Āboltiņa: 2012.gada budžets ir Latvijas ceļš uz finansiālo neatkarību
2012.gada valsts budžets ir vērsts uz mūsu valsts finanšu sistēmas nostiprināšanu. Noslēdzot starptautiskā aizdevuma programmu, 2013.gada budžets jau varēs būt pilnībā vērsts uz valsts attīstību un finansiālo neatkarību. To otrdien, 6.decembrī, no finanšu ministra saņemot portfeli ar nākamā gada valsts budžeta projektu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. „Visus pēdējos gadus mēs esam lietojuši vārdu „konsolidācija”, kas latīniski ir ļoti stiprs un pozitīvs vārds – tas nozīmē nostiprināšanos,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
S.Āboltiņa uzsvēra, ka valsts ir izgājusi cauri krīzes budžetiem, iepriekšējais bija stabilizācijas budžets, bet 2012.gada budžets ir pēdējais nostiprināšanās budžets. „Sarkanbaltsarkanā lentīte pie 2012.gada budžeta portfeļa nozīmē, ka darbs pie nākamā budžeta projekta vairs nebūs jāveic starptautisko aizdevēju uzraudzībā, mēs būsim finansiāli neatkarīgi un par valsts ienākumiem un tēriņiem varēsim lemt paši. Nākamajam – 2013.gada budžetam – jābūt mūsu attīstības un finanšu neatkarības budžetam,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
No Saeimas priekšsēdētājas saņemot 2012.gada valsts budžeta portfeli, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs sacīja, ka 2012.gada budžeta projekts ir gan emocionāli, gan fiziski vieglāks nekā pērn. Tas nesatur samazinājumus, kas sāpīgi skartu iedzīvotājus, un 109 likumprojektu vietā šogad budžeta paketē ir tikai 31 likumprojekts. „Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai likums stājas spēkā 1.janvārī, lai katrs mūsu valsts iedzīvotājs, visas pašvaldības un institūcijas zinātu finanšu apmēru, ar kuru tās varēs rīkoties. Tādēļ Budžeta komisija strādās pastiprinātā darba režīmā,” sacīja J.Reirs.
Jau otro gadu valsts budžeta projekts Saeimā tiek iesniegts ne tikai papīra formā, bet arī elektroniski zibatmiņā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka, taupot resursus, patlaban 55 Saeimas deputāti ir attiekušies no Saeimas sēdes dokumentiem papīra formā un tādējādi arī šis budžeta likumprojekts viņu vajadzībām netiks pavairots.
Vēl par tēmu:
LDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk