• Tweet

1987. gada 5. novembrī PSRS Ministru padome izdeva lēmumu par Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecības pārtraukšanu. Uz neatkarības cīņu kāpjošā viļņa sabiedrība to uztvēra kā tautas uzvaru, kā māmuļas Daugavas izglābšanu un pašu latviešu glābšanos no asimilācijas – ķellēm bruņotu migrantu pūļos.

Tagad šis emocionālais faktors palicis pagātnē un par nepieciešamību būvēt HES runā no jauna. Taču tikpat augstos toņos.

Ekonomikas attīstībai, ko, pēc piekritēju domām, varētu stimulēt šāda mēroga projekts, pretī tiek liktas bažas par iespējamo kaitējumu videi un skaisto Daugavas loku zaudēšanu, izpaliek vien nacionālais arguments.

Saskaņā ar oficiālo versiju HES būvniecība pirms ceturtdaļgadsimta tika pārtraukta nevis latviešu nepakļaušanās dēļ, bet tāpēc, ka Padomju Savienībā katastrofāli trūcis cementa. Sibīrijā tāpat tika apturētas vairākas HES jaunbūves. Taču pensionēts enerģētiķis Jānis Jermatāns stāsta, ka arī tā īsti nav taisnība – pietrūcis pavisam cita resursa, proti, rubļu, un Maskava bijusi gluži laimīga, ka Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika brīvprātīgi atteicās no tai iezīmētās naudas. J. Jermatāns šo vēsturi zina, jo tieši viņš vadīja Daugavas HES būvniecības pārvaldi. Cīnījās līdz pēdējam par šo grandiozo projektu, taču viņa racionālie argumenti noslīka uzkurinātajā sabiedriskajā domā. Par to savukārt rūpējās toreizējais žurnālists Dainis Īvāns un publicists Artūrs Snips. Sākums plašiem tautas protestiem bija viņu publikācija Par Daugavas likteni domājot laikrakstā Literatūra un Māksla. Un arī tagad viņi savas domas nav mainījuši. D. Īvāns norakstītās idejas reanimēšanu, kurai plašāku skanējumu piešķīris Valsts prezidents Andris Bērziņš, nodēvējis par vājprātu. A. Snips savukārt uzsver: «Katrai upei ir savs enerģētiskais potenciāls, un no tās nevar izspiest vairāk, nekā tajā ir.» Daugava ar esošajām elektrostacijām jau attiecīgi esot izspiesta par 80%. Pietiek. Taču arī J. Jermatāns lieto skarbus vārdus un savu ideoloģisko pretinieku argumentus sauc par «noziedzību, nevis karogu, zem kā pulcināt tautu»: «Jāsaprot, ka upe mums ir Dieva dots resurss!» Pēc enerģētiķa domām, valsts pienākums ir gan būvēt jaunu elektrostaciju, gan arī attīstīt ūdensceļus.

Nostāju, ka jautājums ir vismaz pētīšanas vērts, atbalsta Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija. Tās vadītājs Vilnis Krēsliņš skaidro – kopš padomju laikiem tehnoloģijas mainījušās, kļuvušas videi draudzīgākas. Arī sabiedriski politiskais konteksts ir cits. Tātad ir vērts parēķināt.

Viens no dedzīgākajiem HES idejas aizstāvjiem ir Saeimas deputāts latgalietis Jānis Lāčplēsis (Vienotība). Jūlijā viņam un vēl citiem atbalstītājiem iecerēta tikšanās ar Valsts prezidentu. Deputāta izpratnē galvenais arguments par labu HES ir ekonomiskās attīstības grūdiens Latgalei. Turklāt modernās horizontālās turbīnas neprasītu veidot tik lielu uzplūdinājumu – Daugavas loki paliktu drošībā. No svara ir arī fakts, ka HES ražo zaļo – atjaunojamo – enerģiju, taču sabiedrībai par to nav jāpārmaksā, kā tas ir ar vēja enerģijas ražošanu.

Šķietami plusu ir daudz. Tomēr jāpatur prātā, ka diskusijas pirmavots ir Ārvalstu investoru padome un prezidents pēc būtības tikai pavairojis tās rekomendāciju. Bet ārzemnieki grib attīstīt maksimāli lielus projektus, lai tirgotu savas tehnoloģijas, savas preces un nodrošinātu peļņu savām bankām. Jāatgādina, ka arī Visaginas atomelektrostacijas būvniecībai nepieciešamo miljardu eiro un procentmaksājumus Latvija grasās aizņemties no Japānas un ASV augļotājiem. Tāpat, visticamākais, notiktu Daugavpils HES gadījumā, ja lieta tiktāl nonāktu.

Uzņēmums Latvenergo šādu iespēju gan apšauba, jo ir skeptiski noskaņots pret Daugavas kaskādes tālāku attīstīšanu. Potenciālos komerciālos ieguvumus ierobežojot Latvijas Republikas robeža. Neatkarīgajai sniegtajā skaidrojumā minēts, ka padomju laikā projektētā Daugavpils HES jauda bija ap 200 megavatu, taču tad saskaņā ar projektu būtu jāapplūdina plašas teritorijas ne tikai Latvijā, bet arī Baltkrievijā. Tā kā kopš valstiskās neatkarības atgūšanas applūdināšana iespējama tikai mūsu valsts teritorijā, projektējamā Daugavpils HES jauda saruka līdz 100 megavatiem, un tas esot par maz šāda mēroga projektam. Latvenergo uzskata, ka šobrīd līdzvērtīga alternatīva Visaginas atomstacijai nepastāv.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne