• Tweet

Politiķim Aivaram Lembergam piemērotais apcietinājums ir acīmredzami nesamērīgs, pausts Lemberga pārstāves, zvērinātas advokātes Ineses Nikuļcevas iesniegumā tiesībsargam Jurim Jansonam.

Nikuļceva norādījusi, ka, ņemot vērā Aivara Lemberga aizstāvja pieteikto lūgumu sagatavot pilnu spriedumu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija sākotnēji informēja, ka pilns spriedums tiks sastādīts 2021. gada 18. martā. Tomēr ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 18. marta paziņojumu pilna tiesas sprieduma pieejamība tika pārcelta no 2021. gada 18. marta uz 2021. gada 22. jūniju.

Iesniegumā norādīts, ka ne apcietinājuma piemērošanas faktiskā motivācija, ne juridiskā motivācija saīsinātajā spriedumā nav norādīta. Tāpat spriedumā nav norādīta lēmuma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu pārsūdzēšanas kārtība. “Faktiski Aivars Lembergs 2021. gada 22. februārī tika apcietināts un nogādāts Rīgas Centrālcietumā, kur atrodas arī pašlaik. 2021. gada 23. februārī Aivara Lemberga aizstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis lūdza Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģiju izsniegt pilna lēmuma par apcietinājumu kopiju, no kuras apcietinātais uz viņa aizstāvji varētu saprast apcietinājuma iemeslus un pamatojumu.”

Advokāte norāda, ka 2021. gada 25. februārī Lemberga aizstāvis iesniedza Rīgas apgabaltiesā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam adresētu sūdzību, kā arī iesniedza sūdzību tieši Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam, lūdzot atcelt drošības līdzekli apcietinājumu, nepieciešamības gadījumā aizstājot to ar citu drošības līdzekli. Tomēr sūdzības tika nosūtītas atpakaļ, pamatojot to ar apstākli, ka Kriminālprocesa likums neparedz uz pirmās instances tiesas saīsināta sprieduma pamata piemērota apcietinājuma atsevišķu pārsūdzību.

Tāpat iesniegumā pausts, ka Lemberga aizstāvis 2021. gada 5. martā iesniedza Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājai sūdzību par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Irīnas Jansones rīcību, nosūtot atpakaļ iesniegto sūdzību, tomēr sūdzība tika noraidīta. Savukārt 2021. gada 25. martā Lemberga aizstāvis iesniedza Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā pieteikumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 281. pantu, lūdzot izvērtēt piemērotā drošības līdzekļa apcietinājuma turpināšanas nepieciešamību un, gadījumā, ja tiesa uzskata, ka drošības līdzeklis ir turpināms, – izvērtēt iespēju apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu vai mājas arestu. Tomēr arī šis pieteikums netika izlemts pēc būtības, ar 2021. gada 30. marta vēstuli nosūtot to atpakaļ. Tādējādi Aivaram Lembergam jau no 2021. gada 22. februāra ir piemērots drošības līdzeklis apcietinājums, bet vismaz līdz 2021. gada 22. jūnijam, kad būs pieejams Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021. gada 22. februāra sprieduma pilns teksts – četrus mēnešus – nepastāv ne iespēja noskaidrot apcietinājuma motivāciju, ne arī pārsūdzēt piemēroto drošības līdzekli, ne pat iespēja lūgt to pārskatīt.

“Konkrētajā gadījumā Lemberga apcietinājums ir patvaļīgs un nesamērīgs. Pirmkārt, nav zināmi apcietinājuma iemesli un objektīvi nepastāv iespējas noskaidrot apcietinājuma iemeslus līdz 2021. gada 22. jūnijam, kad tiks sastādīts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas pilnais spriedums. Turklāt Lembergs un viņa aizstāvji arī nav uzklausīti pirms lēmuma par apcietinājuma pieņemšanas. Tas, ka pirmās instances tiesa ir notiesājusi Aivaru Lembergu, neveido automātisku pamatu drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanai. Otrkārt, objektīvi nav rodams pamatojums, kāpēc nepieciešams piemērot apcietinājumu. Iepriekš Aivaram Lembergam kriminālprocesā bija piemērots drošības līdzeklis apcietinājums un mājas arests. Tomēr šie drošības līdzekļi tika atcelti, sniedzot pamatojumu, ka to piemērošanas turpināšanai nav nepieciešamības. Kopš šo drošības līdzekļu atcelšanas Aivars Lembergs nav mēģinājis izvairīties no kriminālprocesa, ir godprātīgi piedalījies tiesas sēdēs, nav mēģinājis bēgt vai veikt jebkādas citas darbības, kas varētu traucēt kriminālprocesu vai varētu apdraudēt galīga sprieduma kriminālprocesā izpildi, pat ja tas būs notiesājošs. Tāpēc apcietinājuma piemērošana konkrētā gadījumā ir arī acīmredzami nesamērīga,” pausts iesniegumā tiesībsargam.

Treškārt, konkrētā gadījumā apcietinājuma piemērošana nav pārsūdzama atsevišķi no pirmās instances tiesas sprieduma. Tātad līdz 2021. gada 22. jūnijam nav bijis iespējams ne vien noskaidrot apcietinājuma piemērošanas motivāciju, bet arī to pārsūdzēt. Ceturtkārt, pat ja tiesai būtu pamats uzskatīt, ka persona varētu apdraudēt galīga sprieduma kriminālprocesā izpildi, būtu jāizvērtē iespēja piemērot mazāk ierobežojošus, samērīgus drošības līdzekļus, piemēram, mājas arestu, drošības naudu, aizliegumu izbraukt no valsts. Turklāt mūsdienās ir iespējams veikt totālu kontroli, izmantojot elektroniskos līdzekļus (aproci) par to, vai drošības līdzeklis netiek pārkāpts.

Advokāte min, ka tiesai, lemjot par apcietinājuma piemērošanu, bija jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā ieslodzījuma vietās nevar tikties ar tuviniekiem. Tāpat tiesai bija jāizvērtē Lemberga vecums un veselības stāvoklis, apgrūtinājumi, kas dēļ apcietinājuma piemērošanas rodas uz kandidēšanu 2021. gada pašvaldību vēlēšanās, kā arī to, ka apcietinājuma laikā tiek liegta iespēja izmantot datoru un turpināt darbu Ventspils pilsētas domē attālināti.

Ievērojot iepriekšminēto, Nikuļceva uzskata, ka ir tikušas pārkāptas Aivaram Lembergam Latvijas Republikas Satversmes 94. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. panta 1. un 4. punktā garantētās pamattiesības.

Kā zināms, pēc šī iesnieguma tiesībsargs Juris Jansons ir paziņojis, ka ir pieņemts lēmums par pārbaudes lietas ierosināšanu par Aivaram Lembergam garantēto tiesību uz brīvību iespējamo pārkāpumu saistībā ar apcietinājuma piemērošanu uz pirmās instances tiesas sprieduma pamata un pārsūdzības iespēju nodrošināšanu.

“Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu,” pausts Jansona atzinumā.

Foto: F64