airBaltic līdzinās ieguldījumam Parex bankā. V. Dombrovskim šādas briesmas jau draud, jo pirmos 16 miljonus airBaltic viņš uzdāvināja savas pirmās valdības pilnvaru laikā. Tieši tāpat airBaltic privātie līdzīpašnieki varētu nogaidīt, kāda valdība nāks pie varas tagad: vai ar to būs iespējams sadarboties, vai būs ar airBaltic naudu jāmūk iespējami tālu no Latvijas.
Naudas gaidīšanu airBaltic īsināja ar mēģinājumiem sasaukt savas padomes sēdi, kas ieceltu amatā airBaltic valdes priekšsēdētāju.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Tirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālākProkuratūrā izbeidz lietu pret četrām personām par mēģinājumu izkrāpt “Olainfarm” akcijas
Pirms trim gadiem Valsts policija sāka kriminālprocesu par mēģinājumu izkrāpt daudzus miljonus vērtas “Olainfarm” akcijas. Likumsargi aizdomās turēja piecas personas un martā pret tām...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 17. aprīlī, trešajā – galīgajā – lasījumā...
Lasīt tālākLBAS: Minimālajai algai jābūt 50% apjomā no vidējās mēneša algas valstī
17. aprīlī notiks Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksme, kuras ietvaros sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs...
Lasīt tālākLatvijas Tirgotāju asociācija atbalsta iniciatīvu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli
Iniciatīvu portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana par aicinājumu neaplikt lietoto apģērbu un tekstilizstrādājumus ar dabas resursu nodokli. Iniciatīvai atbalstu paudusi arī Latvijas...
Lasīt tālākIeviesta iespēja Rimi taromātos depozīta maksu ieskaitīt klienta kartes uzkrājumā
Lai nodrošinātu klientiem ērtāku depozīta maksas apriti, no 15. aprīļa Rimi kopā ar Depozīta Iepakojuma Operatoru (DIO) un taromātu uzstādītāju Tomra Collection Latvia pirmo reizi Latvijā...
Lasīt tālākPĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024: Digitālais saturs – ceļš kā veidot zīmola atpazīstamību
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti sniedza ieskatu tajā, kā mainās pārdošanas un klientu servisa jomas, kādas ir efektīvākās...
Lasīt tālākIzaugsmes trenere: Kvalitatīva aukstā zvana saturs slēpjas sarunas sākumā
Ceturtdien, 11. aprīlī, tiešsaistē norisinājās PĀRDOŠANAS KONFERENCE 2024, kurā eksperti runāja par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un tendencēm pārdošanā un klientu apkalpošanas...
Lasīt tālāk