• Tweet

Saka “solīts makā nekrīt” un diemžēl to ir izjutuši un turpina izjust ārstniecības nozarē strādājošie. Šī gada 7.maijā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā noraidīti tiesībsarga iebildumi un akceptēta 2020. gada budžeta pieņemšana, neiekļaujot iepriekš solītos algu paaugstinājumus mediķiem noteiktajā apjomā. Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina, ka šāda mediķu atalgojumu nestabilitāte, nepildot pat likumā noteiktos principus, un neskaidrība par tālāko negatīvi ietekmē nozares stabilitāti.

“Jau vairākus gadus norisinās cīņa par pienācīgu atalgojumu veselības nozarē. Politikas plānošanas dokumentos un uzstādījumos veselības aprūpes sistēma ir viena no valsts galvenajām prioritātēm, bet realitātē pat likumā nostiprinātie solījumi netiek pildīti. Nozares attīstība tiek kavēta un globālās pandēmijas laiks to vēl vairāk izgaismo. Medicīnas nozarē strādājošo izturības robežas nemitīgi tiek pārbaudītas un šobrīd vēl pie tam ir zudusi ticība tiesiskās paļāvības principam,” Satversmes tiesas sprieduma sekas komentē Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Saeima 2018. gada 13. decembrī pieņēma likumu „Grozījums Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, papildinot Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus ar 11.punktu. Tas noteica Ministru kabinetam paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai par 20% trīs gadus pēc kārtas, bet 2020. gada budžetā tam paredzētā summa netika piešķirta pilnā apmērā. Pagājušā gada vasarā tiesībsargs Juris Jansons vērsās Satversmes tiesā, norādot, ka mediķu algu kāpumam paredzētais finansējums piešķirts mazākā apjomā nekā iepriekš likumā paredzēts. Gandrīz gadu vēlāk Satversmes tiesā nolemts, ka, pieņemot 2020.gada budžetu, tiesiskuma, tiesiskās drošības un labas likumdošanas principi nav pārkāpti, līdz ar to, mediķu algu nepaaugstināšana pilnā apmērā ir notikusi likumīgi. Latvijas Slimnīcu biedrība neslēpj, ka mediķi, lai gan pārtraukuši protestus un pašaizliedzīgi cīnās pret pandēmiju, nav aizmirsuši par likumā nostiprināto un neizpildīto solījumu.

“Cīņa frontes pirmajās līnijās Covid-19 pandēmijas laikā nav likusi mediķiem aizmirst solītos un nesaņemtos algu paaugstinājumus. Skaidrs, izsekojams, paredzams atalgojums ir ļoti būtisks, it īpaši laikā, kad mediķu valstī kritiski trūkst, nenotiek paaudžu nomaiņa un ir ļoti grūti jaunos mediķus noturēt Latvijā,” uzsver J.Kalējs.

Pēc Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumu 11.punkta, 2020.gadā mediķu algu paaugstinājumam bija jāparedz 191 227 820 eiro, bet 2020.gada budžetā tam tika atvēlēta trīs reizes mazāka summa. Valsts budžeta veidošanā konstitucionālajām institūcijām ir svarīgi panākt budžeta līdzsvarotību, ņemot vērā valsts ekonomiskās iespējas. Ar šādu argumentu tika attaisnota līdzekļu nepiešķiršana pilnā apmērā un arī izmaiņas likumos nesekoja.

J.Kalējs neslēpj, ka notikušais ir spēcīgi iedragājis uzticēšanos valsts pārvaldei. “Valdība neiekļāva 2020. gada budžetā mediķu algu paaugstināšanai summas, kas iepriekš noteiktas ar likumu. Atbildība par to neseko un mediķi paliek bez algu paaugstinājuma, savukārt prasības un slodze tikai pieaug. Sabiedrība ir jau pieradusi pie pandēmijas režīma un arvien mazāk velta uzmanību tam, kas notiek slimnīcās, bet mediķu ikdienā nekas nav mainījies.

Covid-19 pacientu ir daudz, personālam jāievēro nepārtraukti pastiprinātas drošības pasākumi un jāstrādā paaugstinātas slodzes apstākļos. Neskatoties uz to, ka tagad mums visiem ir jāapkaro pandēmija, nesaņemtie algu paaugstinājumi nav aizmirsti un ir zudusi ticība tiesiskajai paļāvībai,” saka J.Kalējs.

Foto: Valsts kanceleja