• Tweet

Piecu nevakcinētu Saeimas deputātu dēļ tomēr pieņems speciālu likumu par pienākumu parlamentāriešiem potēties, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Patlaban darba devējs ir tiesīgs atstādināt darbinieku, ja līdz novembra vidum nebūs uzsākta vakcinācija vai nevarēs uzrādīt pārslimošanas sertifikātu. Arī valsts un pašvaldības iestādēs strādājošie pēc nedēļas varēs iet uz darbu tikai ar sadarbspējīgu sertifikātu. Ierobežojumi attiecas arī uz Saeimas deputātiem, taču joprojām nav potējušies pieci tautas kalpi. Deputātus ievēl tauta un viņus nav tik vienkārši atstādināt no pienākumu pildīšanas.

Šajā nedēļā deputāti vienojās par atsevišķu likumu, kurā solidarizējoties ar pārējiem, kā obligāts pienākums potēties un sankcijas būs noteiktas arī viņiem. Pēdējo nedēļu drūmā aina slimnīcās ir likusi mainīt domas arī dažiem rūdītiem šo ierobežojumu pretiniekiem.

Prasību Saeimas deputātu obligāto vakcinēšanos noteikt ar likumu, parlamentā neapspriež pirmo reizi.

Augustā, lemjot par triju profesiju pārstāvju obligātu potēšanu, Krišjānis Feldmanis no “Jaunās konservatīvās” partijas iesniedza priekšlikumu, ka arī Saeimas deputātiem darbā jāuzrāda derīgs sertifikāts. Ierosinājumu atbalstīja Saeimas Aizsardzības komisijā, taču līdz otrajam lasījumam Saeima nenonāca. Sākās protesti. Arī opozīcija draudēja, ka neļaus likuma grozījumus izsludināt, un koalīcijas partijas ieslēdza atpakaļgaitu.

Rudenī situācija mainījās. Kā prognozēts, pieauga saslimušo un mirušo skaits, slimnīcās veidojas pārslodze un obligātu pienākumu potēties pret Covid 19 noteica kā privātajam, tā publiskajam sektoram. Valdības rīkojums nevar atstādināt Saeimas deputātu vai tiesnesi, tāpēc Saeimas prezidijs vērsās pēc padoma pie konstitucionālo tiesību ekspertiem. Latvijas universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Pleps uzskata, ka jau esošās normas paredz, ka deputāts rāda priekšzīmi. Ievēro likumus un Satversmi. To pašu deputāts apņemas, nododot zvērestu.

Jānis Pleps norāda: “Šeit ir būtisks jautājums par priekšzīmi un paraugu. Respektīvi, mēs nevaram prasīt valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem obligāti vakcinēties, piedraudot ar atstādināšanu vai atlaišanu, ja tie, kas šo prasību prasa vai ir atbalstījuši, nesolidarizējas, nerāda paraugu vai priekšzīmi.”

Saeimas deputātam mandātu piešķir tauta vēlēšanās, un likums nevar būt instruments, kas to atņem. Izņēmums var būt vienīgi notiesājošs spriedums vai citi ārkārtēji gadījumi. Eksperti uzskata, ka nevakcinēšanās nevar kļūt par pamatu Saeimas deputāta mandāta atņemšanai. Tomēr par apstākli, pie kura deputātu atstādina no dalības Saeimas sēdēs.

“Atbilstoši mūsu konstitucionālai iekārtai, Saeima pati lemj par savu darba organizāciju un, kā tautas priekšstāvji strādās. Bet šiem lēmumiem jābūt atbilstošiem kopējam kontekstam, arī Satversmei,” norāda Plēps.

Atstādināšana no sēdes, noteikti ir saudzējošāka par izslēgšanu no sastāva, iespējams, vēl var padomāt kādu saudzējošākus mehānismus.

Arī citi konstitucionālo un cilvēktiesību eksperti uzskata, ka Saeimas vairākums ir tiesīgs izlemt, kā rīkoties ārkārtējos apstākļos, ja nevakcinētais apdraud Saeimas darbu.

Kristīne Līce, Latvijas pārstāve Starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās (Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes ieraksts 02.11.2021.): “Mūsu vērtējumā gan, ņemot vērā parlamenta autonomiju, gan varas dalīšanas principu, gan Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, par pasākumiem, kas varētu ierobežot deputātu tiesības tikt ievēlētiem un pildīt deputātu funkcijas, ir jālemj pašai Saeimai.”

Ringolds Balodis, Konstitucionālo tiesību eksperts (Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes ieraksts 02.11.2021.): “Ir jābūt likumam un tas ir pareizi. Bet, protams, tas nevar izskatīties tā, ka jūs vēršaties pret to pašu, būsim atklāti, Gobzemu, kurš tagad antivakseris ir. Tādi argumenti nebūtu juridiski pietiekami argumentēti un pamatoti. Darīt jūs to varat, bet ir jāpadomā par sekām. Lai Satversmes tiesai vēlāk lemjot par to, vai ir ievērots samērīgums, nenāktos atzīt, ka samērīguma faktiski tur nav.”

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti uzklausīja dažādu juristu viedokļus un pēc ilgām pārrunām vienojās izstrādāt īpašu likumu Saeimas deputātiem.

Juris Rancāns, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs (JKP) norādīja: “Likumprojekta mērķis ir pieprasīt no deputātiem arī šos te sertifikātus, jo mēs saprotam, ka šajā situācijā, kad valstī ir izveidojusies slimnīcu pārslodze un dienā šobrīd mirst vairāk nekā 40 cilvēki, tā ir absolūti samērīga prasība.”

“Ja valdība ar rīkojumu ir formulējusi noteikumus attiecībā uz valsts pārvaldi, tad formālu iemeslu dēļ valsts amatpersonām, tai skaitā Saeimas deputātiem, nevajadzētu būt izņēmumam,” pauda NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Juris Pūce, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs pauda: “Līdzīgi kā ar darbiniekiem, ja cilvēks nav vakcinējies valsts un pašvaldību iestādēs, darba devējs viņu atstādina no pienākumu izpildes un nemaksā darba algu. Jālieto ir analoģijaarī Saeimas deputātiem.”

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis: “Saprotot to, ka Saeima pieņem likumus, kur uzliek par pienākumu atsevišķām darbinieku grupām un dod iespēju privātajiem uzņēmējiem noteikt pienākumu vakcinēties, man liktos pašsaprotami arī Saeimas deputātiem rādīt priekšzīmi un vakcinēties, bet tas nav noticis.

Par speciālo likumu aizsardzības komisijā nobalsoja visi koalīcijas deputāti. Opozīcija – ZZS pārstāvis balsojumā nepiedalījās, bet pret bija Māris Možvillo no frakcijas “Neatkarīgie” un “Saskaņas” deputāts Ivans Klementjevs. Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs “Nekā personīga” sacīja, ka Klementjevs nepārstāv visu frakcijas viedokli, un personīgi Urbanovičs balsošot par šo likumprojektu. Vēl pirms trim mēnešiem ideju par vakcināciju kā obligātu pienākumu skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un policistiem Saskaņas deputāti nobremzēja. Toreiz balsojumā nepiedalījās arī daži koalīcijas deputāti, pamatā no Nacionālās apvienības.

Jānis Urbanovičs, “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs norāda: “Mums frakcijā domas dalās. Es tikai pateikšu savējās. Ivans (Klementjevs)un citi uzskata, ka deputātiem ir šī te unikalitāte.Man tomēr liekas ētika ņem pārsvaru.Tas ir žests un tas ir simbolisks pamudinājums un rāda, ka Saeima to visu ņem ļoti nopietni, nevis tā grib kādu, piedodiet, ”pačakarēt”. Tad, ja kāds to arī neizdarīs, viņu sodīt būs grūti, bet tā būs viņa izvēle. Es gan domāju, ka tā ir glupa izvēle.”

