• Tweet

Veselības ministrijai šogad piešķirtie līdzekļi cīņai ar pandēmiju tuvojas pusmiljardam, tostarp slimnīcu stiprināšanai atvēlēti 86 miljoni, no kā trešā daļa paredzēta ilgtermiņa investīcijām, nevis esošās krīzes novēršanai, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Nesen Covid-19 pacientu skaits slimnīcās sasniedzis maksimālo, uz ko Latvijas veselības aprūpes sistēma bija gatava. Ministrija un slimnīcas tagad pāris nedēļās cenšas sagatavoties aprūpēt divreiz vairāk pacientu – 3000.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca sagatavojusies 500 Covid-19 pacientu ārstēšanai. Tā ir trešā daļa no visas valsts līdzšinējās jaudas. Tagad pāris nedēļu laikā jāatver vēl 240 Covid gultas. Tās izvietos blakus esošajā Bērnu slimnīcas nodaļā, ko vairs neizmanto. Te palīdzēs smagākajiem pacientiem. Tos, kam veselības uzlabojas, sūtīs uz Rīgas 1. slimnīcu, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu, Jūras medicīnas centru un citām.

Veselības ministrija apsver Covid-19 pacientus izvietot biroju ēkā Pērnavas ielā 83. Nama īpašnieki to šim mērķim piedāvāja jau pirms pusotra gada, taču līdz šim piedāvājumu nav nācies izmantot.

Piektdien, 29. oktobrī, Austrumu slimnīcas vadība lūdza palīdzību ARS, VC4, MFD un citām privātām klīnikām. Privāto medicīnas iestāžu medmāsas nāks talkā ne-covid nodaļās, lai Austrumu slimnīca savus darbiniekus var pārvirzīt vīrusa pacientu ārstēšanai.

Ilze Pučkure, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstniecības direktore uzsver: “Lielākais izaicinājums ir māsas, jo ārstus mēs apmācām no visdažādākajām nodaļām un liels paldies ir kolēģiem par to, mēs esam apmācījuši gan ķirurgus, gan urologus, mums ir mikroķirurgi pieteikušies palīgā. Tā kā mēs tiešām apmācām visdažādākās specialitātes.”

Arī privāto klīniku resursi ir ierobežoti. Tās nodrošina vakcināciju lielajos centros un izbraukumos. Mediķu mobilizācija cilvēkresursu problēmu neatrisinātu, uzskata nozares pārstāvji. Atklājies, ka papildus anesteziologiem, kas jau tagad strādā valsts slimnīcās, mobilizācija attiektos uz četriem speciālistiem. Veselības ministrija pieļauj mediķu brigāžu piesaistīšanu no ārzemēm.

Jevgēņijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs norāda: “Viens no sāpīgākiem jautājumiem ir ārstu apdrošināšana, ja nu gadījumā viņš, nezinot valodu, nezinot ārstēšanu, kaut kādu kļūdu veic pacientam, tas ir traģiski, kas par to visu atbildēs.”

Nozares pārstāvji uzskata, ka iekārtot pagaidu stacionārus un pirkt vai lūgt papildu aprīkojumu ārvalstīm varēja jau kopš septembra sākuma. Taču tas sākts tikai pirms pāris nedēļām.

Slimnīcas pielāgojušas nodaļas Covid-19 ārstēšanai, iepirkušas aprīkojumu lielākam skaitam intensīvās terapijas un reanimācijas pacientu. Taču neviens nav gatavs tam, ka valdība pieļaus tik plašu vīrusa izplatīšanos.

“No šiem 86 miljoniem – es nešaubos, ka tur daudz kas ir uzlabots – bet no tāda aprīkota gultu skaita mums ir šobrīd ir plus 120 gultas, tā es saprotu?” pauda premjers Krišjānis Kariņš.

No šogad piešķirtajiem 86 miljoniem eiro 28 paredzēti ārstēšanai, 33 miljoni – gultu izveidei un aprīkošanai, bet vairāk nekā 25 miljoni ieguldīti četru slimnīcu infrastruktūrā. 20 miljoni atvēlēti būvniecībai Austrumu slimnīcā.

