• Tweet

Arvien vairāk cilvēku no laukiem pārceļas uz dzīvi pilsētā, kam par pamatu bieži vien ir valsts nepietiekams vai nepārdomāts atbalsts lauksaimniekiem un reģionu iedzīvotājiem. Slēgtas skolas, maz darba iespēju, lauksaimniecības nozares krīze – tie ir galveni iemesli, kas veicina iedzīvotāju aizplūšanu uz lielajām pilsētām.

Šobrīd smagi pārbaudījumi uzlikti arī tiem zemniekiem, kurus tiešāk vai netiešāk skāris Krievijas embargo – piensaimnieki cieš zaudējumus, samazinājies piena produktu noieta tirgus, strauji kritušās iepirkuma cenas. Tā rezultātā ilgstoši nākas strādāt ar zaudējumiem. Zemnieki būtībā atrodas uz izdzīvošanas robežas, jo valdība nespēj nodrošināt pilnvērtīgu un tūlītēju atbalstu lauku iedzīvotājiem, kuriem sava saimniecība visbiežāk ir vienīgais iztikas avots. Brīdī, kad visvairāk vajadzētu domāt par lauku iedzīvotājiem, veicināt kooperāciju starp zemniekiem un sniegt finansiālu atbalstu nozarei, valdība pametusi tos likteņa varā.

Arī jaunieši, pabeidzot mācības, savu nākotni saista ar lielajām pilsētām, laukos nesaredzot nekādas attīstības, pilnveides un biznesa iespējas. Daudzi atzīst, ka labprāt paliktu savā dzimtajā pilsētā, ja tajā būtu, kur strādāt un dzīvot. Šādas atklāsmes liek aizdomāties, kāpēc lauki tiek pamesti novārtā? Kāpēc netiek domāts par infrastruktūras uzlabošanu, darbavietu nodrošināšanu un līdzsvarotu attīstību gan pilsētā, gan laukos?

Ja būtu iespēja izvēlēties, vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā vēlētos dzīvot lielākajās pilsētās, no tiem 31% Rīgā un 24% citās lielajās Latvijas pilsētās, noskaidrots pētījumu kompānijas TNS aptaujā. Tā rezultātā Latvijas reģioni un lauku teritorijas lēnām izmirst. Taču atcerēsimies, ka tieši zeme ir Latvijas vērtība, latviešu stihija, kas var nest ienākumus ģimenēm un labklājību valstij. Tikai jāprot tā efektīvi izmantot, īstenojot projektus, dibinot uzņēmumus, veicinot tūrismu. Valstij jāveido politika, kas atbalsta ikvienu iniciatīvu, palīdz attīstīt un pilnveidot ikvienu labo ideju, ko iespējams realizēt laukos. Jāveicina mikrouzņēmumu veidošana, jāsniedz līdzfinansējums vai nodokļu atvieglojumi ikvienam, kas vēlas no jauna uzsākt nodarboties ar lauksaimniecību. Līdz šim sniegtais atbalsts reģioniem nav sasniedzis mērķi.

Lauki ir labvēlīga vide ģimenēm ar bērniem, uzņēmējiem, lauksaimniecības un ražošanas attīstībai, lauku tūrismam un jebkuram Latvijas iedzīvotājam, bet pašlaik tai trūkst tālredzīgas nākotnes, ko nodrošinātu valsts atbalsts. Valdības vienaldzība lauku iedzīvotājus iedzinusi strupceļā un viņi ir spiesti meklēt labāku dzīvi Latvijas lielajās pilsētās vai pat ārpus mūsu valsts robežām.