• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
18/06/2021, Kategorija: Politika

Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar tieslietu ministru Jāni Bordānu un Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Juri Jurašu priekšgalā ir izveidojuši Ekonomisko lietu tiesu, lai izrēķinātos ar saviem kritiķiem un sasniegtu savus mērķus politikā, uzskata politiķis Ainārs Šlesers.

Viņš norādīja, ka martā viņam, kā bijušajam satiksmes ministram prokuratūra uzrādīja apsūdzību saistībā ar ciparu televīzijas ieviešanu: “Es uzsveru, ka laikā, kad biju satiksmes ministrs, ciparu televīzijas ieviešana nenotika, jo Ivara Godmaņa valdība, kurā es biju satiksmes ministrs, krita, tā arī neieviešot ciparu televīziju. 2009. gada 12. martā tika apstiprināta Valda Dombrovska valdība. Un tikai 2009. gada 30. martā tika noslēgts līgums ar “Lattelecom”. Ciparu televīzijas ieviešana pilnībā notika Valda Dombrovska laikā, bet “Lattelecom” līgumu parakstīšanu personīgi uzraudzīja Dombrovska partijas biedrs Artis Kampars kā ekonomikas ministrs. Uzskatu, ka šī lieta pret mani kā bijušo satiksmes ministru ir politisks pasūtījums. Šī lieta ir safabricēta!”

Pēc viņa teiktā, tas ir kārtējais tiesībaizsardzības iestāžu veidots politiskais šovs ar mērķi ietekmēt šoreiz 2022. gada Saeimas vēlēšanas: “Tiek paņemti 13 gadus seni notikumi, sagrozīts to saturs un pasniegts sabiedrībai kā kāds ārkārtējs noziegums. Prokurors nemaz neslēpj, ka iepriekš ilgstoši, jau vairāk nekā 10 gadus, visus apstākļus ir pārbaudījis KNAB. Mani šajā ciparu televīzijas ieviešanas procesā pratināja tikai vienreiz: tas notika tālajā 2014. gadā. Tomēr prokurors nomainījis vismaz trīs izmeklētājus, lai viņi “pierakstītu” man pārkāpumus, bet nekas noziedzīgs manās darbībās tā arī nav atklāts. Tikai tādēļ, lai neiestātos noilgums, viņš pārņēmis lietu savā pārziņā un cēlis man apsūdzību, zibenīgi nododot lietu jaunajai Ekonomisko lietu tiesai.”

Šlesers norāda, ka ir acīmredzams, ka prokurors nav objektīvs, iepriekš ir izdarījis spiedienu uz pirmstiesas izmeklēšanu, bet, kad nav izdevies saņemt pieprasīto apsūdzošo rezultātu, tendenciozu, absurdu un nepamatotu apsūdzību izvirzījis pats.

“Sabiedrībai ir jāzina, ka Ekonomisko lietu tiesu izveidoja JKP partija jeb politiķi Bordāns un Jurašs, lai censtos to izmantot savu mērķu sasniegšanai. Tiesu un politiskās varas nošķirtība ir tiesiskas valsts stūrakmens. Latvijas Universitāte ir noskaidrojusi, ka JKP laikā politiskais spiediens uz tiesu ir sasniedzis neredzētu mērogu – 70% (!!!) tiesnešu izjūt politisku spiedienu no Tieslietu ministrijas. Tas tika noskaidrots nesen veiktajā aptaujā par tiesnešu neatkarību, kurā piedalījās vairāk nekā 300 (!) tiesnešu. Simtiem tiesnešu izjūt politiķu spiedienu!” uzsvēra Šlesers.

Viņš norādīja uz to, ka “Jaunais laiks/Vienotība” ilgu laiku kontrolēja KNAB. Tagad kontroli pār Ekonomisko lietu tiesu ir ieguvuši JKP faktiskie līderi Bordāns un Jurašs.

“Cik man ir stāstījuši, viņi ir nodrošinājuši savu cilvēku iecelšanu par tiesnešiem; viņiem ir nepieciešami šovi, lai paceltu savus zemos politiskos reitingus, tādēļ, pat neievērojot likumu, šajā tiesā tiek nodotas lietas pret viņu pasludinātiem “tautas ienaidniekiem”. Vai Ekonomisko lietu tiesā jautājumu risināšanā tagad piedalīsies Juris un Alla Juraši, kuri šādus jautājumus “veiksmīgi” ir risinājuši jau iepriekš? Jurašs nodrošināja JUMTU PNB bankas īpašniekam Guseļņikovam, par kuru tika samaksāts pusmiljons eiro Allas Jurašas uzņēmumam. Latvijā ir jāizbeidz REKETS, ar kuru nodarbojas VILKAČI UZPLEČOS – tādi kā Jurašs. Vai pēc šādas shēmas notiks arī ekonomisko lietu iztiesāšana Bordāna un Juraša Ekonomisko lietu tiesā? Vai tagad tā būs normāla prakse arī priekšvēlēšanu laikā safabricēt lietas pret tiem, kuri kritizē “Vienotību” un JKP?” komentē Šlesers.

Foto: F64

756 skatījumi




Video

Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas

13/06/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru

12/06/2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti

09/06/2025

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā

06/06/2025

Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs

05/06/2025

Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu

22/05/2025

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē

14/05/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk