#dodmākslaielpot – mākslinieki protestē pret jauno nodokļu reformu

Reaģējot uz jauno nodokļu reformu, dažādu mākslas jomu pārstāvji ar emocionāla video vēstījuma palīdzību veic publisku protestu, aicinot ikvienu, kam rūp Latvijas kultūras nākotne, ar savu parakstu atbalstīt iniciatīvu interneta platformā manabalss.lv.
Videomākslas darbu “#dodmākslaielpot” radījusi režisore Jūlija Kova. Tas ir mākslas protesta projekts pret jaunās nodokļu reformas ieviešanu Covid-19 pandēmijas laikā pēc tam, kad vairāk nekā gadu stingro epidemioloģisko ierobežojumu rezultātā ļoti liela daļa cilvēku palika bez darba un gandrīz pilnībā tika apstādināta vairāku sfēru darbība, it īpaši mākslas un kultūras jomā. Šajā protesta akcijā piedalās Latvijā zināmi mākslinieki: aktieri Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa, Ieva Florence-Vīksne, Maksims Busels, Agnese Cīrule, Elza Gauja, režisori Andris Gauja, Matīss Kaža, gleznotājs Kaspars Zariņš, mūziķi no grupām “Jumprava” un “DaGamba”, Ozols, rolands če, Patrisha, VIŅA, Aminata, Agnese Rakovska un Johnyboy.
Radošo profesiju pārstāvji – mūziķi, aktieri, mākslinieki, dejotāji, kino profesionāļi – kopā ar citu saistīto profesiju pārstāvjiem un citiem mazo un vidējo biznesu darbiniekiem pandēmijas laikā visvairāk izjutuši stingro ierobežojumu sekas un nespēj maksāt paaugstinātas nodokļu maksas īpaši, ja runa ir par minimālajām sociālajām iemaksām no nesaņemtajiem ienākumiem.
Mākslas projekta #dodmākslaielpot mērķis ir tapt saklausītiem no likumdevēju varas puses un aicināt uz sapratni, ka ekonomikas atjaunošana uz radošo industriju un jau tā finansiāli cietušo saistīto profesiju darbinieku rēķina nav izeja no situācijas, bet gan nākotnes nozagšana Latvijas kultūrvidei.
“Tautai bez kultūras nav nākotnes,” saka aktrise un režisore Rēzija Kalniņa. “Iedzīvotāji bez kultūras kļūst viegli manipulējami, viņu dzīvi sāk noteikt tikai instinkti. Valsts bez kultūras kļūst par patērētājvalsti. Vai to mēs gribam? Kļūt par biorobotiem? Pievienojies, lai tavā dzīvē būtu emocijas, jūtas – viss, kas tevi dara par cilvēku!”
2021. gada nodokļu reforma ataino radošās profesionālās darbības specifikas neizpratni no likumdevēju varas puses. Radoša darba process nav ierakstāms standarta darba dienas reglamenta rāmī. Autordarbu radītāji un izpildītāji gūst neregulārus un ne vienmēr prognozējamus ienākumus, kas automātiski neļauj viņus uzskatīt par saimnieciskās darbības veicējiem .
Reforma kurā iekļautas būtiskas izmaiņas nodokļu maksātājiem, adaptēto nodokļu režīmu atcelšana, nodokļu likmju paaugstināšana un obligāto sociālo iemaksu ieviešana no negūtiem ienākumiem:
• visi mikrouzņēmumu darbinieki zaudē MUN (mikrouzņēmumu nodokļa) maksātāja statusu, viņiem jāsaņem darba ņēmēja statusu un jāmaksā palielinātā nodokļu likme par darbiniekiem un darba devējiem no 15% (MUN) uz 54.09% (IIN – 20% un VSAOI –34.09%);
• ar 01.01.2021. SIA nevarēs iegūt MUN maksātāja statusu un automātiski zaudē MUN
statusu ar 01.01.2022.;
• tiek atcelts patentmaksas režīms, saglabājot samazinātās patentmaksas vienīgi pensionāriem un personām ar 1. un 2. grupas invaliditāti;
• autoratlīdzības saņēmējiem jāreģistrē savu profesionālo darbību kā saimniecisko darbību un jāsaņem saimnieciskās darbības veicēja statusu, palielinot nodokļu likmes, pašiem veicot nodokļu uzskaiti un aprēķinus; autoratlīdzības saņēmējiem, kuri nav reģistrējuši saimniecisko darbību un gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu, piemēro jauno IIN nodokļu režīmu ar palielināto nodokļu likmi: izmaksātājs ieturēs nodokli 25% un 40% atkarībā no atlīdzības apmēra un nepiemēro izdevumu normas 25% vai 50% apmērā. Gada ienākumiem nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu un nodokļu atvieglojumus;
• ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par tiem MU un SIA darbiniekiem, autoratlīdzības saņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par MK noteikto minimālo darba algu EUR 500 mēnesī vai EUR 1500 ceturksnī, kas jāapmaksā no saviem līdzekļiem.
Rezultātā reforma jau tā kultūrvidei un citām ietekmētajām sfērām sarežģītā laika posmā tiek īstenota uz mazāk aizsargāto cilvēku rēķina, tiešā veidā pamatīgi ietekmējot MU un SIA darbiniekus, patentmaksātājus, autoratlīdzību saņēmējus un pašnodarbinātos.
“Jau pandēmijas periodā noteiktie ierobežojumi liedza iespēju realizēt iesāktus projektus, uzstāties koncertos, nodarboties ar māksliniecisko darbību, liekot meklēt citus ienākumu avotus,” saka dziedātāja Patrisha.
“Arī jaunā nodokļu reforma daudziem liedz iespēju radīt mākslu un liek koncentrēties tikai uz izdzīvošanu, meklējot citus naudas pelnīšanas veidus”, turpina dziedātāja Aminata.
“Mēs – radošo profesiju pārstāvji – esam apvienojušies, lai atbalstītu visus no stingrajiem ierobežojumiem cietušos un apstādinātu nodokļu neprātu pandēmijas laikā!” saka video #dodmākslaielpot režisore Jūlija Kova. “2021. gada nodokļu reforma būs Latvijas kultūras dzīves krahs kā tagadnē, tā nākotnē. Jaunais video radīts visu to vārdā, kurus skar šī ārpusprāta reforma. Šī valsts rada daudzus talantus, bet šiem talantiem nepieciešams loģisks atbalsts, tāpat kā bērnam nepieciešami vecāki.”
“Tiem, kuri rada mākslu, ir vajadzīgs laiks un brīvība jaunu ideju ieņemšanai un izauklēšanai,” uzsver režisors Andris Gauja. “Šīs iespējas būtu visiem spēkiem jācenšas sniegt, nevis atņemt, kas diemžēl notiks, ieviešot obligātus ikmēneša maksājumus, kas pat nav īsti saistīti ar to, vai māksliniekam tobrīd vispār ir kādi peļņu nesoši darbi.”
“Ceram tapt uzklausīti, lai varētu turpināt dot savu artavu šīs valsts un tautas kultūras attīstībā gan Latvijā, gan ārpus tās robežām,” uzsver producents Vadims Zaikovskis.
“Būdami radoši cilvēki, esam nolēmuši paust savu neizpratni par jauno reformu ar nestandarta māksliniecisku piegājienu,” piebilst operators Ritvars Bluka.
Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto, platformā manabalss.lv ikviens tiek aicināts parakstīties par jaunās nodokļu reformas atcelšanu, lai tiktu veidots jēgpilnāks redzējums nākotnē.
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk