VID izmaksājis atbalstus Covid-19 krīzes pārvarēšanai 667,59 miljonu eiro apmērā

Otrajā Covid-19 atbalsta periodā – laikā no 2020. gada decembra līdz 2021. gada augustam – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 667,59 miljonu eiro apmērā. No tiem 142,92 miljoni eiro izmaksāti kopumā 77 122 darbiniekiem, pašnodarbinātajiem personām un patentmaksātājiem dīkstāvē, bet 23,36 miljoni eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 501,31 miljons eiro izmaksāts krīzē cietušajiem uzņēmumiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.
Visvairāk atbalsts uzņēmumiem un to darbiniekiem bija nepieciešams 2021. gada janvārī un februārī; par martu un aprīli VID saņemto iesniegumu skaits sāka pakāpeniski samazināties, savukārt par maiju un jūniju lūgtais atbalsts sasniedza aptuveni trešo daļu no iesniegumu kopskaita par gada pirmajiem diviem mēnešiem.
24,8 % no visiem dīkstāves pabalstiem izmaksāti tirdzniecības nozares[1] darbiniekiem, 10 % izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, bet 8,7 % frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu un citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniedzēju darba ņēmējiem. Nozaru, kurās strādājošajiem visvairāk izmaksātas algu subsīdijas, sadalījums ir nedaudz atšķirīgs – 30,6 % no algu subsīdijām izmaksāti tirdzniecības nozares1 darbiniekiem, 14,1 % – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju un 8,8 % – profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēju nodarbinātajiem.
Savukārt, aplūkojot dīkstāves atbalsta statistiku profesiju griezumā, redzams, ka krīzē visvairāk cietuši mazumtirdzniecības veikala pārdevēji (6259 atbalsta saņēmēji), pavāri (2932 atbalsta saņēmēji), pārdevēji/konsultanti (2719atbalsta saņēmēji), viesmīļi (2002 atbalsta saņēmēji) un apkopēji (1156 atbalsta saņēmēji).
Dīkstāves atbalstu pandēmijas laikā saņēma arī pašnodarbinātie un patentmaksas maksātāji. No pašnodarbinātajiem gandrīz pusei norādītais pamatdarbības veids ir frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi vai citur neklasificēti individuālie pakalpojumi. Līdzīgi no patentmaksātājiem visbiežāk – 61,3 % gadījumu – atbalstu saņēmuši frizieri un skaistumkopšanas speciālisti.
Arī granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, līdzīgi kā citi atbalsta veidi, visbiežāk – 25,3 % gadījumu – izmaksāti tirdzniecības1 uzņēmumiem. No visiem grantu saņēmējiem 11 % pamatdarbības veids saistīts ar būvniecību, 10,9 % – apstrādes rūpniecību, 10,6 % – izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, bet 10,3 % – profesionālajiem, zinātniskajiem un tehniskajiem pakalpojumiem.
VID izmaksāja dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas pēc 90,4 % no saņemtajiem iesniegumiem, savukārt 9,6 % gadījumu atbalsts tika atteikts. Lēmums par atteikumu visbiežāk pieņemts, ja uzņēmuma ieņēmumu samazinājums nebija saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem pandēmijas dēļ, ja uzņēmumam arī pirms pandēmijas nav bijuši ienākumi, ja uzņēmuma apgrozījums pandēmijas laikā nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem vai ja darbinieki neatradās dīkstāvē vai nestrādāja saīsinātu darba laiku.
Līdzīgi arī 87,2 % no lūgumiem izmaksāt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai tika apstiprināti, bet 12,7 % gadījumu uzņēmumi saņēma atteikumu. Biežākie atteikuma iemesli: uzņēmumam iepriekšējo sešu mēnešu laikā vidēji aprēķināti nodokļi mazāk kā 200 eiro mēnesī.; uzņēmums nedarbojās kādā no Ministru kabineta noteiktajām nozarēm vai tā apgrozījums nebija krities atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Tāpat grantu izmaksa atbilstoši Ministru kabineta lemtajam atteikta nodokļu parādu vai valdes locekļu sodāmības dēļ.
Vēl par tēmu:
RIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā
RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...
Lasīt tālākEkonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālākLauksaimnieku organizācijas un Latvijas Veterinārārstu biedrība prasa apturēt Civillikuma grozījumus
Biedrība “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP), biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA) un biedrība “Latvijas Veterinārārstu biedrība” (LVB) vēršas pie Saeimas frakcijām,...
Lasīt tālākLielākā daļa tirgotāju no Gaļas paviljona savu produkciju piedāvā citviet Rīgas Centrāltirgū
SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas Centrāltirgus administrāciju turpina darbu pie risinājumu īstenošanas, lai slēgtajā Gaļas paviljonā līdz šim strādājošie tirgotāji savu produkciju...
Lasīt tālākNo 1. jūlija tiks ieviests trīs eiro muitas nodoklis par precēm zemas vērtības sūtījumos
No 2026. gada 1. jūlija par precēm, ko iedzīvotāji iegādājas interneta veikalos un tirdzniecības platformās ārpus Eiropas Savienības (ES), būs jāmaksā muitas nodoklis. To paredz izmaiņas...
Lasīt tālākLauksaimnieki un mazie uzņēmēji biežāk pāriet no nomas uz savu īpašumu
Pēdējos gados Latvijā mazie un vidējie uzņēmumi un lauksaimnieki arvien vairāk interesējas par nekustamā īpašuma vai zemes iegādi, nevis nomu. Kā liecina Luminor bankas novērojumi, īpaši...
Lasīt tālākĪstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11. jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: dronu uzlidojumi lauksaimniekiem un valsts ekonomikai var radīt miljoniem eiro lielus zaudējumus
Dronu uzlidojumi un ar tiem saistītie incidenti rada reālus draudus Latvijas lauksaimniekiem, jo lauksaimniecības objekti un infrastruktūra nereti vizuāli atgādina stratēģiskas vai kritiskās infrastruktūras...
Lasīt tālākAprīlī eksports pieauga, taču izaugsmi būtiski balstīja minerālproduktu reeksports
2026. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji atspoguļoja būtisku uzlabojumu. Preču eksporta vērtība sasniedza 1,94 miljardus eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā pirms gada, savukārt...
Lasīt tālākFM: enerģijas cenu spiediens uztur inflāciju virs 3%
Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem patēriņa cenu līmenis šā gada maijā bija par 0,5% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī. Savukārt gada griezumā inflācija sasniedza...
Lasīt tālāk