• Tweet

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija trešdien, 7.septembrī, vienojās aicināt Ministru prezidentu Māri Kučinski pārskatīt rīcības plānu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā.

Dzīve parāda tās lietas, kas patvēruma meklētāju uzņemšanas rīcības plānā nedarbojas. Kad plāns tika radīts, nebija nekādas praktiskās pieredzes. Lietas, kuras nedarbojas, ir jālabo. Katra ministrija atskaitās par paveikto, taču vienotas virzības uz mērķi nav, šodien sēdē uzsvēra komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane komisijas sēdē sacīja – plāna pirmā daļa tiek veiksmīgi pildīta, proti, uz Latviju pārvieto patvēruma meklētāju ģimenes, kurās vismaz viens pieaugušais ir darbspējas vecumā un runā vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tas liecina, ka patvēruma meklētāju aizbraukšanas iemesls, visticamāk, meklējams nespējā īstenot valdības plānā noteikto sociālekonomisko iekļaušanu.

Uzreiz pēc bēgļa statusa saņemšanas patvēruma meklētājiem ir jāpamet centrs “Mucenieki” un jāspēj atrast mājoklis, kā arī jāspēj nodrošināt ikdienai nepieciešamais par valsts piešķirto pabalstu – 139 eiro vienam ģimenes loceklim un 97 eiro katram nākamajam, sacīja ministrijas valsts sekretāre, atzīstot, ka patvēruma meklētājiem problēmas sagādā tieši šis uzdevums. Viņa sacīja, ka viens no iespējamajiem risinājumiem varētu būt pabalsta izmaksāšanas kārtības maiņa, proti, pirmajā no divpadsmit mēnešiem, kurā valsts patvēruma meklētājiem izmaksā pabalstu, būtu jāizmaksā pirmā un pēdējā mēneša pabalsts, tādējādi radot iespēju samaksāt par dzīvokļa īri.

Vienlaikus I.Pētersone-Godmane kliedēja publiski izskanējušos pārmetumus. Apgalvojumam, ka tikai puse uz Latviju pārvietoto patvēruma meklētāju ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā un pārējie nevēlas strādāt, nav pamata, jo liela daļa patvēruma meklētāju ir nepilngadīgi bērni.

Atbildot uz deputātu jautājumu, vai rīcības plāns patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā ir jāpārstrādā vai tikai jākoriģē, ministrijas valsts sekretāre sacīja – patlaban ir īstenojušies riski, uz kuriem plānā jau ir vērsta uzmanība, līdz ar to plāns ir jāpārskata, nevis jāizstrādā no jauna.

Foto: Valsts kanceleja