Āboltiņa: eiro ir drošības simbols Latvijai
Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols. Mūsu dalībai eiro ir ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, šodien, 17.janvārī, atklājot diskusiju par eiro sniegtajām iespējām Latvijai „Eiro 2014: Latvija var!”, uzsvēra VIENOTĪBAS priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.
Eiro ir arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, pauda Āboltiņa.
Tomēr, uzsvēra Āboltiņa, ņemot vērā to, ka Latvijas lats līdz ar neatkarības atgūšanu ir kļuvis par Latvijas valstiskuma simbolu un sabiedrībā tiek uzskatīts par mūsu identitātes sastāvdaļu, vairākas ar politiku saistītas un nesaistītas ļaužu grupas Latvijas mērķi pievienoties eirozonai izmanto populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā.
Tiek zīmētas pat Latvijas attīstībai iluzoras alternatīvas, nepasakot skaidri, ko tās paredz, norādīja Āboltiņa. „Populisms ir gājis pat tik tālu, ka ir dzirdēts – ieviešot eiro, mēs pat atteikšoties no savas asinsrites un pazaudēšot sevi,” viņa pauda.
„Te nu man jāsaka, ka Latvijas lats jau tagad ir piesaistīts eiro un Latvija jau astoņus gadus ir daļa no Eiropas Savienības. Mūsu asinsrite jau sen ir Eiropa,” atgādināja VIENOTĪBAS līdere.
Savā uzrunā viņa arī atkārtoti uzsvēra, ka Baltijas valstīm eiro ir drošības simbols, un vieglprātīgi populistiska rotaļāšanās ar to var būt bīstama. Populisms kaitē demokrātijas kvalitātei, jo samazina uzticību politiskajām institūcijām, diskreditē demokrātiju un politiskās partijas. „Maldinot un biedējot Latvijas sabiedrību, tiek apdraudēta ne tikai mūsu dalība eirozonā, bet arī sēta nedrošības sajūta un nodarīts liels kaitējums katram cilvēkam individuāli,” uzsvēra Āboltiņa.
Pēdējo pārdesmit gadu laikā mēs esam piedzīvojuši vairākas naudas maiņas, tāpat daudzas ģimenes ir skārušas banku krīzes. Tas ir iemesls, kādēļ šobrīd cilvēki tik viegli pakļaujas saasinātai uztverei un jautājumus, kas saistīti ar lata nomaiņu pret eiro, uztver vairāk emocionāli un mazāk pragmatiski, skaidroja Āboltiņa, vienlaikus uzsverot, ka debatēm par valsts izaugsmei tik nozīmīgu jautājumu kā Latvijas pievienošanās eiro jābūt profesionālām un konstruktīvām.
Ir pienācis laiks kliedēt maldus un bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi, viņa norādīja.
Tāpat VIENOTĪBAS līdere atgādināja, ka savs ieguldījums kopīgā mērķa sasniegšanā un neskaidro jautājumu skaidrošanā jāsniedz arī VIENOTĪBAI. Tas būs ne vien mērķtiecīgs darbs valdībā, parlamentā un pašvaldībās, bet arī pragmatiska un konstruktīva diskusija, runājot par ieguvumiem, nebaidoties runāt par riskiem, apzinot visas Latvijas iedzīvotāju bažas un pat bailes un spējot uz tām atbildēt.
Šodien, 17.janvārī, norisinās partijas VIENOTĪBA organizēta diskusija par eiro sniegtajām iespējām Latvijas attīstībai un drošībai „Eiro 2014: Latvija var!”.
Vēl par tēmu:
Vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākLBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālāk