Lembergs: Rakstveida process pārkāptu virkni likumu un tiesības uz aizstāvību
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģija apmierinājusi t.s. Lemberga krimināllietas dalībnieku daudzos iebildumus pret tiesneses Sandras Amolas lēmumu lietu apelācijas kārtībā izskatīt rakstveidā, lemjot, ka lieta tomēr tiks skatīta mutvārdu procesā. Kā atzina Lembergs, apelācijas instances tiesas norise rakstveida procesā pārkāptu Kriminālprocesa likumā, likumā “Par tiesu varu”, Satversmē un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā paredzētās tiesības uz aizstāvību.
Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa tā dēvēto Aivara Lemberga lietu iepriekš bija plānojusi skatīt rakstveidā, kā izskatīšanas datumu nosakot 2022. gada 21. decembri. Tiesa pauda, ka lietu skatīt rakstveidā iespējams arī tāpēc, ka neesot nepieciešams nopratināt lieciniekus, kam gan iebilduši apsūdzētie.
Lemberga lūgumā tiesai norādījis, ka rakstveida procesā nav iespējams taisīt attaisnojošu spriedumu; viņa pašreizējiem aizstāvjiem nav bijusi procesuāla iespēja nopratināt viņu un citus apsūdzētos, kā arī lieciniekus un cietušos, lai tādā veidā iegūtu būtiskus pierādījumus attaisnojoša sprieduma taisīšanai.
Pats Lembergs ne reizi vien bija norādījis, ka viņam pirmās instances tiesa nav ļāvusi uzdot nevienu jautājumu vissvarīgākajiem lieciniekiem, tai skaitā Rūdolfam Meroni, miljonāriem Aināram Gulbim, Jūlijam Krūmiņam u.c.
Arī aizstāvjiem tika būtiski ierobežots pratināšanas laiks, un daudzu liecinieku pratināšana tika pārtraukta.
Kopumā pirmās instances tiesā tika pratināti 100 apsūdzības liecinieku. Turpretī no aizstāvības pieteiktajiem tiesa ļāva nopratināt tikai trīs lieciniekus.
“Prokurori varēja pratināt lieciniekus, cietušos – cik ilgi un daudz grib. Man neļāva pratināt vispār apsūdzības lieciniekus. Tiesa, pildot prokuroru prasību, man un maniem aizstāvjiem ierobežoja liecinieku pratināšanas laiku ”ne vairāk kā prokuroram”. Tātad prokurori noteica pierādījumu pārbaudes laiku. Demokrātija,” iepriekš uzsvēra Lembergs.
Zināms, ka Aivars Lembergs lūdzis apelācijas instancē nopratināt arī trīs prokurorus, kuri piedalījušies t.s. Lemberga lietas izmeklēšanā – Anitu Cēsnieci, Juri Galeju un Andi Mežsargu.
Tiesa tikmēr paziņojusi pirmās mutvārdu tiesas sēdi, kas notiks nākamā gada 24. janvārī.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk