Āboltiņa: eiro ir drošības simbols Latvijai
Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols. Mūsu dalībai eiro ir ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, šodien, 17.janvārī, atklājot diskusiju par eiro sniegtajām iespējām Latvijai „Eiro 2014: Latvija var!”, uzsvēra VIENOTĪBAS priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Eiro ir arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, pauda Āboltiņa.
Tomēr, uzsvēra Āboltiņa, ņemot vērā to, ka Latvijas lats līdz ar neatkarības atgūšanu ir kļuvis par Latvijas valstiskuma simbolu un sabiedrībā tiek uzskatīts par mūsu identitātes sastāvdaļu, vairākas ar politiku saistītas un nesaistītas ļaužu grupas Latvijas mērķi pievienoties eirozonai izmanto populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā.
Tiek zīmētas pat Latvijas attīstībai iluzoras alternatīvas, nepasakot skaidri, ko tās paredz, norādīja Āboltiņa. „Populisms ir gājis pat tik tālu, ka ir dzirdēts – ieviešot eiro, mēs pat atteikšoties no savas asinsrites un pazaudēšot sevi,” viņa pauda.
„Te nu man jāsaka, ka Latvijas lats jau tagad ir piesaistīts eiro un Latvija jau astoņus gadus ir daļa no Eiropas Savienības. Mūsu asinsrite jau sen ir Eiropa,” atgādināja VIENOTĪBAS līdere.
Savā uzrunā viņa arī atkārtoti uzsvēra, ka Baltijas valstīm eiro ir drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama. Populisms kaitē demokrātijas kvalitātei, jo samazina uzticību politiskajām institūcijām, diskreditē demokrātiju un politiskās partijas. „Maldinot un biedējot Latvijas sabiedrību, tiek apdraudēta ne tikai mūsu dalība eirozonā, bet arī sēta nedrošības sajūta un nodarīts liels kaitējums katram cilvēkam individuāli,” uzsvēra Āboltiņa.
Pēdējo pārdesmit gadu laikā mēs esam piedzīvojuši vairākas naudas maiņas, tāpat daudzas ģimenes ir skārušas banku krīzes. Tas ir iemesls, kādēļ šobrīd cilvēki tik viegli pakļaujas saasinātai uztverei un jautājumus, kas saistīti ar lata nomaiņu pret eiro, uztver vairāk emocionāli un mazāk pragmatiski, skaidroja Āboltiņa, vienlaikus uzsverot, ka debatēm par valsts izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanās eiro jābūt profesionālām un konstruktīvām.
Ir pienācis laiks kliedēt maldus un bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi, viņa norādīja.
Tāpat VIENOTĪBAS līdere atgādināja, ka savs ieguldījums kopīgā mērķa sasniegšanā un neskaidro jautājumu skaidrošanā jāsniedz arī VIENOTĪBAI. Tas būs ne vien mērķtiecīgs darbs valdībā, parlamentā un pašvaldībās, bet arī pragmatiska un konstruktīva diskusija, runājot par ieguvumiem, nebaidoties runāt par riskiem, apzinot visas Latvijas iedzīvotāju bažas un pat bailes un spējot uz tām atbildēt.
Šodien, 17.janvārī, norisinās partijas VIENOTĪBA organizēta diskusija par eiro sniegtajām iespējām Latvijas attīstībai un drošībai „Eiro 2014: Latvija var!”.
Vēl par tēmu:
Aptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākLatvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku, Lietuvas – karsē
Latvijas mājokļu tirgū saglabājas līdzsvarota izaugsme – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālāk