• Tweet

Ceturtdien, 25. novembrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Personāla vadība 2022”, kurā eksperti pievērsa pastiprinātu uzmanību attālinātajam darbam, tā organizēšanai un svarīgākajiem izaicinājumiem saistībā ar to.

SIA “Fontes Vadības Konsultācijas” kompetenču novērtēšanas un attīstības centra vadītāja Inesa Pranče konferencē norādīja, ka pēdējo gadu laikā mēs esam piedzīvojuši straujas izmaiņas, kas mūs virzījušas tuvāk digitalizācijai. “Es ticu, ka šī jaunā pieredze var kļūt par katalizatoru ļoti pozitīvai transformācijai. Piemēram, mēs redzējām, kā pasaule mainījās pēc 2008. gada krīzes, un arī 2020. gada pandēmija ir pastiprinājusi esošās problēmas, tai skaitā aug arī bezdarbs un neskaidrība. Protams, ka ar visiem šiem jautājumiem palielinās arī stress. Ir jāveido jauna veida kultūra un jāveicina pārmaiņas,” uzsvēra Pranče, atzīstot, ka šobrīd Latvijā viens no lielākajiem izaicinājumiem ir labāko darbinieku piesaistīšana un noturēšana.

Pēc viņas teiktā, jāveido integrēta kultūra un šajā procesā liela nozīme ir līderiem: “Ir jādod iespēja vadītājiem un darbiniekiem pastāvīgi mainīt karjeras ceļu. Ir vērtīgi pāriet no kultūras, kas vērsta uz sniegumu, uz kultūru, kas vairāk vērsta uz attīstību. [..] Svarīgi ir veidot vidi, kur katrs darbinieks var būt viņš pats!”

Savukārt Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības vadītāja Irēna Liepiņa, runājot par darbinieku aizsardzību uzņēmumu reorganizācijā, atzina, ka uzņēmumu reorganizācijas centrā vienmēr ir bijuši ekonomiskie un komerctiesiskie jautājumi, taču mūsdienās lielāku uzmanību nepieciešams pievērst darbiniekiem. “Ir jādomā, kā pēc iespējas pasargāt darbinieku personību, viņu sociālo stāvokli no tām negatīvajām sekām un riskiem viņa veselībai, kas saistīti ar darba veikšanu citas personas – darba devēja vadībā,” uzsvēra Liepiņa.

ASTRAL Executive Search valdes locekle Krista Kristiāna Ziediņa konferencē runāja par korelāciju starp darbinieka vērtībām un motivāciju, norādot, ka “tad, kad atkal sastopamies ar Covid krīzi, īpašs izaicinājums ir noturēt darbinieku uzmanību un iesaistīšanos uzdevumu izpildē. Vienlaikus redzams, ka nepietiekama uzmanība tiek pievērsta darbinieku vērtībām un motivācijai.”

“Vislielākais ieguvums ir tad, kad darbiniekiem ir pašiem sava iekšējā motivācija jeb tad, kad cilvēks dara to, kas viņam patīk. Tieši motivēta uzvedība rodas no iekšējās vajadzības, nevis stimulācijas vai ārējā spiediena,” uzsvēra Ziediņa, turpinot, ka motivācija korelē ar vērtībām.

“Izzinot vērtības, mēs varam pieņemt labākus lēmumus, kas sniedz labumu gan mums, gan apkārtējiem. [..] Arī vadītājiem ir būtiski izprast darbinieku vērtības – tas palīdzēs pieņemt labākus lēmumus un saprast, kāda pozīcija darbiniekam ir piemērotāka, kā arī darbinieks spēs uzrādīt labākus rezultātus un darba sniegumu,” norādīja eksperte.

Konferencē uzstājās arī uzņēmuma “Runas Rāmis” vadītāja, pielietojamās improvizācijas trenere un vēstnese Latvijā Aija Iesalniece, kas runāja par pārmaiņu vadību, izmantojot PLAY! modeli. “Bieži vien cilvēki domā, kā pārmaiņas – tas nav droši, tāpēc pirmā sajūta parasti nav priecīga. Lai pārmaiņas būtu ar prieku, vadītājiem ir jāsāk no vienādas pozīcijas. Svarīgs ir arī atklātums un godīgums,” atzina Iesalniece.

