• Tweet

Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka attālinātu darbu ārkārtējās situācijas laikā varētu rosināt kā obligātu. Ņemot vērā šāda lēmuma tiešo ieteikmi uz biroju segmentu, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) izsūtījusi vēstuli Latvijas amatpersonām un epidemiologiem.

NĪAA vēstulē norāda, ka, jau patlaban birojos attālināti strādā 70% līdz 90% darbinieku. Aptaujājot lielāko biroju ēku iznomātājus Latvijā, secinām, ka jau pašreiz attālinātu darbu veic 70% līdz 90% biroja darbinieku. Katrs birojs jau šobrīd, ievērojot spēkā esošo Ministru kabineta rīkojumu Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” saistībā ar darba devēja pienākumiem, ir ieviesis savu politiku epidemioloģisko prasību nodrošināšanā, jo neviens darba devējs nevēlas, lai tā darbinieki saslimtu un nokļūtu pašizolācijā, kas vēl vairāk kavē uzņēmuma darbu.

Valdības rīkojuma par ārkārtas situācijas izsludināšanu 5.35.1 punkts jau pašreiz nosaka pienākumu organizēt darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darba nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Ir ieviesti telpu dezinfekcijas pasākumi, nodrošināta distances ievērošana, maiņu darbs, masku lietošana, papildus informācijas aprite par ierobežojumu ievērošanu. Birojus turpina apmeklēt tikai tie darbinieki, kuriem nepieciešams darbs no biroja attiecīgas programmatūras, tehniskā aprīkojuma, datu piekļuves, personu datu aizsardzības vai citu aspektu dēļ. Ir nozares, kurām iekšējā politika un datu neaizskaramība aizliedz veikt darba pienākumus ārpus biroja.

Ja tiks aizliegts darbs biroju telpās, uzņēmumi var bankrotēt, jo daļai uzņēmumu datu drošības prasības neļauj darbiniekiem strādāt attālināti.

“Daudzi Latvijā strādājoši uzņēmumi darbojas vidē, kur “darbs no mājām” var būt tehniski iespējams, bet juridiski neiespējams. Piemēram, ir lieli starptautiski uzņēmumi, kuri uztur klientu sistēmas, kas automātiski nozīmē pieeju personu datiem un prasa datu aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu, kur paveras to pārkāpšanas risks. Ir pat uzņēmumi, kuros aizliegts ienest personīgos viedtālruņus, lai nebūtu iespējas datus nofotografēt. Šāda veida uzņēmumos darbs birojā ir vieglāk kontrolējams un uzraugāms, un šādu uzņēmumu līgumi nosaka tikai un vienīgi darbu no biroja ar stingru drošības kontroles politiku un regulāriem līguma izpildes auditiem. Tādējādi, piemēram, bankām un zvanu centriem, uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības, finanšu vadības pakalpojumus vai saistīti ar uzņēmumu datu drošību un kiberdrošību, būtu liels izaicinājums ļaut darbiniekiem strādāt no mājām. Tehniski, protams, tas būtu iespējams, bet klientu datu aizsardzība netiktu nodrošināta. Gadījumā, ja uzņēmums nav ārpakalpojumu sniedzējs, varētu būt vieglāk, bet joprojām tas būtu izaicinājums. Pilnīgs aizliegums strādāt no birojiem faktiski nozīmētu darbu pārtrauktību, kas nestu milzīgus zaudējumus gan biroju iznomātājiem, gan nomniekiem, rezultātā grautu Latvijas ekonomiku. Nav iespējams nošķirt arī atsevišķas privātas nozares (ražošanu u.tml.), jo piegādes ķēdes un procesi ir cieši saistīti. Arī ražotājiem ir piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji. Turklāt jāuzsver, ka birojos tiek “saražots” Latvijas pakalpojumu eksports, kas viennozīmīgi ir lielāka daļa par ražošanas eksportu un tam ir lielāka pievienotā vērtība Latvijas ekonomikai nekā ražošanai,” pausts vēstulē.

Asociācija ierosina ieviest obligātu prasību principam “strādā droši” – birojā 1 cilvēks uz 25m2 platību.

Lai nodrošinātu pastiprinātu epidemioloģisko prasību nodrošināšanu un tai pat laikā nebūtu jāievieš obligāts attālināts darbs, kas viennozīmīgi turpinās graut Latvijas ekonomiku, tiek ierosināts ieviest kādu no minētajiem papildus drošības pasākumiem biroju telpām:

1) 1 cilvēks uz 25 m2 platību;
2) Ierobežot/aizliegt sapulces un klientu, apmeklētāju klātienes apmeklējumus;
3) Noteikt papildu dezinfekcijas un sanitārās prasības. Ieviest regulāru telpu dezinfekcijas pasākumu kā obligātu vienreiz nedēļā;
4) Uzlikt par pienākumu uzņemties atbildību un nodrošināt drošības prasību ievērošanu katra nomnieka – uzņēmuma vadītājam vai tā pilnvarotai personai.

Ja attālināts darbs tiek noteikts kā obligāts, jāparedz kompensācijas biroju iznomātājiem 10 miljonu eiro mēnesī
Gadījumā, ja netiks panākts kompromiss attālināta darba nodrošināšanai un tiks ieviests obligāts attālināts darbs, valdībai ir pienākums piešķirt biroju nomas maksas atbalstu, kas sastāda vismaz 10 miljonu eiro mēnesī par nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumiem, kuri iznomātājam būs jāturpina maksāt arī gadījumā, ja biroju telpas netiks izmantotas. Summa sastādīta ņemot vērā, ka ar valdības lēmumu tiktu aizliegts strādāt 800 000 m2 biroju telpām Latvijā3, pieņemot vidējo nomas maksas apmēru 10 eiro/m2, kā arī komunālie maksājumi 2 eiro / m2. Papildu tam, obligāta attālināta darba ieviešanas gadījumā, obligāti jānosaka moratorijs attiecībā pret banku procentu likmēm un pamatsummas atmaksu, pauž asociācija.