• Tweet

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas plānā zaļās pārkārtošanās mērķiem paredzēti 38 % no kopējā 1,8 miljardu eiro piešķīruma. Tas atbilst vismaz 37 %, kas noteikti ANM regulā.

Plānā īpaša uzmanība pievērsta ilgtspējīgai mobilitātei. Rīgas zonas sabiedriskā transporta sistēmas pārvaldības reformai un ar to saistītajai investīciju programmai ar mērķi zaļināt pilsētas sabiedrisko transportu un infrastruktūru būtu ievērojami jāveicina Latvijas transporta nozares dekarbonizācija. Plānā ir paredzēti arī pasākumi daudzdzīvokļu un publisko ēku un uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai un elektrotīkla modernizācijai. Atveseļošanas un noturības plāns ir arī vērsts uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – ir paredzētas investīcijas aizsardzībai pret plūdiem un ugunsgrēkiem, kuras tiešā veidā palīdzētu sasniegt mērķi pielāgoties klimata pārmaiņu sekām.

Latvijas plānā digitālās pārkārtošanās mērķiem paredzēti 21 % no kopējā 1,8 miljardu eiro piešķīruma. Tas pārsniedz vismaz 20 %, kas noteikti ANM regulā.

Plānā paredzētie digitālie pasākumi attiecas uz dažādiem digitālās pārveides aspektiem, aptverot publisko un privāto sektoru, prasmes un savienojamību, ar uzsvaru uz Latvijas ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu vidējā termiņā un ilgtermiņā. Vājas pamata digitālās prasmes, zems digitālo risinājumu izmantojums uzņēmumos, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu trūkums ir Latvijas galvenās problēmas digitālajā jomā, kas ietekmē darbaspēka pieejamību, konkurētspēju, noturību, valdības e-pakalpojumu izmantojumu un inovāciju. Lai tās risinātu, Latvijas plānā ir paredzētas apjomīgas investīcijas pamata un padziļinātajās digitālajās prasmēs.

Latvijas plānā ir iekļauti arī pasākumi attiecībā uz publiskās pārvaldes digitālo modernizāciju un tās pakalpojumu digitālo pārveidi, ieskaitot centralizētus publiskos risinājumus. Plānā iekļauti arī pasākumi, kas atbalsta uzņēmumu digitālo pārveidi un uzlabo pētniecības un inovācijas vidi, izveidojot nepieciešamo satvaru Latvijas dalībai Eiropas digitālās inovācijas centru tīklā . Plānā ir paredzēti arī pasākumi ļoti ātrdarbīgas platjoslas tīklu izvēršanai, kas palīdzētu uzlabot digitālo infrastruktūru.

Plānā ir paredzēts sabalansēts reformu un investīciju kopums, kas vērsts uz to, lai risinātu Latvijas galvenos problēmjautājumus, stimulētu atveseļošanos no Covid-19 krīzes un liktu pamatus valsts ilgtermiņa izaugsmei.

Plāns ir koncentrēts uz Latvijas galvenajiem problēmjautājumiem, kas ir zaļā un digitālā pārkārtošanās, sociālā atstumtība, veselības aprūpe, reģionālās atšķirības, digitālās prasmes, pieaugušo izglītība un augstākā izglītība, konverģence un produktivitātes kāpināšana, tai skaitā pētniecība un inovācija un atbalsts uzņēmumu investīcijām, un administratīvās spējas, t. sk. nodokļu administrācijā, publiskajā iepirkumā un tiesu sistēmā.

Plānā ir paredzēts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdzēs efektīvi risināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos.

Reformas un investīcijas prasmju apguves, izglītības un apmācības, veselības aprūpes un sociālās iekļautības jomā palīdzētu uzlabot Latvijas produktivitāti un iekļaujošu izaugsmi ilgtermiņā. Būtiskas investīcijas ir paredzētas prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt darbaspēkam vajadzīgās prasmes, un jaunu, izmaksu ziņā pieejamu mājokļu piedāvājumam nolūkā uzlabot darbaspēka reģionālo mobilitāti.

Plānā ir ietvertas reformas un investīcijas ar mērķi palielināt veselības aprūpes sistēmas noturību un piekļūstamību, atbalstīt integrētās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un palielināt veselības aprūpes iestāžu kapacitāti, lai spētu pielāgoties krīzes situācijām. Plāns palīdzēs risināt sociālās problēmas, turpinot uzlabot minimālā ienākuma atbalsta sistēmu, kurā tiks ieviests ikgadējas indeksācijas mehānisms un kura tiks piesaistīta ienākumu mediānas attīstībai. Pašreizējo problēmu novēršanā virzību panākt palīdzētu arī citas investīcijas piekļūstamības un rehabilitācijas infrastruktūrā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un personām ar invaliditāti, kā arī investīcijas ilgtermiņa aprūpē senioriem.

Plāna izejas punkts reģionālo atšķirību mazināšanā ir administratīvi teritoriālā reforma, un ir paredzētas būtiskas investīcijas industriālajos parkos, pašvaldību transportā, autoceļu remontā, skolās un izmaksu ziņā pieejamos mājokļos.

Plānā ir paredzēti pasākumi turpmākam darbam pie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas stratēģijas īstenošanai.

Foto: Valsts kanceleja