Šlesers: JKP Ekonomisko lietu tiesu izmanto savu mērķu sasniegšanai

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu priekšgalā ir izveidojuši Ekonomisko lietu tiesu, lai izrēķinātos ar saviem kritiķiem un sasniegtu savus mērķus politikā, uzskata politiķis Ainārs Šlesers.
Viņš norādīja, ka martā viņam, kā bijušajam satiksmes ministram prokuratūra uzrādīja apsūdzību saistībā ar ciparu televīzijas ieviešanu: “Es uzsveru, ka laikā, kad biju satiksmes ministrs, ciparu televīzijas ieviešana nenotika, jo Ivara Godmaņa valdība, kurā es biju satiksmes ministrs, krita, tā arī neieviešot ciparu televīziju. 2009. gada 12. martā tika apstiprināta Valda Dombrovska valdība. Un tikai 2009. gada 30. martā tika noslēgts līgums ar “Lattelecom”. Ciparu televīzijas ieviešana pilnībā notika Valda Dombrovska laikā, bet “Lattelecom” līgumu parakstīšanu personīgi uzraudzīja Dombrovska partijas biedrs Artis Kampars kā ekonomikas ministrs. Uzskatu, ka šī lieta pret mani kā bijušo satiksmes ministru ir politisks pasūtījums. Šī lieta ir safabricēta!”
Pēc viņa teiktā, tas ir kārtējais tiesībaizsardzības iestāžu veidots politiskais šovs ar mērķi ietekmēt šoreiz 2022. gada Saeimas vēlēšanas: “Tiek paņemti 13 gadus seni notikumi, sagrozīts to saturs un pasniegts sabiedrībai kā kāds ārkārtējs noziegums. Prokurors nemaz neslēpj, ka iepriekš ilgstoši, jau vairāk nekā 10 gadus, visus apstākļus ir pārbaudījis KNAB. Mani šajā ciparu televīzijas ieviešanas procesā pratināja tikai vienreiz: tas notika tālajā 2014. gadā. Tomēr prokurors nomainījis vismaz trīs izmeklētājus, lai viņi “pierakstītu” man pārkāpumus, bet nekas noziedzīgs manās darbībās tā arī nav atklāts. Tikai tādēļ, lai neiestātos noilgums, viņš pārņēmis lietu savā pārziņā un cēlis man apsūdzību, zibenīgi nododot lietu jaunajai Ekonomisko lietu tiesai.”
Šlesers norāda, ka ir acīmredzams, ka prokurors nav objektīvs, iepriekš ir izdarījis spiedienu uz pirmstiesas izmeklēšanu, bet, kad nav izdevies saņemt pieprasīto apsūdzošo rezultātu, tendenciozu, absurdu un nepamatotu apsūdzību izvirzījis pats.
“Sabiedrībai ir jāzina, ka Ekonomisko lietu tiesu izveidoja JKP partija jeb politiķi Bordāns un Jurašs, lai censtos to izmantot savu mērķu sasniegšanai. Tiesu un politiskās varas nošķirtība ir tiesiskas valsts stūrakmens. Latvijas Universitāte ir noskaidrojusi, ka JKP laikā politiskais spiediens uz tiesu ir sasniedzis neredzētu mērogu – 70% (!!!) tiesnešu izjūt politisku spiedienu no Tieslietu ministrijas. Tas tika noskaidrots nesen veiktajā aptaujā par tiesnešu neatkarību, kurā piedalījās vairāk nekā 300 (!) tiesnešu. Simtiem tiesnešu izjūt politiķu spiedienu!” uzsvēra Šlesers.
Viņš norādīja uz to, ka “Jaunais laiks/Vienotība” ilgu laiku kontrolēja KNAB. Tagad kontroli pār Ekonomisko lietu tiesu ir ieguvuši JKP faktiskie līderi Bordāns un Jurašs.
“Cik man ir stāstījuši, viņi ir nodrošinājuši savu cilvēku iecelšanu par tiesnešiem; viņiem ir nepieciešami šovi, lai paceltu savus zemos politiskos reitingus, tādēļ, pat neievērojot likumu, šajā tiesā tiek nodotas lietas pret viņu pasludinātiem “tautas ienaidniekiem”. Vai Ekonomisko lietu tiesā jautājumu risināšanā tagad piedalīsies Juris un Alla Juraši, kuri šādus jautājumus “veiksmīgi” ir risinājuši jau iepriekš? Jurašs nodrošināja JUMTU PNB bankas īpašniekam Guseļņikovam, par kuru tika samaksāts pusmiljons eiro Allas Jurašas uzņēmumam. Latvijā ir jāizbeidz REKETS, ar kuru nodarbojas VILKAČI UZPLEČOS – tādi kā Jurašs. Vai pēc šādas shēmas notiks arī ekonomisko lietu iztiesāšana Bordāna un Juraša Ekonomisko lietu tiesā? Vai tagad tā būs normāla prakse arī priekšvēlēšanu laikā safabricēt lietas pret tiem, kuri kritizē “Vienotību” un JKP?” komentē Šlesers.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālāk