• Tweet

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija piektdien, 28.maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz augstskolu tipoloģijas un iekšējās pārvaldības modeļa maiņu.

“Augstākās izglītības jomā ir nepieciešamas pārmaiņas, un uz to skaidri norāda arī darba tirgus. Mums ir jānodrošina augstskolām dinamiskākas attīstības iespējas, un reformai ir jābūt ar konkrētu mērķi – stratēģisku virzību uz izcilību. Mēs pilnīgi noteikti gribam redzēt Latvijas universitātes kā līdzvērtīgas konkurentes Baltijas un citu Eiropas valstu universitātēm,” iepriekš akcentēja Izglītības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Augstskolas paredzēts iedalīt četros tipos – zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes, kā arī lietišķo zinātņu augstskolas -, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus. Komisijā skatot grozījumus trešajā lasījumā, nolemts izslēgt kritēriju, kas saistīts ar studējošo skaitu augstskolās.

Zinātnes universitātēm būs jāīsteno vismaz trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas. Plānots noteikt, ka universitātē vismaz 65 procentiem akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam.

Savukārt mākslu un kultūras universitātes īstenos bakalaura un maģistra studiju programmas, kā arī profesionālā doktora studiju programmas mākslās. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā uzrādīti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī veidotas kopīgas doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju. Vismaz 70 procentiem studējošo būs jāstudē māksla. Savukārt vismaz 40 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam vai profesionālajam grādam mākslās, tostarp vismaz 25 procentiem jābūt zinātnes doktora grādam un vismaz 20 procentiem akadēmiskā personāla jābūt nacionālā un starptautiskā līmenī atzītiem māksliniekiem, paredz likumprojekts.

Lietišķo zinātņu universitātes, kā arī augstskolas īstenos bakalaura un maģistra līmeņa programmas. Zinātnes doktora studiju programmas varēs veidot, ja konkrētajā studiju virzienā būs uzrādīts starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti vai arī programmas tiks veidotas sadarbībā ar citu partnerinstitūciju. Universitātei jāīsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, bet augstskolai – vismaz vienā. Universitātē vismaz 60 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, savukārt augstskolā – vismaz 50 procentiem, paredz grozījumi.

Augstskolām trīs gadu laikā, kopš uzsākta studiju programmu īstenošana, būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests lems par augstskolas izslēgšanu no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Kā norādīts anotācijā, Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma. Grozījumi arī precizē jautājumu par valsts augstskolu reorganizācijas kārtību, norādot iespējamos strukturālos risinājumus.

Izmaiņas paredz, ka dibinātājs noteiks augstskolas stratēģisko specializāciju. Tā kalpos par pamatu augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanai, nosakot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Lai nodrošinātu efektīvu publisko resursu pārvaldību un investīcijas, valsts dibinātām augstskolām būs jāizvairās no nepamatotas jomu dublēšanās.

Grozījumi valsts dibinātās augstskolās paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi. Tā iecerēta kā koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Tāpat padomei jānodrošina valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.

Likumprojekts tostarp nosaka arī “politiskās atdzišanas” periodu padomes locekļiem. Proti, padomes loceklis pēdējo 12 mēnešu laikā nedrīkstēs būt bijis Saeimas deputāts, Ministru kabineta loceklis vai parlamentārais sekretārs.

Lai grozījumi Augstskolu likumā stātos spēkā, tie trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.