Viņa konferencē vairāk pastāstīja arī par improvizācijas domāšanu, kas runā par klātesamību, 100% atdevi, riskēšanu, apzināšanu un iespēju redzēšanu.

SIA “MetaCoach” mācību centra vadītāja un trenere Laila Snidzāne vairāk runāja par darbinieku emocionālo atbalstu “lockdown” laikā, norādot, ka “vairāk nekā 90% lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz emocijām”. Viņa uzsvēra, ka liela nozīme šajā laikā ir vadītāju attieksmei: “Darba devējiem ar saviem darbiem un konsekventu rīcību ir svarīgi pārliecināt savu darbinieku, ka jūs darīsiet visu iespējamo, lai viņam palīdzētu un atbalstītu.”

Savukārt sertificēta emocionālās inteliģences praktiķe, GROWING biznesa konsultante un trenere Jana Strogonova pieskārās jautājumam par visbiežāk piedzīvoto sajūtu darbā – izsmeltību. “Tas, kā mēs jūtamies, ietekmē mūsu rīcību un attiecīgi arī mūsu darbu rīcību. Pētījumi liecina, ka cilvēki augsta snieguma organizācijās piedzīvo vairāk pozitīvās emocijas, nekā negatīvas,” atzina Strogonova.

Pētot emocionālo klimatu uzņēmumos Latvijā, atklājies, ka cilvēki joprojām jūtas diezgan izsmelti. “Šī sajūta nemazinās un arī stresa sajūta ir palikusi iepriekšējā līmenī,” norādīja eksperte.

Runājot par to, kā mazināt izdegšanu, viņa norādīja, ka darba ņēmējiem ir svarīgi nepārspīlēt savu nozīmību un noteikt pašiem sev, kāds ir tavs un kolēģu darba laiks, noņemt paziņojumu signālus telefonā un atvērt katru e- pasta vēstuli tikai vienreiz un izveidot rituālu darba dienas pabeigšanai, kā arī atpūsties.

Kultūras transformācijas vadītāja Latvenergo Anta Praņēviča uzsvēra humora nozīmību attālinātā darba kontekstā, norādot, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem, strādājot attālināti, ir darba apvienošana ar mājas dzīvi. “Attālinātā darbā mēs nevaram izvairīties no tā, ka būs dažādi blakusapstākļi. [..] Kopīga pasmiešanās sapulcē palīdz veidot vieglāku kopējo atmosfēru, samazina stresu, rada darbinieku saliedētību, uzlabo mentālo veselību un nesaskaņas tiek atrisinātas priecīgākā noskaņā. Lielāka daļa no tā tiešā veidā atrisina problēmas attālinātajā darbā,” uzsvēra Praņēviča.

Konferencē uzstājās arī “Improvin Business” pielietojamās improvizācijas trenere komunikācijas, sadarbības un radošuma jomā ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi improvizācijā Elīna Biseniece, kas runāja par metodēm veiksmīgai personāla iesaistei attālinātās sapulcēs un treniņos.

Zvērināta advokāte, KPMG Zvērinātu advokātu biroja vadītāja Una Petrauska savukārt ieskatījās Trauksmes celšanas regulējumā, norādot, ka tas radīts sabiedrības interesēs celt trauksmi par pārkāpumiem un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī nodrošināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. “Man ir pārliecība, ka tas ir pašattīrīšanās process, kas dod uzņēmumiem iespēju izvairīties no sankcijām un kļūt labākiem,” piebilda Petrauska.

Konferenci noslēdza personāla direktore DHL Express Latvia Ineta Kalinkeviča, kas runāja par darbinieku iesaisti un motivāciju. Viņa uzsvēra vadītāju lomu šajā jautājumā, norādot uz to, ka vadītajam ir jārada piemērs, jāiedrošina, jāatbalsta un jāiedvesmo savi darbinieki.

Tāpat viņa atzina, ka pašiem darbiniekiem ir jādalās ar savu pieredzi, zināšanām un stiprajām pusēm: “Tā mēs iegūstam motivētu darbinieku, kas tiek novērtēts arī kolēģu vidū!”