Covid-19 krīzē veselības sistēmas kapacitātes celšanai piešķirtā nauda: 86,6 miljoni eiro
Tarifi Covid gultu uzturēšanai: 27,9 miljoni eiro
Gultu izveide un aprīkošana: 33,3 miljoni eiro
Ieguldījumi slimnīcu infrastruktūrā: 25,5 miljoni eiro
Ieguldījumi slimnīcu infrastruktūrā
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca – 20,4 miljoni eiro
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca – 1,3 miljoni eiro
Jēkabpils slimnīca 2,9 miljoni – eiro
Vidzemes slimnīca 170 tūkstoši – eiro
Operatīvais datu panelis 726 tūkstoši – eiro

Pandēmija izgaismojusi Austrumu slimnīcas vājāko posmu. Tā kā Gaiļezers nekad nebija paredzēts infekcijas pacientu aprūpei, slimnīcā nevar nodalīt pacientus ar lipīgām slimībām. Tagad būvē jaunu neatliekamās medicīnas uz uzņemšanas infekciju bloku, kam nepieciešami 12 miljoni eiro. Slimnīca pārbūvē arī pievadceļus un brūkošo tuneli, caur kuru brauc ātrā palīdzība. Tas izmaksās miljonu eiro.

Austrumu slimnīca par trim miljoniem paplašinās diagnostikas un radioloģijas centru, lai stacionāra pacientus nebūtu jāved uz tām pašām telpām, kur ambulatoros. Vēl par trim miljoniem paplašinās reanimācijas nodaļu. Projektiem finansējums paredzēts arī no Eiropas atveseļošanas mehānisma.

Edgars Pudzis, RAKUS Būvniecības daļas vadītājs pauž: “Tas, ko mēs saucam par Covid-19 naudu, tas ir vienmēr mērķēts vairākos virzienos. Tās ir bijušas veselības sistēmas noturība, kapacitāte, kas ir ilgtermiņa ieguldījumi, lai mēs, nezinot, cik ilgi turpināsies Covid-19 krīze, vai atgriezīsies, lai sistēma būtu gatava. Ir ieguldījumi ekonomikas dzīvināšanā, kas ir seku novēršana pēc Covid-19. Trešais ir tieši šīs Covid-19 gultas, kas ir daudz ieguldījumi, kurus ir daudz grūtāk parādīt.”

Pašu gultu iekārtošana ir tikai viena daļa no izdevumiem. Slimnīcas ierīko augstas plūsmas skābekļa sistēmas, pārbūvē un pārceļ nodaļas. Atkarībā no darbu apjoma un aprūpes līmeņiem, gultas ierīkošana vai pielāgošana slimnīcām izmaksājusi no 10 līdz 180 tūkstošiem eiro.

Austrumu slimnīca noliktavas telpās iekārtojusi pagaidu intensīvās aprūpes nodaļu. Tā atvēlēta neinficētajiem pacientiem, jo pārējās nodaļās ārstējas Covid-19 slimnieki.

Ārsti demonstrē jaunākās paaudzes plaušu ventilatorus, perfuzoru sistēmas, kas pacientiam nepārtraukti dozē medikamentus, transporta ventilatorus, kad pacienti jāpārvieto.

Nodaļā, kur ārstējas vissmagākie Covid-19 pacienti, vadītājs Oļegs Šuba rāda ultrasonogrāfijas, mākslīgās apskābekļošanas, mehanizētas sirds masāžas un daudzas citas iekārtas: “Tie ir mākslīgie plaušu ventilatori, šobrīd visi praktiski ir aizņemti. Šobrīd mums divas ir rezerves gultas, šie divi aparāti arī ir, kuri gaida savus pacientus.”

Latvijā iegādāti 140 papildu plaušu ventilācijas aparāti, pārveidotas 712 gultas. Dažas no slimnīcām, kam Veselības ministrija piešķīra naudu palātu pārveidošanai, finansējumu atmaksājušas atpakaļ.

“Valsts nosaka, cik kurā slimnīcā vajadzētu organizēt Covid-19 gultas. Diemžēl šis process nav gluži saskaņots ar slimnīcu vadītājiem, jo mums parādās tāda informācija, ka mēs esam nostādīti fakta priekšā, ka, piemēram, Madonas slimnīcā ir jāveido Covid-19 gultas, kas faktiski nav iespējams, jo tur nav neviena speciālista, kas ar to varētu nodarboties un nav arī attiecīgās telpas. Tas viss prasa laiku. Tādi līdzīgi piemēri ir par Alūksni, līdzīgi piemēri ir par Preiļiem,” norāda Jevgēņijs Kalējs.

Arī slimnīcu vadītāji ir neapmierināti ar ministriju. Pēdējais piliens bijis ministrijas šīs nedēļas lēmums, ka slimnīcām un klīnikām pie ieejas jātestē visi pacienti. Tas pieņemts nekonsultējoties ar nozari.

Piektdien, kad “Nekā personīga” bija Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Covid-19 smago pacientu nodaļā, tikai divi no tajā esošajiem pacientiem bija vakcinēti. Jaunākajam no nodaļā tobrīd guļošajiem bija 19 gadi.

Foto: Valsts kanceleja