VK: Valsts atbalstu ir saņēmušas arī tādas eksporta nozares un uzņēmumi, kas nav būtiski cietuši no Covid-19 krīzes ietekmes

Pārbaudot valsts piešķirtā atbalsta Covid-19 krīzes skartajiem eksportējošajiem uzņēmumiem izmaksu pamatotību, Valsts kontrole revīzijā secināja, ka 30,4 miljoni eiro, kas pēc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) lēmumiem kopumā izmaksāti 260 eksportējošajiem uzņēmumiem, ir ne tikai sekmējuši eksportētāju darbības apjoma saglabāšanu, bet pat veicinājuši tā paplašināšanu. Vienlaikus Valsts kontrole nonākusi pie slēdziena, ka eksportētāju atbalstam definētais kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu nav bijis pietiekami pamatots, lai varētu pārliecināties par krīzes seku objektīvo ietekmi uz katra uzņēmuma saimniecisko darbību.
Valdība 2020. gada jūlijā lēma piešķirt atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem eksportētājiem darba samaksas kompensēšanai par periodu no to pieteikumu iesniegšanas līdz pat šī gada 31. martam. 2020. gadā no šim mērķim pieejamā 51 miljona eiro faktiski eksportētājiem tika izmaksāti 60 % finansējuma. Atbalstu saņēma eksportētāji no 43 nozarēm. Valsts kontrole secina, ka krīzes skarto preču un pakalpojumu eksportētāju atbalsts ir sniegts gan tādām nozarēm, kurām preču eksporta apjoms aizvadītajā gadā ir samazinājies, gan tādām, kurām tas būtiski pieaudzis. Piemēram, atbalstu saņēmuši vairumtirgotāji un sauszemes transporta nozare, kuriem preču eksporta apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu, ir audzis, kā arī mēbeļu ražotāji, kuriem preču eksporta izmaiņas bijušas negatīvas.
Salīdzinoši lielākais īpatsvars no sniegtā atbalsta apmēra piešķirts gatavo metālizstrādājumu ražošanas (11 %), vairumtirdzniecības (8 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas (7 %), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas (6 %), sauszemes un cauruļvadu transporta (6 %), automobiļu un motociklu vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un remonta (6 %) nozarēm.
Atbalstam varēja pieteikties eksportētāji, ja to preču un pakalpojumu eksporta apjoms Eiropas Savienībā (ES), izņemot Latviju, 2019. gadā sasniedza vismaz vienu miljonu eiro. Valsts kontroles veiktā pārbaude liecina, ka šis kritērijs pamatā ir ticis ievērots. Tomēr kritērijs par saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu, revidentu ieskatā, nav bijis pietiekami ekonomiski pamatots. Kritērijs nosaka, ka, piešķirot atbalstu, ieņēmumu kritumam Covid-19 krīzes ietekmē vienā mēnesī laikposmā no 2020. gada aprīļa līdz augustam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, bija jābūt vismaz 20 %.
Revidenti salīdzināja uzņēmumu ieņēmumus vidēji 2020. gada 2. ceturksnī ar ieņēmumiem 2019. gada 2. ceturksnī un pārliecinājās, ka tikai 52 % no izlasē iekļautajiem eksportētājiem to ieņēmumu samazinājums būtu bijis 20 % un vairāk. Tātad 48 % eksportētāju atbalstam pēc šī kritērija nekvalificētos, ja tiktu vērtēts garāks periods nekā mēnesis. Tāpat revidenti konstatēja, ka pusei jeb 11 no izlasē iekļautajiem 22 atbalstītajiem eksportētājiem darbinieku skaits ir palielinājies. Savukārt trīs eksportētāji jeb 14 % bija samazinājuši darbinieku skaitu vairāk nekā par 30 %. Tas nesniedz pārliecību par krīzes seku objektīvo ietekmi uz eksportējošo uzņēmumu saimniecisko darbību.
Vērtējot atbalsta pieprasīšanai noteikto kārtību, revidenti secināja, ka tā ir pilnveidojama. Līdz šim atbalsts piešķirts, pamatojoties tikai uz atbalsta pretendentu iesniegtajiem apliecinājumiem, bet saskaņā ar valdības noteikumiem nav pieprasīti un apkopoti atbalsta iesniegumus pamatojošie dokumenti, kas nepieciešami kritēriju pārbaudei. Pārbaudei nebija pieejamas arī ārējās datubāzes. Valsts kontrole nevarēja pārliecināties par vairāk kā pusi no pārbaudē iekļauto atbalsta saņēmēju atbilstību visiem nosacījumiem, t.sk. par to, vai atbalsta saņēmēju saistītie uzņēmumi 31.12.2019. nebija nonākuši finanšu grūtībās, jo tie reģistrēti gan ES teritorijā, gan trešajās valstīs.
Revīzijā (līdz 31.12.2020.) tika vērtēti atbalsta nosacījumi un izlases veidā arī eksportētāju atbilstība atbalsta nosacījumiem. Pārbaudēs Valsts kontrole konstatēja, ka diviem eksportētājiem izmaksātais atbalsts kopumā 93 596 eiro, iespējams, izmaksāts nepamatoti. LIAA kā kompetentā institūcija veiks pārbaudes par šo atbalsta saņēmēju atbilstību valdības nosacījumiem.
Pēc atbalsta izmantošanas perioda beigām, 31. martā, LIAA uzsāks izlases veida uzraudzības pārbaudes 10 % no atbalstu saņēmušo eksportētāju skaita.
Vēl par tēmu:
VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākRīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi
Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākRinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...
Lasīt tālāk