Lemberga advokāts: Tiesas argumenti par apcietinājuma nepieciešamību ir tendenciozi un nepamatoti

Lai arī nesen, 22. jūnijā, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja tiesnese Irīna Jansone tā dēvētajā Lemberga lietā izskaidroja motivēto spriedumu un Ventspils mēram Aivaram Lembergam piemēroto drošības līdzekli, aizstāvības ieskatā apcietinājuma piemērošana joprojām ir acīmredzami nepamatota.
Kā zināms, 22. februārī Lemberga lietā tika pasludināts pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajam Aivaram Lembergam piemērotais drošības līdzeklis grozīts uz apcietinājumu.
Jansone paziņojusi, ka Lembergs kriminālprocesu ir apzināti vilcinājis, tāpēc noteiktais drošības līdzeklis – apcietinājums – ir pamatots. Vienlaikus vairāki tiesību eksperti jau iepriekš pauduši neizpratni par Lembergam piemēroto apcietinājumu, kā pamatu minot tieši to, ka Lembergs nav nevienu sēdi kavējis. Minēts arī tas, ka, ja viņš būtu vēlējies aizbēgt, viņš pa šiem gadiem to jau būtu paspējis izdarīt.
Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, izsakoties par Lembergam piemēroto drošības līdzekli, norādīja, ka “grūti pateikt, kādi bija tiesai motīvi tā lemt. Var jau idealizēt un teikt, ka tiesas ir pilnīgi neatkarīgas un uz tām netiek radīts nekāds spiediens. Bet, visticamāk, tas tā tomēr, diemžēl, nav. Tam tā vajadzētu būt, bet prakse rāda kaut ko citu.”
Tikmēr Lemberga aizstāvis zvērināts advokāts Māris Grudulis intervijā “Neatkarīgajai” paudis viedokli, ka tiesneses Irīnas Jansones vadītais Rīgas apgabaltiesas sastāvs acīmredzami ir nosliecies par labu apsūdzošajai pusei, jo gandrīz pilnībā ignorējis 12 gadu garumā paustos aizstāvības argumentus, neatzīstot to, ka ir pārkāptas visas iespējamās cilvēktiesības kriminālprocesā.
“Aizstāvības argumenti nav nedz respektēti, nedz analizēti. Tie ir vienkārši ignorēti. Piemēram, no aizstāvības debašu runas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 195. panta, kas bija iesniegta tiesai uz apmēram 600 lapām, tiesa sprieduma motīvu daļā ir pieminējusi tikai pāris argumentus,” uzsvēra Lemberga aizstāvis.
Runājot par Lembergam piemēroto apcietinājumu, Grudulis pauda, ka “tiesas nolēmums aizstāvības ieskatā ir nepamatots, savukārt tajā ietvertie argumenti ir tendenciozi un nepierādīti. Tā, piemēram, tiesa norāda, ka laikā, kad Aivaram Lembergam bija noteikts drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu (patiesībā viņam šāds drošības līdzeklis noteikts nebija, jo bija noteikts tikai aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus), viņš ir realizējis pašvaldības deputāta pienākumus (kas viņam aizliegts nebija). Līdz ar to ir redzams, ka drošības līdzekļa mērķis ir liegt Aivaram Lembergam veikt politisko darbību un īstenot vēlētāju deleģēto gribu. Tāpat tiesa spriedumā norāda, ka tā ņem vērā Aivara Lemberga ietekmi uz Ventspils pilsētas pašvaldības amatpersonām, kas tiešākajā veidā norāda uz to, ka drošības līdzeklis noteikts ar mērķi liegt viņam īstenot vēlētāju deleģētās tiesības un pienākumus. Tāpat tiesa norāda, ka Aivars Lembergs ir centies ietekmēt procesa virzītājus (pierādījumi tam gan spriedumā nav pat minēti). Tāpat minēts, ka Aivars Lembergs ir organizējis prokurora Mežsarga izsekošanu (uz šī pamata prokurori jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ vēlējās panākt Aivara Lemberga apcietināšanu). Aizstāvības ieskatā apcietinājuma piemērošana ir acīmredzami nepamatota.”
Vai tiesas lēmums nerada šaubas par tās neatkarību?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk