• Tweet

Interneta veikalos ārpus Eiropas Savienības (ES) kaut reizi ir iepirkušies 62% Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt Ķīnas tiešsaistes tirdzniecības platformās, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Turklāt katrs piektais ārpus ES iepērkas regulāri – vismaz reizi mēnesī. Tieši šos pircējus visvairāk ietekmēs izmaiņas no 1. jūlija, kad stāsies spēkā jaunais ES regulējums. Tas paredz, ka visas trešajās valstīs iegādātās preces būs jādeklarē un par tām jāapmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji (82%) pirkumiem ārpus ES izvēlas Ķīnas interneta veikalus. Īpaši raksturīga šāda izvēle ir pircējiem, kuri ārpus ES iepērkas regulāri – vismaz reizi mēnesī. Citās valstīs šādi pirkumi tiek veikti ievērojami mazāk, otrajā vietā ierindojoties Lielbritānijai, kur iepērkas 29% patērētāju no Latvijas, un pārējām valstīm iepaliekot vēl vairāk. Visintensīvāk ārpus ES iepērkas jaunieši 18–29 gadu vecumā – 17% aptaujāto šajā vecuma grupā norāda, ka to dara biežāk nekā divas reizes mēnesī, turklāt visvairāk – gandrīz trešā daļa – ASV interneta veikalos.

“Cilvēku iepirkšanās paradumus būtiski ietekmējis Covid-19 laiks, kad daudzi veikali strauji pārgāja uz digitālām platformām vai papildināja jau esošās. Lielais regulāro pircēju skaits nav pārsteigums, sevišķi jaunu cilvēku auditorijā, kuriem digitālie paradumi ir pašsaprotama ikdienas daļa. Atsevišķi skatāms būtu paradums internetā ārpus ES iepirkties vairākas reizes mēnesī – visticamāk, šiem iedzīvotājiem drīzāk ir regulārs ieradums iepirkties, radot bažas par iegādāto preču lietderīgumu un nepieciešamību. Šajā gadījumā būtu vērts rūpīgi pārdomāt savu finanšu plānošanu: atsevišķi nelieli pirkumi mēneša vai pat gada griezumā var veidot ievērojamu summu,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Interneta pirkumiem ārpus ES tērētās summas vairumā gadījumu nav lielas, līdz pat 80% pircēju šim mērķim atvēl ne vairāk par 50 eiro mēnesī, bet katrs desmitais atļaujas iztērēt arī vairāk. Vislielākos ikmēneša tēriņus uzrāda iedzīvotāji, kuri izvēlas iepirkties Krievijas interneta veikalos: šajā grupā ir gandrīz trīskārt lielāks patērētāju īpatsvars, kas pirkumiem ārpus ES ik mēnesi tērē vairāk nekā 50 eiro mēnesī. Tikmēr pirkumiem Ķīnas interneta veikalos raksturīgi izteikti zemi tēriņi: 38% šo veikalu klientu tērē summas, kas nepārsniedz 10 eiro mēnesī, bet vēl 48% iekļaujas 10–50 eiro robežās.

“Ķīnas tirgum ir raksturīgs ļoti plašs zemo cenu segments – ne velti Ķīnas interneta veikali ir iecienīti visā pasaulē. No 1. jūlija gan būs jāsāk izvērtēt, vai nodoklis, kas jāsamaksā, lai atmuitotu maza apjoma sūtījumu, pārāk nesadārdzina preces cenu. Turklāt var izrādīties, ka pircējs daudz labprātāk iztiek bez šīs preces vai atrod līdzvērtīgu risinājumu ES interneta veikalos, nekā katru reizi veic atmuitošanas procedūru,” stāsta Evija Kropa.

Iedzīvotāji, kas ikdienā iepērkas internetā, kopumā ir labi informēti par izmaiņām, iepērkoties ārpus ES – 90% ir dzirdējuši par jaunajām prasībām, kas stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija. Vairums pircēju (64%) uz tām raugās ar bažām, atzīstot, ka nepieciešamība deklarēt un veikt PVN apmaksu par visiem, arī neliela apjoma sūtījumiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, viņiem ir nepatīkams jaunums. To patērētāju vidū, kuri patiešām regulāri iepērkas ārpus ES valstīm, sevišķi Ķīnā, neapmierinātība ir vēl augstāka.

Reaģējot uz netīkamām izmaiņām preču iegādes kārtībā, 23% iedzīvotāju, kas iepriekš iepirkās ārpus ES, plāno pilnībā atteikties no šī ieraduma, bet vēl 57% prognozē, ka turpmāk šādos veikalos iepirksies retāk, tam tērējot mazākas summas. Sagaidāms, ka trešdaļa iedzīvotāju nākotnē varētu pārorientēties un pirkumus biežāk veikt ES valstu interneta veikalos. Šādu prognozi visbiežāk izsaka patērētāji, kas līdz šim iepirkušies Lielbritānijas (32%) un Krievijas (51%) interneta veikalos.

Būtisks pirkumu apjoma kritums sagaidāms zemo cenu segmentā. 38% pircēju, kas pirkumiem ārpus ES līdz šim tērēja ne vairāk kā 10 eiro mēnesī, apsver iespēju no tā pilnībā atteikties līdz ar direktīvas stāšanos spēkā. Tikmēr līdzšinējā apjomā ārpus ES arī pēc 1. jūlija iepirkties plāno vien 9% šo valstu interneta veikalu klientu no Latvijas, galvenokārt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem virs 1000 eiro (18%).