VM: Latvijai jāturpina virzīties uz cilvēku centrētu veselības aprūpi

Lai ilgtermiņā sasniegtu kvalitatīvu, savlaicīgi pieejamu un uz cilvēku centrētu veselības aprūpi, Veselības ministrija turpinās mērķtiecīgi attīstīt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu, kā arī profesionāla ārstniecības personāla pieejamību visā valstī un modernizēs nozares administratīvās funkcijas.
Veselības ministrija izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumus nozares prioritārajiem pasākumiem 2022.-2024. gadam. Ar vairākiem ieteikumiem, tie guvuši arī vairākuma sadarbības partneru un nozares profesionāļu atbalstu Veselības nozares stratēģiskās padomes sanāksmē. Atbalstu prioritāro pasākumu plānam paudusi Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Kardiologu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un citi nozares sadarbības partneri.
“Pandēmija skaudri parādīja, cik būtiska ikdienā un krīzē ir spēcīga un mūsdienīga veselības aprūpe. Veselības ministrija nākamā gada budžetā izvirzījusi sabalansētas prioritātes, kas paredz ieguldījumus gan ārstniecībā un medikamentos, gan nozarē strādājošajos un kopumā sistēmas spējās. Paldies jomas profesionāļiem par atbalstu,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.
“Šajā, medicīnai tik sarežģītajā laikā, lēnām nākot ārā no pandēmijas apstākļiem, Veselības ministrija ir sagatavojusi ļoti konstruktīvu un skaidru plānu 2022. gada budžetam. Prioritāte ir ikdienas ārstnieciskā darba, nāvi nesošo onkoloģisko slimību ārstēšanas un neatliekamās palīdzības darba uzlabošana, kā arī iespējamo infekciju slimību kontrole,” pauž Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof. Andrejs Ērglis.
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs uzsver: “Latvijas Veselības aprūpes finansējums ilgstoši saglabājas viens no zemākajiem starp Eiropas un OECD valstīm, pat neskatoties uz piešķirto līdzekļu apjomiem pēdējos trijos gados, mēs joprojām esam tālu no tā naudas apjoma, ko mūsu kaimiņi tērē uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei. Nākamā gada budžeta prioritāšu plāns skaidri parāda nozares akūtākās problēmas, ko izteikti uzsvēra Covid-19 krīze. Tikai pieturoties pie ilgtermiņa plāna, pakāpeniski ik gadu palielinot finansējumu veselības aprūpes nozarei, paralēli veicot nozarē reformas, uzlabos gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan kopējo iedzīvotāju veselību.”
Pacientiem būtiska ir kvalitatīva un savlaicīga veselības aprūpe, tādēļ prioritātēs liels uzsvars veltīts veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai. Plānots samazināt pacienta līdzmaksājumus gan pakalpojumiem, gan medikamentiem, atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam palielināt ambulatoros izmeklējumus un konsultācijas. Tāpat paredzēts palielināt plānveida stacionārās ārstniecības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, kā arī paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu, iekļaujot tajā inovatīvos medikamentus.
Īstenojot Onkoloģijas plānu 2022.-2024.gadam, tiks veicināta uz cilvēku centrēta un integrēta veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamība vēža pacientiem, tādējādi novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām. Tāpat ievērojama loma ir psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanai, kā arī citām aktivitātēm.
Joprojām viens no būtiskākajiem pārbaudījumiem ir Eiropas Savienības vidējam līmenim atbilstoša skaita ārstu un māsu piesaiste valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši ārstniecības iestādēs ārpus Rīgas.
Tāpat viena no prioritātēm ir jaunā ārstniecības personu darba samaksas modeļa ieviešana, kura tapšanā lielu ieguldījumu devuši nozares pārstāvji. Starp būtiskām prioritātēm ir arī māsu profesijas tālāka attīstība, papildu rezidentu apmācība, kā arī darba samaksa rezidentiem.
Ne mazāk būtisks aspekts ir veselības nozares administratīvās kapacitātes stiprināšana. Tai ir jābūt atbilstošai mūsdienu prasībām, tādēļ plānots attīstīt nozares digitalizāciju, padarīt caursredzamāku resursu izlietojumu un piesaistīt nozares administrācijai jaunus profesionāļus.
Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, 2022. gadam vajadzīgi aptuveni 702 miljoni eiro, tostarp lielākā daļa jeb 439,5 miljoni eiro – veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu pieejamības uzlabošanai, 89,4 miljons eiro – optimālam ārstniecības personāla nodrošinājumam, 16,3 miljoni eiro – mūsdienu prasībām atbilstošas nozares administratīvo funkciju veiktspējas attīstībai. Nedaudz vairāk kā 150 miljoni eiro ieplānoti pārnozaru prioritārajām aktivitātēm Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai – intensīvās terapijas un observācijas gultu nodrošināšanai, testēšanai, individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem un citiem ar Covid-19 seku novēršanu saistītiem pasākumiem.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Nākamnedēļ kļūs aukstāks
Nedēļas izskaņā debesis lielākoties klās mākoņi, saulei uzspīdot vien brīžiem, un palaikam gaidāms arī lietus. Pūšot lēnam vējam, naktīs atsevišķos rajonos veidosies migla, kas vietām...
Lasīt tālākNo jautras mistikas līdz stindzinošām šausmām: 5 filmas, ko noskatīties Helovīna vakarā
Helovīns nav iedomājams bez izgrebtiem ķirbjiem, saldumiem, spocīgiem kostīmiem un, protams, labas filmas. Neatkarīgi no tā, vai priekšroku dod vieglai mistikai, aizraujošiem trilleriem vai īstām...
Lasīt tālākPieaug saslimstība ar gripu, daļai iedzīvotāju vakcīnas vēl nav pieejamas
Pakāpeniski palielinās saslimstība ar gripu, taču daļai iedzīvotāju joprojām nav iespējas vakcinēties, jo kavējas vakcīnu piegādes. Tikmēr interese par vakcināciju pieaug. Bažas par darbinieku...
Lasīt tālākAizsardzības komisija konceptuāli atbalsta plašākas robežsargu pilnvaras valsts robežas aizsardzībai
Lai robežsargiem būtu skaidrākas tiesības, kā rīkoties uz valsts ārējās robežas, un viņi labāk aizsargātu mūsu robežas infrastruktūru no hibrīduzbrukumiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālākSvētdien gaidāms brāzmains laiks
Salīdzinot ar iepriekšējām dienām, kas anticiklona ietekmē tika aizvadītas ar lielākoties sausu un saulainu laiku, turpmākajā nedēļā laika apstākļus mūsu reģionā ietekmēs ciklonu darbība....
Lasīt tālākIzņēmuma gadījumos slimnīcas un aptiekas varēs pašas iegādāties zāles no ārvalstu ražotājiem
Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Farmācijas likumā, kas izņēmuma gadījumos ļaus slimnīcām un aptiekām iegādāties zāles no ražotājiem un izplatītājiem...
Lasīt tālākValdība konceptuāli atbalsta Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Valsts robežsardzē
Otrdien, 20. oktobrī, Ministru kabinets (MK) pēc iepazīšanās ar Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu konceptuāli atbalstīja valsts aizsardzības dienesta (VAD) sistēmas daļas ieviešanu...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāmas dzestras naktis
Nākamās nedēļas sākumā laika apstākļus turpinās ietekmēt anticiklons, līdz ar to atmosfēras spiediens vēl paaugstināsies, dienas aizritēs bez nokrišņiem un varēs baudīt saules starus....
Lasīt tālākKrāpnieki izpēta savus upurus sociālajos tīklos: zaudējumi sasniedz pat 20 tūkstošus eiro
Krāpnieki vairs nepaļaujas uz nejaušību – viņi rūpīgi izpēta potenciālos upurus sociālajos tīklos un katram piemeklē individuālu krāpšanas shēmu. Tāpēc krāpnieku slazdos arvien biežāk...
Lasīt tālāk