Lembergs: Neviens no manā lietā “cietušajiem” nav vērsies ar iesniegumu policijā vai prokuratūrā

Manā lietā cietušie par tādiem kļuva pēc prokurora Anda Mežsarga iniciatīvas, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa atzinusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu vainīgu pēc Kriminālkodeksa 164. un dažiem citiem pantiem, kas runā par kukuļa izspiešanu un noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu. Saskaņā ar prokuratūras versiju Lembergs esot it kā izspiedis akcijas un kapitāla daļas no miljonāriem Valentīna Kokaļa, Aināra Gulbja, Vladimira Krastiņa, kā arī no SIA “Man-Tess”, kas tolaik piederēja Jūlijam Krūmiņam. Tas noticis 1993.–1995. gadā, kas nozīmē, ka izspiešana notikusi pirms gandrīz trīsdesmit gadiem. Par to gan cietušie miljonāri atcerējušies vien 2008. gadā.
Nesen intervijā “Neatkarīgajai” Lembergs norādīja, ka no cietušajiem nemaz nav iesniegumi par izspiešanu. Tā vietā izspiešanas faktu iniciējis tā laika prokurors Andis Mežsargs.
“Tiek noklusēts, ka kukuļa spiešana “notikusi” 1993.-1995. gados, ka manis nospiestie ir nabadziņi – eksprokurors Valentīns Kokalis, tā laika ietekmīgākie un bagātākie vīri Ainārs Gulbis (a/s “SWH Rīga”), Jūlijs Krūmiņš (SIA “MAN-Tess”), Aleksandrs Lavents (“Banka “Baltija”), kurš gan tiesā pauda sašutumu un izspiešanu kategoriski noliedza. Cietējs ir arī mans draugs un sabiedrotais Vladimirs Krastiņš, kurš vēl 2006. gada beigās liecina, ka viņam ar Lembergu ir draudzīgas attiecības, bet pēc gada jau, ka es 1995. gadā esmu apdraudējis viņa veselību,” sacīja Lembergs.
“Neviens no “cietējiem” līdz pat šim brīdim nav griezies ar iesniegumu policijā vai prokuratūrā visā laikā periodā no 1993.-1995. līdz par 2007. gadam, kad pēkšņi pēc prokurora Anda Mežsarga iniciatīvas viņi kļuva par cietušajiem,” turpināja politiķis.
Jau vēstīts, ka februāra beigās izskanēja pirmās instances tiesas spriedums tā saucamajā Lemberga lietā. Saskaņā ar to, Rīgas apgabaltiesa Ventspils mēram piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk