Lembergs saistībā ar TM rīcību varētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Tieslietu ministrija (TM) atteikusi izmaksāt apcietinājumā esošajam politiķim Aivaram Lembergam kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā. Lembergs, kurš lēmumu ir apstrīdējis, apsver vērsties ar pieteikumu arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Jau vēstīts, ka Lembergs bija iesniedzis Tieslietu ministrijā pieteikumu par nodarītā kaitējuma kompensāciju, jo viņam, pārkāpjot likuma prasības un bez atbilstoša pamatojuma, nesamērīgi ilgi bija piemērots drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pašvaldības domes priekšsēdētāja un Ventspils Brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus.
Mediji jau detalizēti ziņoja, ka starp šīm epizodēm bija, piemēram, apsūdzība par vienas informatīvas vēstules pieņemšanu zināšanai domes sekretariātā no AS Ventamonjaks, apsūdzība par “patiesā labuma gūšanu” no tā, ka AS Ventspils Nafta jauna dzelzceļa atzara izbūves laikā par privāto naudu citā vietā uztaisījusi publisku bezmaksas autostāvvietu vecās autostāvvietas pārvietošanas dēļ, par sabiedrības informēšanu sakarā ar SIA Noord Natie Ventspils Terminals plānu ierīkot dīzeļa apkures katlu ūdens sildīšanas vajadzībām lielgabarīta tehnikas mazgāšanai, par skiču projekta apspriešanu AS Ventspils Grain Terminal izbūvei (pie kam graudu termināls beigās uzbūvēts pavisam citā vietā), par sabiedriskā transporta pieturvietas pārcelšanu uz citu vietu, jo mikriņu pieturai bija iegadījies atrasties netālu no AS Ventbunkers teritorijas, utt., utt.
Visās šajās epizodēs Lembergs tika attaisnots, savukārt savukārt notiesājošs pirmās instances spriedums ticis taisīts par Lembergam inkriminētiem pārkāpumiem privātajā biznesā. Notiesājošo sprieduma daļu pārsūdzējuši vismaz deviņi lietas dalībnieki, ieskaitot cietušos, un savu protestu par pirmās instances spriedumu iesniegusi pat prokuratūra. Tikmēr konkrētā tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone nedēļu pirms notiesājošā sprieduma izziņošanas tika paaugstināta par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāju.
Līdz ar to aizstāvības puse izdarījusi slēdzienu: tā kā Lembergs ticis attaisnots tajās epizodēs, kas saistītas ar Lemberga darbību Ventspils domē un kurās līdz ar to viņam varēja piemērot jebkādus drošības līdzekļus saistībā ar vēlētā amata pildīšanu pašvaldībā, tad viņam ir jāsaņem materiāla kompensācija par visiem tiem gadiem, kad viņam bijis piemērots liegums pildīt attiecīgos amata pienākumus, ko viņam uzticējuši vēlētāji, — tiesa lēmusi, ka tas bijis nepamatoti.
Tādējādi Lembergam 13,5 gadus bija nelikumīgi noteikts drošības līdzeklis, kas tika atcelts 2021. gada 22. februārī.
Tā kā TM atteikusies Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju, Lembergs lēmumu apstrīdējis Administratīvajā rajona tiesā Rīgas tiesu namā.
Jau iepriekš politiķis paziņojis, ka, ja Latvijas valsts noraidīs viņa pieteikumu, būs izsmelti visi nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi, kā rezultātā viņam būs pamats vērsties ar pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk