• Tweet

Pēdējos gados vienu no lielākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem – “Latvijas valsts mežus” (LVM) – piemeklējuši vairāki skaļi skandāli. Valsts kontrole atklāja, ka tā saimniecībā esošajās purvos privātie uzņēmēji kūdru iegūst teju par velti. TV3 raidījuma “Nekā personīga” atklāja aizdomīgus darījumus ar papīrmalku, ‘Latvijas Radio” atklāja, ka valsts mežos zāģē vērtīgus biotopus. Uzņēmuma padome, kam būtu jāuzrauga sabiedrības interešu ievērošana, problēmas nevis novērsa, bet piesedza. Tagad – puse no jaunās LVM padomes – zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) bijušie padotie.

Nesen Zemkopības ministrija apstiprinājusi jaunu LVM padomi. Atšķirībā no iepriekšējās tajā nevar saskatīt atkarību no uzņēmuma valdes, taču saistību ar Zemkopības ministrijas politisko vadību gan.

Līdzšinējā LVM padome strādāja piecus gadus. Kad šovasar beidzās tās pilnvaru termiņš, Zemkopības ministrija nolēma meklēt jaunu, kas šonedēļ, svētku priekšvakarā arī apstiprināta. Tajā nav neviena no līdzšinējiem LVM padomes locekļiem. Līdzšinējā padome bija meža nozarē zinoša, taču arī tieši atkarīga no LVM valdes, ko tai bija jāuzrauga.

Padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons ir mežzinātnes institūta ‘Silava” vadītājs. LVM tam ir viens no nozīmīgākajiem finansējuma avotiem. Arī citiem padomes locekļiem pamatdarba vietās jāslēdz darījumi ar LVM.

“Nekā personīga”: Vai LVM padomei tomēr nebūtu rūpīgāk jāuzrauga tas, ko dara LVM šajos līgumos?

Bijušais LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons (2020. gada 7. jūnijā): Es noteikti pārstāvu to sabiedrības daļu, kas uzskata, ka kaut kāda aktīva represīva rīcība ir nepieciešama tajā brīdī, kad tiesībsargājošo institūciju lēmumus, un tajā brīdī, ja mēs tādu saņemtu, protams, ka būtu.. Es, kā padomes priekšsēdētājs, visticamāk, iekļautu dienaskārtībā šādus jautājumus.

“Nekā personīga”: Tātad, kamēr nav tiesas lēmums, ka kāds ir zadzis, tad tikmēr jūs par efektivitāti un aizdomīgiem līgumiem vai konkurences kropļošanu neinteresēsieties.

Bijušais LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons (2020. gada 7. jūnijā): Bet, kā savādāk?

Uzņēmums ir otra lielākā valstij piederošā kapitālsabiedrība, sasniedzot 350 miljonu eiro apgrozījumu un 90 miljonu peļņu pirms nodokļiem. Tās saimniecībā ir ceturtā daļa Latvijas teritorijas. Jaunos padomes locekļus meklēja personāla atlases kompānija, tos izvērtēja Pārresoru koordinācijas centra vadīta nominācijas komisija. Konkursā pieteicās 70 pretendenti.

Komisijas dalībnieki:

Pēteris Vilks – Pārresoru koordinācijas centra vadītājs
Kaspars Cirsis – Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Baiba Bāne – Finanšu ministrijas valsts sekretāre
Aina Stašāne – Valsts meža dienesta ģenerāldirektore
Edīte Meijere – Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta Personāla nodaļas vadītāja
Jānis Endziņš – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs
Edgars Treibergs – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs
Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs; nominācijas komisijas priekšsēdētājs

“Viens no iemesliem, lai pēc iespējas mazāk process būtu politizēts, ir salīdzinoši plašās nominācijas komisijas, arī mūsu nominācijas komisijā bija septiņi nominācijas komisijas locekļi.”

Pretendentus viņi vērtēja pēc Zemkopības ministrijas kritērijiem. Ministrija arī noteica, ka katram padomes loceklim būs sava atbildības joma un kandidātiem bija jābūt pieredzei atbilstošu uzņēmumu vai iestāžu vadībā. Katrai vietai izvirzīja primāro un rezerves kandidātu. Četrus no plānotajiem pieciem padomes locekļiem amatā apstiprināja “Latvijas valsts mežu” kapitāldaļu turētājs – Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arvīds Ozols.

Padomes locekļu atbildības jomas:

Uzņēmumu un komandas vadībā
Informācijas tehnoloģijas
Transports un sakari
Meža apsaimniekošana
Vides aizsardzība

Pirmā padomes locekļa vakancei ar kompetenci uzņēmumu un komandas vadībā akceptēts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš: “Arī funkcijas abās darba vietās ir atšķirīgas, viena ir izpildinstitūcija un otra ir pārraudzības institūcija, līdz ar to es domāju, ka es spēšu sabalansēt.”

Muciņš trīs gadus bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs. Amatā viņš nonāca laikā, kad VARAM ministrs bija Kaspars Gerhards, tagadējais zemkopības ministrs. Muciņa vietnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos bija Edmunds Beļskis, kurš arī iecelts LVM padomē.

“Nekā personīga”: Divi no četriem padomes locekļiem, tostarp arī priekšsēdētājs, ir jūsu bijušie padotie. Tā ir tāda nejaušība sanākusi?

“Kā jau teicu, konkursa komisija ļoti nopietni strādāja un katrā ziņā nekādi politiski norādījumi, nekāda politiska sekošana līdzi procesiem nav bijusi,” pauda Gerhards.

Beļskis izvēlēts uz padomes locekļa vietu ar atbildību informācijas tehnoloģiju un korporatīvās pārvaldības jomā. Beļskis ievēlēts par jaunās LVM padomes priekšsēdētāju. Viņš pēdējos divus gadus vada LVRTC un savienos šo amatu ar darbu LVM padomē. Pirms tam Beļskis strādājis arī Satiksmes ministrijā: “Ar daļu no padomes locekļiem man ir bijusi saskare darba attiecībās, un visnotaļ pozitīva, gan ar Kasparu Ozoliņu, gan ar Rinaldu Muciņu.”

Kaspars Ozoliņš sešus gadus bija Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, bet pēdējos divus gadus vada Rīgas brīvostas uzņēmumu “Rīgas brīvostas flote”. Ozoliņš izraudzīts uz padomes locekļa amatu ar kompetenci transporta un sakaru jomā.

Par mežu apsaimniekošanu atbildīgais un arī padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Aivars Tauriņš. Šopavasar viņš tika atbrīvots no amata “Rīgas mežos”, jo pašvaldības vadībai bija aizdomas par vairāk nekā miljona eiro izšķērdēšanu. Vēlāk audits arī atklāja, ka “Rīgas meži” kā brāķi par pazeminātu cenu pārdeva augstvērtīgus zāģmateriālus. Tauriņš šos pārmetumus noraida.

“Kopā ar savu kolēģi Juri Buškevicu mēs abi divi pieteicāmies, [pēc tam, kad] tikām izraidīti no “Rīgas mežiem”,” sacīja Tauriņš.

“Nekā personīga” noskaidrojis, ka šonedēļ Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē uzsākts kriminālprocess par kādu Tauriņa laikā slēgtu līgumu ar mednieku biedrību. Līgums slēgts uz 30 gadiem un ļauj vienam mednieku klubam pašvaldības mežus nomāt par vairāk nekā trīs reizes zemāku cenu nekā citiem.

Uz piekto padomes locekļa vietu ar specializāciju vides aizsardzībā komisija izvēlējās bijušo VARAM ministrijas valsts sekretāra vietnieci Aldu Ozolu. Taču viņa šovasar kļuvusi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāju, un šie amati izrādījušies nesavietojami.

“Es piedalījos konkursā, un man arī atnāca pozitīva ziņa, bet tad es sāku analizēt. Es saprotu, ka man likums neļauj savienot. Es arī informēju akcionāra pārstāvjus, ka nevaru diemžēl ieņemt šādu amatu,” pauda Ozola.

Arī Ozola VARAM ministrijā strādājusi kopā ar Kasparu Gerhardu. Viņš noliedz, ka būtu iejaucies kandidātu izvēles vai kritēriju izvirzīšanas procesā. Viņa bijušo kolēģu pārsvars jaunajā padomē esot sagadīšanās.

“Šie darba ceļi ir krustojušies arī ar manu darba ceļu. Es esmu Latvijas valsts pārvaldē kopš 1993. gada. Un, protams, es esmu saticis ļoti daudzus profesionālus cilvēkus,” pauda Gerhards.

“Nekā personīga”: Vai šī padome nebūs politizēta?

Kaspars Gerhards: Noteikti nē.

LVM ir uzņēmums ar pozitīvu tēlu, milzīgu mārketinga budžetu un nav radis atbildēt uz kritiskiem jautājumiem. Pēdējo divu gadu laikā uzņēmums saņēmis Valsts kontroles kritiku par nesaimniecisku rīcību ar tā apsaimniekotajiem Latvijas derīgajiem izrakteņiem. Kompānijai medijos nācies taisnoties par tās darījumiem ar koksni. Pagājušajā gadā LVM padome pasūtīja trīs neatkarīgus auditus, taču rezultātus noslepenoja.

Edmunds Beļskis, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” valdes priekšsēdētājs, LVM padomes priekšsēdētājs: “Jāvērtē ir iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošana, un noteikti ir jāņem vērā ārējo institūciju sniegtie atzinumi un ieteikumi, kas prasa rīcību, izvērtēšanu un arī no esošās valdes konkrētus pasākumus, kas ne tikai novērš konstatētos jautājumus, bet arī uzlabo to, veicinot gan konkurenci nozarē, sniedzot maksimālu atdevi kapitāldaļu turētājam jeb valstij no meža resursu un zemes dzīļu izmantošanas.”

Pilnībā nomainot padomi, kas ir kapitāldaļu turētāja pārstāvji un valdes uzraudzības institūts, dod iespēju objektīvi paskatīties uz gan iepriekšējos gados veikto, gan skatīties uz jauniem izaicinājumiem.

Kaspars Gerhards pauda: “Visai sabiedrībai ir jāzina, ka visas valsts, visas tautas īpašums tiek pārvaldīts skaidri, saprotami, uzņēmums nodrošina konkurenci un lai nav nevienam jautājumu, vai tiek ievēroti visi nepieciešamie likumi.”

Pirms gada jau stāstījām, ka Zemkopības ministrijai padotajā Valsts meža dienestā vieta atradusies Ingai Koļegovai, kas iepriekš Gerharda pakļautībā vadīja Valsts vides dienestu, bet kuru tiesa trīs instancēs atzinusi par vainīgu nepatiesu ziņu norādīšanā amatpersonas deklarācijā. Savukārt pirms diviem gadiem LVMtika radīts piektais valdes locekļa amats, kurā nonāca cits Gerharda līdzgaitnieks Jānis Lapiņš.

Foto: Valsts kanceleja