“Šinī brīdī mēs neiesaistīsimies, mēs arī neesam pret, bet mēs neiesaistīsimies. Jo mēs visi frakcijā esam vakcinēti, mēs priekšzīmi esam rādījuši. Bija vasara, bija viss pagājušais gads, šis jautājums nav izdiskutēts, un tad, kad smeļas ūdens mutē, tiek pieņemti kaut kādi lēmumi, kur iespējams ir Satversmes tiesas riski,” pauda ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

Saeimas deputāts (”Neatkarīgie”) Māris Možvillo norāda: “Es uzskatu, ka ne tikai deputāti, bet arī tiesneši nebūtu pakļaujami šai te prasībai. Pieņemsim, ka pozīcijai liekas, ka vīrieši vairs nevar nēsāt bikses, bet jānēsā ir minisvārki – obligāti. Un šī norma stājas spēkā. Tikpat to var attiecināt uz šo vakcinācijas pasākumu. Ja ir tehniskas iespējas un deputāts var strādāt no jebkuras vietas pasaulē jau šobrīd , tikai jādod komanda IT speciālistiem (..) un jautājums par deputātu pilnvarām atkritīs.”

Patlaban nevakcinēti ir pieci Saeimas deputāti. “Attīstībai/Par!” , zaļzemniekos, “Jaunās konservatīvās partijas” un “Jaunās vienotības” frakcijā potēti pret Covid-19 ir visi parlamentārieši.

NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars: “Par absolūtu vairākumu esmu pārliecināts, ka jā, un ir konkrēti viens deputāts, par kuru es neesmu pārliecināts, vai viņš to jau ir paguvis izdarīt. Bet es nedomāju, ka būtu korekti man saukt viņa vārdu.”

“Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs: “Es par vienu nezinu. Pārējie visi ir .”

Saeimas deputāts (“Neatkarīgie”) Māris Možvillo: “Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas mēģina iedziļināties katra cilvēka medicīniskajos datos. Ja man saka, ka cilvēks ir vakcinējies, un es esmu vakcinējies, es tādas aptaujas neveicu savu biedru rindās, man tas nav svarīgi.”

Arī tiesnešiem ir saistoša vakcinācijas sertifikāta iegūšana. Proporcionāli tiesneši gan ir vairāk potēti nekā Saeimas deputāti. Piemēram, Augstākajā tiesā tikai viens tiesnesis nav vakcinēts. Tomēr Aaugstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai, vēršot uzmanību uz vairākiem starptautiskajiem dokumentiem par tiesnešu neatceļamību. Starp Strupišu un tieslietu ministru Jāni Bordānu pagājušajā nedēļā izcēlās asa vārdu apmaiņa. Ministrs pārmeta, ka Augstākās tiesas vadība neaicina vakcinēties tiesnešus un pārējo sabiedrības daļu un tas nākot par labu deiznformācijas izplatītājiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs pauda: “Man rodas tāds priekšstats, ka izpildvara ministra personā grib angažēt tiesu un grib dabūt tādu kā indulgenci, lai tiesa iesaistās diskusijā un ieņem vienu politisku pozīciju. Noņem to slogu no valdības, visu atbildību. Bet, ja jautājums nonāks tiesā, tiesai būs jāvērtē.”

Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps uzsver, ka tiesnešiem arī ir pienākums pakļauties tām normām, kas pastāv sabiedrībā. Tomēr līdzīgs speciāls likums kā Saeimas deputātiem diez vai attiecībā uz tiesnešiem tiks pieņemts.

“Šeit jāskatās arī pietiekami uzmanīgi, jo tiesu neatkarības princips nedrīkst radīt sajūtu, ka tiesnesis salīdzinoši viegli var zaudēt amatu tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīts ar profesionālu pienākumu godprātīgu izpildi. 16.12 Tas ir sarežģītāk nekā Saeimas deputātiem,” norādīja Pleps.

Jau nākamnedēļ Saeimas aizsardzības komisijā iecerēts skatīt redakciju jaunajam likumam par pienākumu parlamentāriešiem vakcinēties. Saeimā par to plāno nobalsot līdz šī mēneša beigām.

Foto: Saeimas kanceleja