Šlesera reformu partijai šīs būs liktenīgas vēlēšanas
Šlesera reformu partijai LPP/LC 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanas var izrādīties izšķirīgs brīdis, kad politiskais spēks nepārliecinoši, taču noturēsies lielajā politikā vai arī būs spiests strādāt ārpus parlamenta.
Vairums ekspertu atzīst, ka Aināra Šlesera vadītajai partijai šajās vēlēšanās liels sasniegums būs jau vien tas, ja izdosies pārvarēt 5% barjeru.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti ir vienādās domās, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir sakritušas ar brīdi, kad Šlesera reformu partija LPP/LC arī pati ir iekšēji nogurusi un izsmēlusi idejas. Tieši tādēļ gan polittehnologs Jurģis Liepnieks, gan politologs Valts Kalniņš uzskata, ka nākamajā parlamentā šim politiskajam spēkam labākajā gadījumā izdosies iegūt vien dažas vietas.
«Šķiet, ka Aināra Šlesera vadītā partija ir slikti sagatavojusies gaidāmajām vēlēšanām. Izpaliek tradicionālā masīvā reklāmas kampaņa un spēcīgais vēstījums sabiedrībai. Tas apliecina, ka Šlesera reformu partija LPP/LC nebija gatava tādam pavērsienam,» komentē V. Kalniņš un atgādina, ka partijai bijis pārāk maz laika, lai sarautu saites ar iepriekšējo projektu, t.i., apvienību Par labu Latviju, un pārtaptu jaunā veidojumā, kas vēlētājiem neasociētos ar iepriekšējiem nesmukumiem.
To, ka Šlesera reformu partija LPP/LC steigā mēģina mainīt savu tēlu, apliecina arī pēkšņais lēmums nomainīt organizācijas nosaukumu, no LPP/LC pārtopot par Šlesera reformu partiju. Politiskajos kuluāros smīkņā, ka šāds solis ir reveranss Zatlera Reformu partijai, tādējādi gan parodējot bijušā Valsts prezidenta vēlmi piešķirt partijai savu vārdu, gan dezorientējot vēlētājus.
Šlesera reformu partijai ārkārtas vēlēšanu brīdis nav pats izdevīgākais arī tāpēc, ka formāli tieši Ainārs Šlesers ir bijis 10. Saeimas atlaišanas iemesls. Jāatgādina, ka kādreizējais prezidents Valdis Zatlers maija beigās izlēma rosināt parlamenta atlaišanu, kā iemeslu minot politiķu nevēlēšanos izdot savu kolēģi A. Šleseru tiesībsargājošajām iestādēm kratīšanas veikšanai viņa dzīvesvietā. Turklāt tieši A. Šlesers un viņa kādreizējais apvienības biedrs, Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle bijuši tie divi politiķi, kuru vārdi visskaļāk pieminēti oligarhijas sakarā. TP vadītājs pēc skandāla izlēma savu politisko spēku nevest uz 11. Saeimas vēlēšanām, bet A. Šlesers gan ir pieņēmis diametrāli pretēju viedokli, cerot, ka sabiedrībā joprojām ir pietiekami daudz cilvēku, kuri balsos par viņa partiju.
Neraugoties uz sarežģīto situāciju, Šlesera reformu partijai LPP/LC izdevies saglabāt ne vien tādu spēcīgu politiķi kā kādreizējo premjeru un Rīgas mēru Andri Bērziņu, bet arī piesaistīt Jāni Jurkānu, kurš piekritis būt politiskā spēka kandidāts ārlietu ministra postenim.
***
Eksperta viedoklis
Valts Kalniņš, politologs:
– Visiem līdzšinējiem Aināra Šlesera vadītajiem politiskajiem spēkiem bijis raksturīgi līdz kritiskajam minimumam zaudēt savu atbalstītāju skaitu, lai pēc tam reinkarnētos citā veidolā. Tā notika ar Jauno partiju, kas pārtapa Jaunajā kristīgajā partijā, vēlāk Latvijas Pirmajā partijā, tad – apvienībā ar Latvijas ceļu un drīz vien arī apvienībā ar Tautas partiju. Vienas partijas pārtapšana citā ir līdzinājusies zāģa zobiem, kad katra iepriekšējā projekta reitings nokrīt gandrīz līdz nullei, lai pēc tam atkal izaugtu. Kas nodrošina reitingu augšupeju? Domāju, tā bijusi masīva, ļoti profesionāla reklāma, kas apvienota ar Aināra Šlesera personības īpatnībām. Nevar noliegt, ka viņa enerģiskais, darbīgais tēls ir varējis uzrunāt daudzus vēlētājus, taču pašlaik arī šis tēls ir nolietojies un vairs nav tik spēcīgs.
***
No 4000 zīmju programmas
Ekonomika, finanses un nodokļi: trīs gadu laikā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20%; atjaunot likvidēto autoceļu fondu un novirzīt 80% no degvielas akcīzes nodokļa ceļu uzturēšanai; lidostā Rīga uzbūvēt jaunu pasažieru termināli, otro skrejceļu un padarīt lidostu par lielāko lidojumu centru Ziemeļeiropā;
Sociālā joma: atgriezt likvidētās māmiņu algas, principa ieviešana – jo vairāk ģimenē bērnu, jo mazāki nodokļi; Latvijai ir unikāla iespēja kļūt par Eiropas Savienības jauno Singapūru, kļūstot par biznesa centru starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem
Nacionālie un politiskie jautājumi: apvienot vairākas ministrijas; iestāties par visu Latvijas tautību un ticību iedzīvotāju savstarpējo tuvināšanos.
***
Lokomotīves
Rīga Ainārs Šlesers
Vidzeme Andris Bērziņš
Latgale Rita Strode
Zemgale Kārlis Greiškalns
Kurzeme Inese Šlesere
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālākZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...
Lasīt tālākSiliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā
Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...
Lasīt tālākSaeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs
Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākSaeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālāk