• Tweet

Pagājušajā vasarā Latvija pandēmijas pārvarēšanas stratēģijā pieļāva kļūdu. Valdība vieglprātīgi attiecās pret Covid-19 otrā viļņa risku un, rudenī tas mūs sasniedza nesagatavotus. Tagad vakcīna un saslimstības samazinājums riskē radīt augsni tādai pašai kļūdai. Pasliktinājušās bērnu sekmes un psihoemocionālās problēmas liecina, ka klātienes mācību atsākšana septembrī ir ārkārtīgi nepieciešama. Taču eksperiments ar skolu atvēršanu tā sauktajos drošajos novados, šopavasar rāda, ka tas ir arī risks, ar ko ir jārēķinās un kas jāmazina, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Februārī vecāki un bērni rēķinājās ar to, ka skolēni atsāks mācības klātienē. Jauns, vēl lipīgāks koronavīrusa paveids un spītīgi nemainīga saslimstības līkne plānus mainīja. Valdība nolēma neriskēt. Kompromiss bija vērt durvis jaunāko klašu skolēniem novados, kur saslimstība bija vismazākā.

Skolu darbiniekiem uzdeva katru nedēļu taisīt Covid-19 testus, bērniem nēsāt maskas, ievērot stingrus drošības noteikumus.

Ropažu novada vidusskola bija viena no tām skolām, kur šopavasar klasēs atgriezās bērni. Taču klātienes mācības turpinājās īsu brīdi, jo dažu nedēļu laikā saslimstība novadā kļuva par vienu no augstākajām valstīm.

Skolā nodarbības notika trīs nedēļas. Mazākajām klasēm visu laiku, vecākās klases rotēja starp klātieni un tiešsaisti.

Ropažu novada vidusskolas direktores vietnieks izglītības jomā Fēlikss Svirskis norāda: “Ir dažādi viedokļi vai dažāda pieredze. Protams, mazākām klasēm sākumskolā tā ir ļoti pozitīva, jo viņiem tomēr svarīga ir šī socializēšanās un vienam otru satikt, redzēt un, klātienē apgūt mācību saturu ir produktīvāk nekā attālināti. Kas attiecas uz vecākām klasēm, kam klātiene bija pēc rotācijas principa, tad mūsu, kā skolas, secinājumi ir tādi dalīti, ja tā var teikt.”

Saslimstības pieaugumu Ropažu novadā ar skolas atvēršanu nesaista. Statistiku ietekmēja uzliesmojumi patvēruma meklētāju centrā ”Muceniekos” un citās iestādēs. Arī citos novados ar skolu atvēršanu nevienu uzliesmojumu nesaista.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsver: “Tas, kas notika ar reģionālo principu, mēs arī nespējām izcīnīt, ka tajā brīdī, kad drošais reģions var atsākt mācības, ka šī mētāšanās no tā, kā tiek rēķināts kumulatīvais kritērijs tieši nelielos novados, ka viņam nevajadzētu būt tiešā veidā attiecināmam uz skolu, ja šī saslimšana nenotiek skolā. Bet mums neizdevās. Mūsu dati liecina, ka 0,3 – 0,4%, no kopējiem relatīvajiem skaitļiem ļoti neliela, niecīga daļa šai brīdī, kad no februāra atsākās drošo reģionu kustība, papildinājis statistiku par Covid-19 saslimušajiem.”

Taču statistika rāda, ka skolu atvēršanai, visticamāk, bijusi daudz lielāka loma. 25 novados, ko februārī eksperti atzina par gana drošiem klātienes mācībām, kopš tā laika vidējais kumulatīvais saslimstības rādītājs pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Pārējos tas ir samazinājies.

Sākotnējiem 25 novadiem pieskaitot vēl tos, kam zaļo gaismu skolu atvēršanai deva martā, atšķirība starp drošajiem un nedrošajiem novadiem ir vēl uzskatāmāka.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākā epidemioloģe Rita Korotinska norāda: “Tāda situācija ir bijusi vairākos no novados, kur, tiklīdz atver skolu, tā dažu nedēļu laikā tas rādītājs, saslimstība strauji palielinās. Vai tad šie uzplaiksnījumi ir bijuši saistīti, jūsuprāt, ar mācību atsākšanu? Sāksim ar to, ka saslimstības rādītājiem ietekme ir ne tikai skolēnu saslimstība vai darbinieku saslimstība, bet arī kopējā saslimstība katrā konkrētajā novadā.”

Starptautiski pētījumi rāda, ka valstīs, kur pandēmijas laikā skolas turpina strādāt klātienē, saslimst daudz vairāk bērnu un 30 gadus veci cilvēki – tātad skolēnu vecāki. Latvijā par bērnu saslimstību drošu datu nav, jo viņi tiek testēti daudz mazāk.

Nekā personīga: ”Vai tādu situāciju esat novērojuši arī Latvijā tajos brīžos un vietās, kur skolas ir bijušas atvērtas?”

Rita Korotinska: ”Jā, tika novērota tieši tāda situācija, jo arī, teiksim, ja skolēnam bija saslimšanas gadījums skolā, protams, ka viņš to atnesīs ģimenei, un rezultātā mums ir saslimšanas gadījumi ģimenēs. Saslimstība bērnu vidū ir krietni mazāka nekā pieaugušo vidū, pirmkārt, jo bērni mums slimo pārsvarā bezsimptomu formā un, otrkārt, to var izskaidrot ar to, ka bērni tomēr nav testēti tik aktīvi kā pieauguši cilvēki.”

Tomēr, neraugoties uz Covid-19 riskiem, gan epidemiologi, gan skolotāji atzīst, ka attālināto mācību turpināšana arī nākamgad draud ar smagām sekām bērnu sekmēs un garīgajā labsajūtā. Mācīšanās mājās ir arī neadekvāti liels slogs strādājošiem vecākiem. Tādēļ klātienes mācības drošajos novados, pat ja tās notika tikai pāris nedēļas, ir bijušas riska vērtas.

“Uzliesmojumi būs visu laiku. Un ir divas nostājas. Pirmā nostāja, ko izvēlējās Latvija un ko es tiešām lielā mērā neatbalstu, ir nepārtraukti uzturēt sabiedrību bailēs un spriedzē un nepārtraukti baidīt ar to, ka būs nākamais vilnis, tādā veidā neļaujot noteiktām cilvēku kategorijām strādāt, tādā veidā neļaujot arī skolā iet mazākajiem. Un otra šī nostāja, attieksme ir mēģināt sadzīvot ar Covid-19. Un tajā brīdī, kad cilvēki mēģina sadzīvot ar Covid-19, pirmkārt, palielinās viņu pašu atbildība, viņi saprot, ka, ja viņi rīkosies bezatbildīgi, tātad viņiem atkal būs pastiprināti šie ierobežojumi,” norāda Šuplinska.

Nekā personīga: ”Jūs sakāt – badīt ar Covid-19. Šajā gadījumā tās bailes droši vien ir pamatotas un jautājums ir nevis baidīties un neko nedarīt, bet kā sagatavoties?”

Ilga Šuplinska: ”Ko dara pārējā Eiropa – izvēles grupas testē, netestē visus pa perimetru, tā kā mēs rīkojāmies, bet izvēlēties šo reģionu, kā jūs teicāt, kur ir uzliesmojums, izvēlas skolu, kas tad arī rāda, vai tur ir asimptomātiskie gadījumi, vai tas ir saistīts ar skolu vai nav saistīts. Tas ir viens un, otrs ir sekot blīvumam klasē un krustošanās mazināšanai.”

Gatavošanās nākamajam mācību gadam izglītības ministrijā sākusies šonedēļ, izveidojot ekspertu grupu. Tai būs jāspriež, kā 1. septembrī mācības droši atsākt klātienē.

Izglītības ministre sola septembrī drošas klātienes mācības. Tas tiks darīts, samazinot bērnu skaitu klasēs, proti, sadalot klases vai ieviešot vairākas maiņas. Skolās uzlabos gaisa kvalitāti, kam jau ir pieejams finansējums no Eiropas fondiem.

Foto: Valsts kanceleja